MuŔu dzimta
- Ā«MuÅ”aĀ» pÄradresÄjas uz Å”ejieni. Citas nozÄ«mes skatÄ«t lapÄ MuÅ”a (nozÄ«mju atdalīŔana).
| MuŔu dzimta Muscidae (Latreille, 1802) | |
|---|---|
|
MÄjas muÅ”a (Musca domestica) | |
| KlasifikÄcija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | PosmkÄji (Arthropoda) |
| Klase | KukaiÅi (Insecta) |
| VirskÄrta | Pilnas pÄrvÄrtÄ«bas kukaiÅi (Endopterygota) |
| KÄrta | DivspÄrÅi (Diptera) |
| ApakÅ”kÄrta | MuÅ”veidÄ«gie (Brachycera) |
| InfrakÄrta | MuÅ”u infrakÄrta (Muscomorpha) |
| Virsdzimta | MuŔu virsdzimta (Muscoidea) |
| Dzimta | MuŔu dzimta (Muscidae) |
|
| |
MuÅ”u dzimta (Muscidae) ir viena no divspÄrÅu kÄrtas (Diptera) dzimtÄm, kas pieder muÅ”u virsdzimtai (Muscoidea). MuÅ”u dzimtÄ ietilpst vairÄk kÄ 4000 sugas, kas dalÄs vairÄk kÄ 100 Ä£intÄ«s, kuras savukÄrt iedalÄ«tas 7 apakÅ”dzimtÄs. VispazÄ«stamÄkÄ muÅ”a ir istabas muÅ”a (Musca domestica). Å Ä« muÅ”a var pÄrnÄsÄt daudzu infekcijas slimÄ«bu (vÄdertÄ«fa, paratÄ«fa, dizentÄrijas, holeras, tuberkulozes, liesas sÄrgas) ierosinÄtÄjus. LatvijÄ muÅ”u dzimta ir maz pÄtÄ«ta, bet to sugu skaits varÄtu bÅ«t apmÄram 450[1].
MuÅ”as pÄc saviem ieradumiem var bÅ«t ļoti dažÄdas; gan plÄsÄ«gas, gan asinssÅ«cÄjas, gan maitÄdÄjas vai tÄs barojas no augu sulÄm vai dzÄ«vnieku mÄsliem. MuÅ”Äm var bÅ«t dažÄdi apetÄ«tes uzbudinÄtÄji, kÄ, piemÄram, cukurs, sviedri vai asinis. MuÅ”u kÄpuri var attÄ«stÄ«ties ļoti dažÄdÄs vietÄs atkarÄ«bÄ no sugas. TÄs var bÅ«t dažÄdi augi, pÅ«stoÅ”i augi un atkritumi, mitra vai sausa zeme, dažÄdu putnu vai kukaiÅu ligzdas, tÄ«rs Å«dens, ekskrementi vai maita.
MuŔu dzimtas pazīmes
[labot | labot pirmkodu]MuÅ”as Ä·ermenis sastÄv no 3 posmiem: galvas, krÅ«tÄ«m un vÄdera. Uz galvas atrodas galvenie maÅu orgÄni ā acis un viens pÄris taustekļu, kas sastÄv no vairÄkiem posmiem. MuÅ”Äm ir trÄ«s galveno tipu mutes orgÄni: grauzÄjtipa, dÅ«rÄjsÅ«cÄjtipa un laizÄ«tÄjsÅ«cÄjtipa mutes orgÄni. DÅ«rÄjsÅ«cÄjtipa mutes orgÄni ir piemÄroti augu sulas vai dzÄ«vnieku asiÅu sÅ«kÅ”anai. MÄtÄ«tÄm tas ir Ä«paÅ”i masÄ«vs. AugŔžoklis un apakŔžoklis pÄrveidots Äetros dzÄlÄjsaros, bet apakÅ”lÅ«pa ā posmotÄ makstÄ«. KrÅ«tis muÅ”Äm vienmÄr sastÄv no trim posmiem: priekÅ”krÅ«ts, viduskrÅ«ts un pakaļkrÅ«ts. Pie katra krūŔu posma ir viens pÄris kÄju, bet pie viduskrÅ«ts pa vienam pÄrim spÄrnu.
KlasifikÄcija
[labot | labot pirmkodu]- MuŔu dzimta (Muscidae)
- apakŔdzimta: Azeliinae
- apakŔdzimta: Coenosiinae
- apakŔdzimta: Cyrtoneurininae
- apakŔdzimta: Muscinae
- apakŔdzimta: Mydaeinae
- apakŔdzimta: Phaoniinae
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«DivspÄrÅi (Diptera)Ā». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2016.Ā gada 5.Ā martÄ. SkatÄ«ts: 2009.Ā gada 9.Ā aprÄ«lÄ«.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: MuÅ”u dzimta.
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia of Life raksts (angliski)
- muŔas| Medicīnas termins (latviski)
- http://www.apollo.lv/portal/life/66/articles/111440[novecojusiĀ saite]
- https://web.archive.org/web/20081206061206/http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/241/0121701.htm