Agresija
Agresija ir starptautiskÄm tiesÄ«bÄm neatbilstoÅ”a spÄka lietoÅ”ana pret citas valsts suverenitÄti, teritoriÄlo neaizskaramÄ«bu, ekonomisko vai politisko neatkarÄ«bu, ko neattaisno paÅ”aizsardzÄ«bas nepiecieÅ”amÄ«ba vai citi apstÄkļi, ko juridiski atzÄ«st par izÅÄmumiem.
Å Ä« jÄdziena pamatdefinÄ«ciju devusi ANO Ä¢enerÄlÄ Assambleja. (ANO Harta, StatÅ«ti, to nedefinÄ, tikai aizliedz spÄka pielietoÅ”anu un draudus) 1974. gadÄ, pÄc divdesmit gadu darba, ANO Ä¢A beidzot izstrÄdÄja agresijas definÄ«ciju, skaidrojumu un pazÄ«mes. ANO dalÄ«bvalstis uzskatÄ«ja, ka tas palÄ«dzÄs ANO, galvenokÄrt DroŔības Padomei, kuras pÄrziÅÄ saskaÅÄ ar StatÅ«tiem ir jebkura agresija, savlaicÄ«gÄk un konsekventÄk uz to reaÄ£Ät. Atspoguļojot plaÅ”u starptautisko vienoÅ”anos, Å”ai definÄ«cijai tomÄr nav lÄ«guma formas, kaut arÄ« to var pieskaitÄ«t pie starptautiskajÄm tiesÄ«bÄm.
Pazīmes
[labot | labot pirmkodu]1974. gada Apvienoto NÄciju OrganizÄcijas Ä¢enerÄlÄs assamblejas rezolÅ«cija Nr 3314 "Par agresiju" definÄ, ka agresija ir vienas vai vairÄku valstu bruÅotÄ spÄka pielietojums pirmajiem pret citas valsts teritoriÄlo vienotÄ«bu vai politisko neatkarÄ«bu. 3. pantÄ uzskaitÄ«tas darbÄ«bas, kuras uzskatÄmas par agresijas aktiem:
- iebrukums;
- uzbrukums vai jebkÄda ilguma okupÄcija;
- bombardÄÅ”ana;
- blokÄde;
- uzbrukums citas valsts bruÅotajiem spÄkiem;
- nesankcionÄta bruÅoto spÄku izmantoÅ”ana, kas izvietoti citas valsts teritorijÄ;
- savas teritorijas vai gaisa telpas izmantoŔanas atļauŔana agresijas īstenoŔanai;
- savu karaspÄka daļu vai analoÄ£isku grupu nosÅ«tÄ«Å”ana agresijas veikÅ”anai vai lai pÄc agresijas akta piedalÄ«tos tajÄ.
Skaidrojums sÄkas ar apgalvojumu, ka "vienas valsts spÄka pielietoÅ”anu pirmajai, pÄrkÄpjot ANO StatÅ«tus", prima facie[1] pierÄda agresiju. ZinÄmÄ mÄrÄ Å”Ä« definÄ«cija ir visai ierobežota, ja ne pat neprecÄ«za, jo pieļauj, ka viena valsts pielieto spÄku pirmÄ, ja vien tÄ nepÄrkÄpj ANO StatÅ«tus. TÄ, piemÄram, ASV 1992. gadÄ iebrÅ«kot SomÄlijÄ, gan pielietoja militÄru spÄku pirmÄs, taÄu neveica agresiju, jo Å”o akciju, pamatojoties uz StatÅ«tu VII nodaļu, sankcionÄja DroŔības Padome. Daudzas valstis uzskata, ka spÄka pielietoÅ”ana pirmajiem, lai evakuÄtu savus pilsoÅus no citas valsts, kur tiem draudz nepastarpinÄtas briesmas un kur tie nav aizsargÄti, nav agresijas akts (piemÄram, IzraÄlas kara aviÄcijas un desanta reids 1976. gadÄ EntebÄ), un to jÄuzlÅ«ko kÄ paÅ”aizsardzÄ«bas veidu.
MilitÄrÄ spÄka pielietoÅ”anas likumÄ«ba
[labot | labot pirmkodu]...Puses svinÄ«gi paziÅo savu tautu vÄrdÄ, ka nosoda karu kÄ metodi... un atsakÄs no tÄ... kÄ lÄ«dzekļa nacionÄlajÄ politikÄ. (Briana-Kelloga Pakts, 1928. g.)
Jau tÅ«lÄ«t pÄc 2. Pasaules kara antifaÅ”istiskÄs koalÄ«cijas valstu kara tribunÄli definÄja agresiju kÄ "noziegumu pret cilvÄci". MÅ«sdienÄs agresijas nelikumÄ«ba ir viens no starptautisko tiesÄ«bu stÅ«rakmeÅiem, gluži tÄpat, kÄ tÄs novÄrÅ”ana ir viens no Apvienoto NÄciju OrganizÄcijas pamatuzdevumiem.
Visi Apvienoto NÄciju OrganizÄcijas Locekļi savÄs starptautiskajÄs attiecÄ«bÄs atturas no spÄka draudiem un to piepildÄ«Å”anas... pret jebkuras valsts teritoriÄlo neaizkaramÄ«bu un politisko neatkarÄ«bu... (ANO StatÅ«ti, 2. pants, 4. punkts) Ir tikai divi atrunÄti likumÄ«ga militÄra spÄka pielietoÅ”anas gadÄ«jumi:
- individuÄlÄ un kolektÄ«vÄ paÅ”aizsardzÄ«ba;
- ANO sankcionÄta spÄka pielietoÅ”ana (saskaÅÄ ar StatÅ«tu VII nodaļu).
1993. gada ANO DP rezolÅ«cija Nr 836 ļauj ANO dalÄ«bvalstÄ«m izmantot gaisa kara spÄkus, pamatojoties uz reÄ£ionÄlo apvienÄ«bu vai struktÅ«ru akceptuĀ ā tikai un vienÄ«gi paÅ”aizsardzÄ«bas gadÄ«jumÄ vai ar paÅ”as DroŔības Padomes akceptu, bet ne savÄdÄk.
NATOĀ ā Ziemeļatlantijas pakta 1. pantÄ dalÄ«bvalstÄ«m uzdots atturÄties no jebkÄdas spÄka pielietoÅ”anas vai draudiem to pielietot starptautiskajÄs attiecÄ«bÄs, ja tas ir pretrunÄ ANO StatÅ«tiem. Pakta 5. un 6. pantÄ precizÄts, ka:
- militÄra spÄka izmantoÅ”ana pieļaujama tikai gadÄ«jumÄ, ja pret kÄdu no alianses dalÄ«bvalstÄ«m veikts agresijas akts, Ä«stenojot tiesÄ«bas uz individuÄlo vai kolektÄ«vo paÅ”aizsardzÄ«bu;
- NATO atbildÄ«bas zona nesniedzas Ärpus dalÄ«bvalstu robežÄm.
- 7. pantÄ noteikts, ka Paktu nevar traktÄt kÄ kÄdÄ veidÄ skaroÅ”u ANO StatÅ«tos noteiktos vienojoÅ”os puÅ”u pienÄkumus vai DroŔības Padomes kompetenci un atbildÄ«bu par starptautiskÄ miera un droŔības uzturÄÅ”anu.
Atsauces un paskaidrojumi
[labot | labot pirmkodu]Literatūra
[labot | labot pirmkodu]- Crimes of war. What the public should know. Edited by Roy Gutman and David Rieff, legal Editor Kenneth Anderson. W. W. Norton&company, New York-London, 1999.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
|
