Tonga
| Tongas Karaliste PuleŹ»anga FakatuŹ»i Ź»o Tonga Kingdom of Tonga |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| DevÄ«ze:Ā Ko e Ź»Otua mo Tonga ko hoku tofiŹ»a (Dievs un Tonga ir mans mantojums) |
||||||
| Himna:Ā Ko e fasi Ź»o e tuŹ»i Ź»o e Ź»Otu Tonga |
||||||
 |
||||||
| GalvaspilsÄta (un lielÄkÄ pilsÄta) | Nukualofa 21Ā°08ā²S 175Ā°12ā²Wļ»æ / ļ»æ21.133Ā°S 175.200Ā°W | |||||
| Valsts valodas | tongieŔu, angļu | |||||
| ValdÄ«ba | konstitucionÄlÄ monarhija | |||||
| Ā -Ā | Karalis | Tupou VI[1] | ||||
| Ā -Ā | Premjerministrs | Siaosi Sovaleni | ||||
| Neatkarība | ||||||
| Ā -Ā | no ApvienotÄs Karalistes protektorÄta | 1970.Ā gada 4.Ā jÅ«nijÄĀ | ||||
| Platība | ||||||
| Ā -Ā | KopÄ | 748Ā kmĀ²Ā (199) | ||||
| Ā -Ā | ÅŖdensĀ (%) | 4 | ||||
| IedzÄ«votÄji | ||||||
| Ā -Ā | iedzÄ«votÄjiĀ 2021.Ā gadÄ | 100 209Ā | ||||
| Ā -Ā | BlÄ«vums | 139/kmĀ²Ā | ||||
| IKPĀ (PPP) | 2021. gada aprÄÄ·ins | |||||
| Ā -Ā | KopÄ | $655 miljoniĀ | ||||
| Ā -Ā | Uz iedzÄ«votÄju | $6496Ā | ||||
| TAIĀ (2019) | ā²0,725Ā (augsts)Ā (104.) | |||||
| Valūta | paana (TOP) |
|||||
| Laika josla | (UTC+13) | |||||
| Interneta domÄns | .to | |||||
| ISO 3166-1 kods | 776Ā /Ā TONĀ /Ā TO | |||||
| TÄlsarunu kods | +676 | |||||
Tonga (tongieÅ”u: Tonga, angļu: Tonga), oficiÄli Tongas Karaliste (PuleŹ»anga FakatuŹ»i Ź»o Tonga, Kingdom of Tonga), ir valsts KlusÄ okeÄna vidusdaÄ¼Ä tÄda paÅ”a nosaukuma arhipelÄgÄ, kas sastÄv no 177 salÄm,[2] no kurÄm 96 ir apdzÄ«votas. Tonga ir vienÄ«gÄ OkeÄnijas monarhija un vienÄ«gÄ OkeÄnijas teritorija, kas nekad nav bijusi pilnÄ«bÄ kolonizÄta.[nepiecieÅ”amaĀ atsauce]
Sauszemes robežas ar citÄm valstÄ«m nav, bet teritoriÄlie Å«deÅi ziemeļos robežojas ar Samoa, austrumos ar Niue, bet rietumos ar Fidži teritoriÄlajiem Å«deÅiem. Tongas platÄ«ba ir 748 kmĀ², iedzÄ«votÄju skaits 2011. gadÄ bija aptuveni 103 tÅ«kstoÅ”i. Valsts galvaspilsÄta ir Nukualofa.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]Tongas salas apdzÄ«votas jau ap 1500. gadu p.m.Ä., kad tajÄs ieradÄs Lapitas kultÅ«ras pÄrstÄvji. ViÅi bija prasmÄ«gi jÅ«rasbraucÄji un izplatÄ«ja PolinÄzijÄ keramiku, zemkopÄ«bu un austronÄzieÅ”u valodas.
ApmÄram 10. gadsimtÄ TongÄ izveidojÄs spÄcÄ«ga valdnieku sistÄma ar titulu TuŹ»i Tonga. Tongas valdnieki kontrolÄja plaÅ”us sakarus KlusÄ okeÄna dienvidu daļÄ, tostarp ar Samoa, Fidži un citÄm salÄm. Å o ietekmes zonu reizÄm dÄvÄ par Tongas jÅ«ras impÄriju.
EiropieÅ”i Tongu sasniedza 17. gadsimtÄ. 1616. gadÄ salas apmeklÄja nÄ«derlandieÅ”u jÅ«rasbraucÄji Vilems Shautens un Jakobs LemÄrs. 18. gadsimtÄ TongÄ vairÄkas reizes ieradÄs britu pÄtnieks Džeimss Kuks, kurÅ” salas nosauca par āDraudzÄ«gajÄm salÄmā, jo vietÄjie iedzÄ«votÄji viÅu uzÅÄma labvÄlÄ«gi.
19. gadsimtÄ TongÄ pieauga Eiropas misionÄru ietekme. KristietÄ«ba kļuva par nozÄ«mÄ«gu sabiedrÄ«bas daļu. Å ajÄ laikÄ notika arÄ« iekÅ”Äjas cÄ«Åas par varu, lÄ«dz valdnieks Džordžs Tupou I apvienoja salas vienotÄ karalistÄ. 1875. gadÄ tika pieÅemta Tongas konstitÅ«cija, kas nostiprinÄja monarhiju un valsts pÄrvaldi.
1900. gadÄ Tonga kļuva par LielbritÄnijas protektorÄtu, tomÄr saglabÄja savu monarhiju un iekÅ”Äjo paÅ”pÄrvaldi. AtŔķirÄ«bÄ no daudzÄm citÄm KlusÄ okeÄna salÄm Tonga nekļuva par pilnÄ«bÄ kolonizÄtu teritoriju.
1970. gada 4. jÅ«nijÄ Tonga ieguva pilnÄ«gu neatkarÄ«bu no LielbritÄnijas protektorÄta statusa un pievienojÄs NÄciju SadraudzÄ«bai. Valsts saglabÄja konstitucionÄlu monarhiju.
21. gadsimtÄ TongÄ notika pakÄpeniskas politiskas reformas. 2010. gadÄ tika paplaÅ”inÄtas parlamenta vÄlÄto pÄrstÄvju tiesÄ«bas, un valsts pÄrgÄja uz demokrÄtiskÄku pÄrvaldes sistÄmu. MÅ«sdienÄs Tonga ir viena no retajÄm PolinÄzijas monarhijÄm un saglabÄ nozÄ«mÄ«gu tradicionÄlÄs kultÅ«ras lomu valsts dzÄ«vÄ.
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Tongas saimniecÄ«ba lielÄ mÄrÄ ir atkarÄ«ga no ÄrzemÄs dzÄ«vojoÅ”o iedzÄ«votÄju kapitÄlieguldÄ«jumiem un atbalsta, 2014. gadÄ Å”ie emigrantu naudas pÄrvedumi veidoja 27,9% no IKP, Å”is rÄdÄ«tÄjs bija ceturtais augstÄkais no visÄm valstÄ«m.[3]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Tupou VI, proclaimed new King of Tonga
- ā "ZemÅ«dens vulkÄni rada jaunu salu". IlustrÄtÄ zinÄtne (117): 6. 8/2015.
- ā Ā«Migration and Remittances Factbook 2016Ā». Pasaules Banka. 2016. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2016.Ā gada 30.Ā novembrÄ«. SkatÄ«ts: 2016.Ā gada 12.Ā decembrÄ«.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Tonga.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- EnciklopÄdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Tongas tūrisma ceļvedis (angliski)/(ķīniski)
 | Å is ar Ä£eogrÄfiju saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||
|
