Bronza
Bronza ir metÄlu sakausÄjums, kura galvenÄ sastÄvdaļa, vismaz 75% no sakausÄjuma,[1] ir varÅ” un kÄ piedeva tiek izmantota alva. BronzÄ var bÅ«t iekausÄti arÄ« citi metÄli kÄ alumÄ«nijs, mangÄns, niÄ·elis vai cinks, kÄ arÄ« pusmetÄli, piemÄram, arsÄns, fosfors un silÄ«cijs. PiekausÄtie metÄli padara bronzu cietÄku nekÄ tÄ«ru varu, kÄ arÄ« pieŔķir tai citas noderÄ«gas fizikÄlÄs Ä«paŔības, piemÄram, elastÄ«gumu. Par bronzu tiek saukti arÄ« vara sakausÄjumi ar alumÄ«niju vai svinu, bez alvas.[2]
Bronza bija pirmais sakausÄjums, kuru cilvÄki intensÄ«vi izmantoja. Par bronzas izcelsmes vietu tiek uzskatÄ«ti Tuvie Austrumi: tagadÄjÄ IrÄnas teritorija, SenÄ Divupe un SenÄ ÄÄ£ipte, kur to sÄka izmantot ap 3500 gadu pirms mÅ«su Äras. Laikmetu, kad intensÄ«vi tika izmantota bronza, sauc par bronzas laikmetu. No bronzas tika darinÄti darbarÄ«ki, ieroÄi, rotaslietas, vÄlÄk arÄ« zvani. Viens no septiÅiem pasaules brÄ«numiem ā Rodas koloss ā pamatÄ sastÄvÄja no bronzas.
SastÄvs
[labot | labot pirmkodu]Bronzai nav noteikta sastÄva, tomÄr par visizplatÄ«tÄko tiek uzskatÄ«ta bronza, kas sastÄv no 88% vara un 12% alvas.[3] MÅ«sdienÄs plaÅ”i izmanto bronzu, kuras sastÄvÄ ir 95% varÅ”, 4% alva un 1% cinks.[4] Izmanto arÄ« bezalvas bronzu ā alumÄ«nija (5ā11% alumÄ«nija), svina, silÄ«cija, berilija un citas. Bieži kÄ leÄ£ÄjoÅ”Äs piedevas izmanto arÄ« citas sastÄvdaļas: niÄ·eli, cinku un citas. Ja vara sakausÄjumÄ dominÄjoÅ”Ä piedeva ir cinks, tad Å”o sakausÄjumu sauc par misiÅu.
IzmantoŔana
[labot | labot pirmkodu]MÅ«sdienÄs bronzas izmantoÅ”ana ir samazinÄjusies, jo to daļÄji ir aizvietojis nerÅ«soÅ”ais tÄrauds, tomÄr to joprojÄm izmanto tehnikÄ, tÄlniecÄ«bÄ, bronzas medaļu izgatavoÅ”anÄ un citÄs jomÄs.
MonÄtas un medaļas
[labot | labot pirmkodu]
Bronza tiek izmantota monÄtu gatavoÅ”anÄ. MonÄtas, kas zinÄmas kÄ "vara monÄtas", patiesÄ«bÄ izgatavotas no bronzas, jo bez vara Å”ajÄs monÄtÄs 4% ir alva un 1% ir cinks.[5]
Gadsimtiem ilgi bronza ir izmantota medaļu gatavoÅ”anÄ, kuras pasniedz sportistiem. MÅ«sdienÄs tÄ tiek pasniegta par izcÄ«nÄ«tu treÅ”o vietu kÄda veida sacensÄ«bÄs. OlimpiskajÄs spÄlÄs bronzas medaļa par treÅ”o vietu tiek pasniegta kopÅ” 1904. gada. 1896. gada olimpiskajÄs spÄlÄs bronzas medaļa tika pasniegta par otro vietu, savukÄrt 1900. gada spÄlÄs medaļas netika pasniegtas, sportistiem tika dotas cita veida balvas.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«BronzaĀ». letonika.lv. SkatÄ«ts: 2018. gada 23. augustÄ.
AntÄ«kajÄ pasaulÄ bronza saturÄja 75ā90% vara.
- ā Ā«BronzaĀ». letonika.lv. SkatÄ«ts: 2018. gada 23. augustÄ.
No [..] vara un citiem metÄliem (svina, alumÄ«nija) veidots sakausÄjums.
- ā Brian J. Knapp. Copper, silver and gold. Henley-on-ThamesĀ : Atlantic Europe, 1996. ISBNĀ 1-869860-29-2. OCLCĀ 43239447.
- ā Ā«BronzaĀ». letonika.lv. SkatÄ«ts: 2018. gada 23. augustÄ.
[..] jaunÄkos laikos ā 95% vara, 4% alvas, 1% cinka.
- ā Ā«Bronze | alloyĀ» (angļu). Encyclopedia Britannica. SkatÄ«ts: 2018. gada 23. augustÄ.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Bronza.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
 | Å is ar Ä·Ä«miju saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
|
