Pāriet uz saturu

Georgs Simons Oms

Vikipēdijas lapa
Georgs Simons Oms
Georg Simon Ohm
Georgs Simons Oms
Personīgā informācija
Dzimis 1789. gada 16. martā
Erlangenē, Vācijā
Miris 1854. gada 6. jūlijā (65 gadi)
Minhenē, Vācijā
Tautība vācietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Fizika
Darba vietas Minhenes Universitāte
Alma mater Erlangenes Universitāte
Sasniegumi, atklājumi Oma likums

Georgs Simons Oms (Georg Simon Ohm; dzimis 1789. gada 16. martā, miris 1854. gada 6. jūlijā) bija vācu fiziķis.

BÅ«dams skolotājs, Oms sāka pētÄ«jumus, izmantojot Alesandro Voltas izgudroto Ä·Ä«misko bateriju. ViņŔ konstatēja, ka strāva, kas plÅ«st caur vadu, ir proporcionāla vada Ŕķērsgriezuma laukumam un apgriezti proporcionāla tā garumam. PētÄ«jumu rezultāti ļāva nodefinēt pamatsakarÄ«bas starp spriegumu, strāvu un pretestÄ«bu. To var uzskatÄ«t par elektrisko ķēžu analÄ«zes pirmsākumu.

Biogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Georgs Simons Oms dzimis 1789.Ā gada 16.Ā martā Erlangenē, Bavārijā (tag. Vācija) kalēja Johana Volfganga Oma un drēbnieka meitas Marijas Elizabetes Bekas Ä£imenē. Kaut arÄ« viņa vecākiem nebija labas izglÄ«tÄ«bas, Oma tēvs bija daudz apguvis paÅ”mācÄ«bas ceļā un varēja sniegt bērniem ļoti labas zināŔanas. Daži viņa brāļi un māsas miruÅ”i agrā bērnÄ«bā un Ä£imenē palika trÄ«s bērni — Georgs, Martins, kurÅ” vēlāk kļuva par ievērojamu matemātiÄ·i un māsa Elizabete Barbara. Georga bērnÄ«bā nodarbojās ar kaÄ·u audzēŔanu, kas bija viņa galvenais ienākumu avots.

Vienpadsmit gadu vecumā Oms sāka mācÄ«ties Erlangenes Ä£imnāzijā. MācÄ«bas Ä£imnāzijā izrādÄ«jās daudz mazāk radoÅ”as un vērtÄ«gas nekā izglÄ«tÄ«ba, matemātikā, fizikā, Ä·Ä«mijā un filozofijā, ko viņiem bija devis tēvs.

1805. gadā Oms sāka mācÄ«bas Erlangenes Universitātē pie profesora Karla Kristiāna fon Langsdorfa, bet vairāk laika veltÄ«ja studentu izklaidēm nekā mācÄ«bām. Tēvs, neapmierināts ar dēla nenopietno attieksmi pret mācÄ«bām, nosÅ«tÄ«ja viņu uz Å veici, kur 1806. gadā Oms sāka strādāt par matemātikas skolotāju GotÅ”tatē.

Karls Kristiāns fon Langsdorfs 1809. gadā devās strādāt uz Heidelbergas Universitāti un Oms gribēja doties kopā ar viņu, lai turpinātu matemātikas studijas. Langsdorfs ieteica Omam turpināt studijas paÅ”mācÄ«bas ceļā. Oms pameta skolotāja darbu un turpināja strādāt kā privātskolotājs, turpinot apgÅ«t matemātiku. Pēc diviem gadiem 1811. gadā viņŔ atgriezās Erlangenes Universitātē.

1811. gada 25. oktobrÄ« Erlangenes Oms iegÅ«st doktora grādu un sāk strādāt par matemātikas lektoru. Pēc neilga laika Oms pamet Å”o darbu kā neperspektÄ«vu. Bavārijas valdÄ«ba 1813. gadā piedāvā viņam skolotāja vietu skolā Bambergā. Neapmierināts ar darbu, Oms raksta grāmatu Ä£eometrijā, lai pierādÄ«tu savas spējas. ViņŔ nosÅ«ta savas grāmatas manuskriptu PrÅ«sijas karalim Vilhelmam III, kurÅ” 1817. gadā piedāvā Omam darbu Ķelnes jezuÄ«tu Ä£imnāzijā. Å ajā Ä£imnāzijā ir laba laboratorija un Oms pievērÅ”as pētÄ«jumiem fizikā.

1833. gadā Oms sāk strādāt Nirnbergas politehniskajā skolā, bet 1852. gadā kļūst par eksperimentālās fizikas profesoru Minhenes Universitātē.

Oms miris 65 gadu vecumā 1854.Ā gada 6.Ā jÅ«lijā Minhenē, Vācijā.

Zinātniskais darbs

[labot | labot pirmkodu]

Savu pirmo rakstu sakarā ar Oma likumu Oms publicē 1825. gadā. Tajā matemātiski aprakstīti pētījuma rezultāti, ka elektromagnētiskais spēks samazinās, palielinot vada garumu.

1826. gadā viņŔ publicē vēl divus rakstus par Å”o tēmu. Otrs no Å”iem rakstiem jau ir pirmsākums viņa galvenajam darbam par Å”o tēmu.

1827. gadā Oms publicē grāmatu "Matemātiski izpētÄ«ta galvaniskā ķēde" (" Die galvanische Kette, mathematisch bearbeitet "). Å ajā grāmatā pilnÄ«bā matemātiski aprakstÄ«ta Oma elektrÄ«bas teorija, ieskaitot to, ko Å”odien sauc par Oma likumu. Ievadā grāmata satur matemātikas pamatus, kas nepiecieÅ”ami tālākai darba izpratnei. Daudzi vecāki zinātnieki Å”o grāmatu neatbalstÄ«ja, jo tajā laikā Ŕāda matemātiska pieeja fizikas jautājumiem nebija populāra.

Oms publicējis vairākus darbus arī citās fizikas nozarēs un matemātikā.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]