Pāriet uz saturu

Opera

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Å is raksts ir par mÅ«zikālu sacerējumu. Par citām jēdziena opera nozÄ«mēm skatÄ«t nozÄ«mju atdalÄ«Å”anas lapu.

Opera (no itāļu: opera in musica, "darbs mÅ«zikā") ir muzikāli dramatisks sacerējums, kurā saturu izsaka ar dziedāŔanu un simfoniskā orÄ·estra spēli vai arÄ« teātra ēka, kurā notiek operas izrādes.[1] Operas žanrs ir radies Itālijā un visvairāk klasisko operu ir uzrakstÄ«juÅ”i itāļu komponisti, 20. gadsimtā radās arÄ« rokoperas žanrs. Operas pamatā ir literārs teksts, ko sauc par libretu.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Pirmie itāļu opermÅ«zikas komponisti to apzÄ«mēja kā favola in musica, jeb mÅ«zikas fabula, tādējādi netieÅ”i atzÄ«stot operu par Senās GrieÄ·ijas drāmas imitāciju. Pirmā Ŕāda opera uzvesta Itālijā, Mantujas dodža pilÄ« 1607. gadā, lai gan jau pirms vairākiem gadiem operas libretu bija uzrakstÄ«jis dzejnieks Alesandro Stridžo (Alessandro Striggio) (1540ā€”1592). Å Ä« opera sastāvēja no pieciem aktiem ar madrigālu sērijām, kuras atdalÄ«ja instrumentālas interlÅ«des un rečitatÄ«vi.

Vairuma pirmo operu libretu pamatā bija klasiskas vai vēsturiskas tēmas. Taču jau sākotnēji libreti tika rakstÄ«ti arÄ« komēdijas vai muzikālās komēdijas žanros, apmierinot Eiropas aristokrātijas vēlmes pēc izklaidēm. MÅ«sdienu klasiskais operas žanrs (Grand Opera) izveidojās XVIII gs. beigās, savu māksliniecisko pilnÄ«bu sasniedzot itāļu, austrieÅ”u, franču, vācu un krievu opermÅ«zikas skolās. Viena no spilgtākajām Ŕī laikmeta iezÄ«mēm operu libretos un mÅ«zikā bija nacionālais romantisms, kas visvairāk jÅ«tams Riharda Vāgnera darbos.

Latvijā

[labot | labot pirmkodu]

Operas parādÄ«Å”anās Alfrēda Kalniņa un Jāņa Mediņa daiļradē 20. gadsimta otrajā desmitgadē bija svarÄ«gs notikums, kas liecināja par latvieÅ”u mÅ«zikas kultÅ«ras pilnbriedumu. "Baņuta" un "Uguns un nakts", ko bija sagatavojusi profesionālisma attÄ«stÄ«ba gan kompozÄ«cijas, gan atskaņotājmākslas laukā, kļuva par pagrieziena punktu latvieÅ”u mÅ«zikas vēsturē. Taču, lai gan tās bija pirmās klasiskās latvieÅ”u operas, tie tomēr nebija pirmie mēģinājumi operas žanrā. Zināms, ka dzÄ«ves pēdējos gados EmÄ«ls DārziņŔ komponējis operu ''Rožainās dienas''; 19. gadsimta beigās Ā. Ore sacerējis operu "Gunda"; 1893. gadā RÄ«gas LatvieÅ”u teātrÄ« uzvesta Jēkaba Ozola opera "Spoku stundā".[2]

Iedalījums

[labot | labot pirmkodu]

Pēc satura operas var iedalÄ«t kā komēdijas, traģēdijas, drāmas, sadzÄ«ves operas, pasaku operas, vēsturiskās operas un citas. Operā apvienotas vairākas mākslas kā mÅ«zika, glezniecÄ«ba un aktierspēle, dažkārt arÄ« balets. Visu operas mÅ«ziku iedala vokālajos un orÄ·estra priekÅ”nesumos. OrÄ·estris atskaņo uvertÄ«ras, ievadus un starpspēles cēlieniem, baletmÅ«ziku.

Vokālie dziedājumi iedalās solo dziedājumos, ansambļos un koros. Solo dziedājumi sÄ«kāk iedalās kā ārija, ariozo, arieta, kavatÄ«ne, dziesma, romance, rondo, kuplejas un rečitatÄ«vs jeb muzikālā runa. Ansambļi sÄ«kāk tiek iedalÄ«ti ka duets, trio jeb tercets, kvartets, kvintets, sekstets, septets, oktets un nonets. Koris piedalās masu skatos, Ä«paÅ”i pasvÄ«trojot notiekoŔā nozÄ«mÄ«bu. Galvenās sievieÅ”u lomas operā izpilda soprāni un mecosoprāni, vÄ«rieÅ”uĀ ā€” tenori vai basi.

Populārākās operas

[labot | labot pirmkodu]

2019./2020. gada sezonas populārākās operas pēc izrāžu skaita pasaulē bija:[3]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ Ā«vardnica.lvĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2020.Ā gada 24.Ā februārÄ«. SkatÄ«ts: 2020.Ā gada 24.Ā februārÄ«.
  2. ā†‘ A. Darkevics, L. KārkliņŔ. LatvieÅ”u mÅ«zika IX. RÄ«gaĀ : Liesma, 1971. 169.Ā lpp.
  3. ā†‘ operabase.com

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Opera&oldid=4258958"