Pāriet uz saturu

Cella

Vikipēdijas lapa
Periptera plāns ar cellu/naosu (iekrāsots tumÅ”i pelēks)

Cella (latīņu: cella — "istabiņa, celle") jeb naoss (sengrieÄ·u: Ī½Ī±ĻŒĻ‚) (Å”aurā nozÄ«mē) ir sengrieÄ·u vai romieÅ”u tempļa centrālā telpa. Cella, kurā atradās pielÅ«dzamā dieva statuja, tika uzskatÄ«ta par dievÄ«bas istabu un parasti apmeklētajiem bija slēgta. Centrālā kulta darbÄ«ba — upurēŔana — tika veikta ārpus cellas, bet pienesta tika uz altāra ārpus tempļa.[1][2] Nedaudz atŔķirÄ«gi, it Ä«paÅ”i SicÄ«lijā (piemēram, Selinuntē), bija agrÄ«najos grieÄ·u tempļos lÄ«dz pat agrÄ«najam klasiskajam periodam, kad aiz cellas atradās atseviŔķa Ä«paÅ”a telpa, kurā tika novietota dieva statuja. Å Ä« telpa saucās aditons, un ieeja tajā bija ļauta vienÄ«gi tempļa priesteriem.

Arhitektūra

[labot | labot pirmkodu]
Ieeja Partenona cellā
Hēras tempļa cellas kolonāde Pestumā

Bez logiem veidotajā cellā dabiskais apgaismojums parasti ienāca vienÄ«gi caur ieejas durvÄ«m. Lai balstÄ«tu griestu un jumta konstrukciju, lielākajos tempļos cellā nācās uzstādÄ«t kolonnas. Kamēr agrÄ«najos tempļos bieži vien bija tikai viena vidējā kolonnu rinda (piemēram, Dēlā, NaksieÅ”u nams; Pestumā, tā sauktā bazilika), parasti divas kolonādes sadalÄ«ja cellu trÄ«s jomos, ievērojami lielākajā centrālajā jomā un divās Å”aurākās sānu ejās. Sākot ar vēlās arhaikas laiku, kolonādes cellās tika veidotas vienkārÅ”i tÄ«ri formāli arÄ« "kanoniskajos" dorieÅ”u ordera tempļos, pat ja tie bija tik nelieli, ka nekādi balsti nebija nepiecieÅ”ami. AtŔķirÄ«bā no jonieÅ”u ordera tempļiem, doriskajos tempļos kolonādes tika veidotas divos stāvos viena virs otras tā, ka sānu jomu augÅ”stāvā (ὑπερῷον) tika izveidotas galerijas (piemēram, Afaijas templis Eginā). Tā vietā, lai cellu sadalÄ«tu trijos gareniskos jomos, klasiskā perioda Partenona cellā bija izveidots U-veidÄ«gs sānu joms. Daudzos tempļos cella tika nedaudz piepacelta, salÄ«dzinot ar pārējām tempļa daļām. Hipetra tempļos cellas vietā bija izveidots iekŔējais pagalms, saukts par sekosu (ĻƒĪ·ĪŗĻŒĻ‚).

Citi termina pielietojumi

[labot | labot pirmkodu]

IndieÅ”u tempļos ir vissvētākā kulta telpa, saukta par garbhagrihu — "dzemdes istabu", kuras platÄ«ba ir tikai daži kvadrātmetri. Å ajā telpā bez logiem ir izvietots Å ivas lingams vai kāds kulta tēls, un tajā var ieiet tikai priesteri, brahmaņi. Arheologu darbos Ŕādas telpas sauc par "cellām" vai "svētnÄ«cām".

Vēlajos antīkajos laikos un viduslaikos par "cellām" sauca arī nelielas kapelas vai mūku istabas jeb celles.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Sarah Iles Johnston (2004). Religions of the Ancient World: A Guide. Harvard University Press. p. 278. ISBN 0674015177.
  2. ↑ Hans-Josef Klauck (2003). Religious Context of Early Christianity: A Guide To Graeco-Roman Religions (reprint ed.). A&C Black. p. 23. ISBN 0567089436.