Centriola
Centriola ir cilindrisks Ŕūnas organoÄ«ds, kas sastÄv no 9 mikrocaurulÄ«Å”u tripletiem. TÄs nodroÅ”ina mikrocaurulÄ«Å”u, skropstiÅu un vicu veidoÅ”anos.
Centriolas atrodas citoplazmÄ netÄlu no kodola apvalka. DzÄ«vnieku un vienŔūÅu ŔūnÄs ir centrosomas, kuras sastÄv no divÄm perpendiskÄm centriolÄm. Katra centriola sastÄv no 9 mikrocaurulÄ«Å”u (mikrofilamentu) tripletiem, kuri savukÄrt veidojas, polimerizÄjoties speciÄlai olbaltumvielai - tubulÄ«nam.
Centriolas piedalÄs Ŕūnas dalÄ«Å”anÄs procesÄ. Pirms Ŕūnas dalÄ«Å”anÄs, centriolas dubultojas un katrs centriolu pÄris kļust par atseviÅ”ku centrosomu. TÄs formÄ citoplazmatiskÄs mikrocaurulÄ«tes dalÄ«Å”anÄs laikÄ un regulÄ mitotiskÄs vÄrpstas veidoÅ”anos. Å Å«nÄm, kurÄm ir skropstiÅas vai vicas, novÄrots, ka centriolas veido bazÄlos Ä·ermenÄ«Å”us, kuri nosaka mikrocaurulÄ«Å”u veidoÅ”anos Å”ÄdÄs struktÅ«rÄs. Å ÄdÄ skropstiÅu veidoÅ”anÄ bazÄlais Ä·ermenÄ«tis veic funkciju, ko centrosoma veic mikrocaurulÄ«Å”u veidoÅ”anÄ Å”Å«nÄ.[1]
Augu un sÄÅu ŔūnÄs centriolu nav un tajÄs mitotiskÄ vÄrpsta veidojas bez centriolu palÄ«dzÄ«bas.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Silvija S. Madera. Ā«MÄcÄ«bu grÄmata "BioloÄ£ija 1.daļa", 90.lpp.Ā», 2001.gads. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 15.03.2025. SkatÄ«ts: 07.10.2021.
 | Å is ar bioloÄ£iju saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
|
