Georgs Simons Oms
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Georgs Simons Oms (Georg Simon Ohm; dzimis 1789.Ā gada 16.Ā martÄ, miris 1854.Ā gada 6.Ā jÅ«lijÄ) bija vÄcu fiziÄ·is.
BÅ«dams skolotÄjs, Oms sÄka pÄtÄ«jumus, izmantojot Alesandro Voltas izgudroto Ä·Ä«misko bateriju. ViÅÅ” konstatÄja, ka strÄva, kas plÅ«st caur vadu, ir proporcionÄla vada ŔķÄrsgriezuma laukumam un apgriezti proporcionÄla tÄ garumam. PÄtÄ«jumu rezultÄti ļÄva nodefinÄt pamatsakarÄ«bas starp spriegumu, strÄvu un pretestÄ«bu. To var uzskatÄ«t par elektrisko Ä·Äžu analÄ«zes pirmsÄkumu.
BiogrÄfija
[labot | labot pirmkodu]Georgs Simons Oms dzimis 1789.Ā gada 16.Ā martÄ ErlangenÄ, BavÄrijÄ (tag. VÄcija) kalÄja Johana Volfganga Oma un drÄbnieka meitas Marijas Elizabetes Bekas Ä£imenÄ. Kaut arÄ« viÅa vecÄkiem nebija labas izglÄ«tÄ«bas, Oma tÄvs bija daudz apguvis paÅ”mÄcÄ«bas ceÄ¼Ä un varÄja sniegt bÄrniem ļoti labas zinÄÅ”anas. Daži viÅa brÄļi un mÄsas miruÅ”i agrÄ bÄrnÄ«bÄ un Ä£imenÄ palika trÄ«s bÄrni ā Georgs, Martins, kurÅ” vÄlÄk kļuva par ievÄrojamu matemÄtiÄ·i un mÄsa Elizabete Barbara. Georga bÄrnÄ«bÄ nodarbojÄs ar kaÄ·u audzÄÅ”anu, kas bija viÅa galvenais ienÄkumu avots.
Vienpadsmit gadu vecumÄ Oms sÄka mÄcÄ«ties Erlangenes Ä£imnÄzijÄ. MÄcÄ«bas Ä£imnÄzijÄ izrÄdÄ«jÄs daudz mazÄk radoÅ”as un vÄrtÄ«gas nekÄ izglÄ«tÄ«ba, matemÄtikÄ, fizikÄ, Ä·Ä«mijÄ un filozofijÄ, ko viÅiem bija devis tÄvs.
1805. gadÄ Oms sÄka mÄcÄ«bas Erlangenes UniversitÄtÄ pie profesora Karla KristiÄna fon Langsdorfa, bet vairÄk laika veltÄ«ja studentu izklaidÄm nekÄ mÄcÄ«bÄm. TÄvs, neapmierinÄts ar dÄla nenopietno attieksmi pret mÄcÄ«bÄm, nosÅ«tÄ«ja viÅu uz Å veici, kur 1806. gadÄ Oms sÄka strÄdÄt par matemÄtikas skolotÄju GotÅ”tatÄ.
Karls KristiÄns fon Langsdorfs 1809. gadÄ devÄs strÄdÄt uz Heidelbergas UniversitÄti un Oms gribÄja doties kopÄ ar viÅu, lai turpinÄtu matemÄtikas studijas. Langsdorfs ieteica Omam turpinÄt studijas paÅ”mÄcÄ«bas ceļÄ. Oms pameta skolotÄja darbu un turpinÄja strÄdÄt kÄ privÄtskolotÄjs, turpinot apgÅ«t matemÄtiku. PÄc diviem gadiem 1811. gadÄ viÅÅ” atgriezÄs Erlangenes UniversitÄtÄ.
1811. gada 25. oktobrÄ« Erlangenes Oms iegÅ«st doktora grÄdu un sÄk strÄdÄt par matemÄtikas lektoru. PÄc neilga laika Oms pamet Å”o darbu kÄ neperspektÄ«vu. BavÄrijas valdÄ«ba 1813. gadÄ piedÄvÄ viÅam skolotÄja vietu skolÄ BambergÄ. NeapmierinÄts ar darbu, Oms raksta grÄmatu Ä£eometrijÄ, lai pierÄdÄ«tu savas spÄjas. ViÅÅ” nosÅ«ta savas grÄmatas manuskriptu PrÅ«sijas karalim Vilhelmam III, kurÅ” 1817. gadÄ piedÄvÄ Omam darbu Ķelnes jezuÄ«tu Ä£imnÄzijÄ. Å ajÄ Ä£imnÄzijÄ ir laba laboratorija un Oms pievÄrÅ”as pÄtÄ«jumiem fizikÄ.
1833. gadÄ Oms sÄk strÄdÄt Nirnbergas politehniskajÄ skolÄ, bet 1852. gadÄ kļūst par eksperimentÄlÄs fizikas profesoru Minhenes UniversitÄtÄ.
Oms miris 65 gadu vecumÄ 1854.Ā gada 6.Ā jÅ«lijÄ MinhenÄ, VÄcijÄ.
ZinÄtniskais darbs
[labot | labot pirmkodu]Savu pirmo rakstu sakarÄ ar Oma likumu Oms publicÄ 1825. gadÄ. TajÄ matemÄtiski aprakstÄ«ti pÄtÄ«juma rezultÄti, ka elektromagnÄtiskais spÄks samazinÄs, palielinot vada garumu.
1826. gadÄ viÅÅ” publicÄ vÄl divus rakstus par Å”o tÄmu. Otrs no Å”iem rakstiem jau ir pirmsÄkums viÅa galvenajam darbam par Å”o tÄmu.
1827. gadÄ Oms publicÄ grÄmatu "MatemÄtiski izpÄtÄ«ta galvaniskÄ Ä·Äde" (" Die galvanische Kette, mathematisch bearbeitet "). Å ajÄ grÄmatÄ pilnÄ«bÄ matemÄtiski aprakstÄ«ta Oma elektrÄ«bas teorija, ieskaitot to, ko Å”odien sauc par Oma likumu. IevadÄ grÄmata satur matemÄtikas pamatus, kas nepiecieÅ”ami tÄlÄkai darba izpratnei. Daudzi vecÄki zinÄtnieki Å”o grÄmatu neatbalstÄ«ja, jo tajÄ laikÄ Å”Äda matemÄtiska pieeja fizikas jautÄjumiem nebija populÄra.
Oms publicÄjis vairÄkus darbus arÄ« citÄs fizikas nozarÄs un matemÄtikÄ.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Georgs Simons Oms.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- VisuotinÄ lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- EnciklopÄdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Oma darbu bibliogrÄfija un PDF dokumenti.
- Georga Simona Oma biogrÄfija
|