Karte
- Å is raksts ir par Ä£eogrÄfisko karti. Par citÄm jÄdziena karte nozÄ«mÄm skatÄ«t nozÄ«mju atdalÄ«Å”anas lapu.
Karte ir Zemes, arÄ« citu debess Ä·ermeÅu, virsas samazinÄts vizuÄls attÄlojums viegli uztveramÄ veidÄ, kurÅ” parÄda, kÄ konkrÄtÄ vietÄ izvietojas dažÄdi objekti. ReÄlos objektus kartÄ attÄlo samazinÄtos izmÄros ar Ä«paÅ”iem apzÄ«mÄjumiem. Kartes mÄdz apvienot atlantos. Daudzas kartes ir trÄ«s dimensiju telpas vai virsmas objektu samazinÄta projekcija statiskÄ divu dimensiju plaknÄ, bet reizÄm attÄlojums var bÅ«t arÄ« interaktÄ«vs un attÄlots trÄ«s dimensijÄs. Ar Zemes virsmas attÄloÅ”anu kartÄs un attÄloÅ”anas metožu izstrÄdi nodarbojas kartogrÄfija, un cilvÄkus, kas veido kartes, sauc par kartogrÄfiem. LielÄka mÄroga kartes mÄdz saukt arÄ« par plÄniem.
KarŔu iedalījums
[labot | labot pirmkodu]
Ir dažÄdi karÅ”u veidi, kÄ ceļu kartes, jÅ«ras navigÄcijas kartes, topogrÄfiskÄs kartes (tajÄs ar horizontÄļu palÄ«dzÄ«bu attÄlo arÄ« reljefu) un citas.
KarŔu iedalījums:
Kartes elementi
[labot | labot pirmkodu]Kartes orientÄcija
[labot | labot pirmkodu]Parasti kartÄm augÅ”a ir vÄrsta uz ziemeļiem, labÄ puseĀ ā uz austrumiem, kreisÄ puseĀ ā uz rietumiem, bet kartes apakÅ”aĀ ā uz dienvidiem. Ja tas tÄ nav, tad kartes malÄ noteikti ir atrodams atseviŔķs zÄ«mÄjums, kur ar bultÄm ir parÄdÄ«ts debespuÅ”u vÄrsums. PolÄrajÄs kartÄs ziemeļu vai dienvidu virziens var bÅ«t vÄrts uz kartes centru (uz ziemeļpolu vai dienvidpolu, kuri atrodas kartes centrÄ).
Kartes mÄrogs
[labot | labot pirmkodu]Kartes iedalÄs liela, vidÄja vai maza mÄroga kartÄs. Liela mÄroga kartÄs parasti ir attÄlota kÄda maza teritorija, piemÄram, ciemats, pilsÄta vai pilsÄtas daļa. VidÄja mÄroga kartÄs attÄlota kÄda lielpilsÄta (piemÄram, RÄ«ga), rajons vai neliela valsts daļa. SavukÄrt maza mÄroga kartÄs redzama kÄda valsts, kontinents vai pat visa pasaule. MÄrogu lielumi ir Å”Ädi:
- liels mÄrogs (1:200 000 un vairÄk),
- vidÄjs mÄrogs (no 1:200 000 lÄ«dz 1:1 000 000 ieskaitot)
- mazs mÄrogs (mazÄk par 1:1 000 000).
Skaitlis uz mÄroga, kas atrodas aiz vieninieka, norÄda to, cik centimetriem dabÄ ir vienÄds vienu centimetru liels attÄlums uz Ŕīs kartes. PiemÄram, ja ir mÄrogs 1:200 000, tad vienam centimetram uz kartes atbilst 200 000 centimetru jeb divu kilometru liels attÄlums dabÄ. Ja mÄrogs ir 1:1 000 000, tad tas atbilst 10 kilometru attÄlumam dabÄ, bet 1:10 000 nozÄ«mÄ, ka vienu centimetru liels attÄlums uz kartes ir 100 metru attÄlums dabÄ. Ja jÄaprÄÄ·ina, cik lielam attÄlumam dabÄ atbilst vairÄki centimetri uz kartes, tad Å”o centimetru daudzumu reizina ar kartes mÄroga centimetriem un iegÅ«st, cik centimetru garÅ” ir Å”is attÄlums dabÄ.
PastÄv arÄ« kartes bez mÄroga, kur nav vajadzÄ«gs zinÄt attÄlumus starp objektiem. Å Äda karte varÄtu bÅ«t, piemÄram, Londonas metro karte, pÄc kuras var nolasÄ«t pieturvietu secÄ«bu, bet ne attÄlumu starp tÄm.
Kartes leģenda
[labot | labot pirmkodu]Lai vieglÄk bÅ«tu nolasÄ«t kartes, tÄm tiek pievienota leÄ£enda, kurÄ tiek izskaidrota kartÄ redzamo apzÄ«mÄjumu, simbolu un krÄsu nozÄ«me.
KartogrÄfija
[labot | labot pirmkodu]ZinÄtni, kas pÄta un izstrÄdÄ metodes Zemes virsmas attÄloÅ”anai ar abstraktiem simboliem, sauc par kartogrÄfiju. Å Ä«s nozares pÄrstÄvjus sauc par kartogrÄfiem.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu] | Å im rakstam ir nepiecieÅ”amas atsauces uz ÄrÄjiem avotiem. LÅ«dzu, palÄ«dzi uzlabot Å”o rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kÄdi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijÄ. VairÄk lasi lietoÅ”anas pamÄcÄ«bÄ. MeklÄt atsauces: "Karte" ā ziÅasĀ Ā· grÄmatasĀ Ā· scholarĀ Ā· brÄ«vi attÄli |
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Karte.- Ā«MapĀ» (angļu). Encyclopedia Britannica.
|
