Panaja
| Panaja | |
|---|---|
| Panay | |
 Aklanas upe un Libakao kalni | |
  Panaja .svg) Panaja | |
| Ä¢eogrÄfija | |
| Izvietojums | Klusais okeÄns |
| KoordinÄtas | 11Ā°09ā²N 122Ā°29ā²Eļ»æ / ļ»æ11.150Ā°N 122.483Ā°EKoordinÄtas: 11Ā°09ā²N 122Ā°29ā²Eļ»æ / ļ»æ11.150Ā°N 122.483Ā°E |
| ArhipelÄgs | FilipÄ«nas, Visaju salas |
| PlatÄ«ba | 12 297,1Ā kmĀ² |
| Garums | 190Ā km |
| Platums | 120Ā km |
| Krasta lÄ«nija | 679Ā km |
| AugstÄkais kalns |
Madjaass 2117Ā m |
| AdministrÄcija | |
 Ā FilipÄ«nas | |
| Reģions | Rietumu Visajas |
| LielÄkÄ pilsÄta | Iloilo |
| DemogrÄfija | |
| IedzÄ«votÄji | 4 524 926 (2020) |
| BlÄ«vums | 358/kmĀ² |
| PamatiedzÄ«votÄji | ilongi, aklani, kapisnoni, karaji |
 Panaja VikikrÄtuvÄ | |
Panaja (Panay) ir sala FilipÄ«nu arhipelÄgÄ, pÄc platÄ«bas sestÄ un pÄc iedzÄ«votÄju skaita ceturtÄ lielÄkÄ sala valstÄ«.[1] AdministratÄ«vi ietilpst Rietumu Visaju reÄ£ionÄ; dalÄs ÄetrÄs provincÄsĀ (Aklana, Antike, Iloilo un Kapisa) un Iloilo neatkarÄ«gÄ pilsÄta. ApdzÄ«vo vairÄkas visaju tautas. LielÄkÄ pilsÄta ir Rietumu Visaju reÄ£iona un Iloilo provinces centrs Iloilo.
Ä¢eogrÄfija
[labot | labot pirmkodu]Izvietojusies arhipelÄga vidusdaÄ¼Ä Visaju salu grupÄ. TÄs krastus apskalo Sibujanas jÅ«ra ziemeļos, Visaju jÅ«ra ziemeļaustrumos un Sulu jÅ«ra rietumos. Gimarasas Å”aurums un Panajas lÄ«cis austrumos un dienvidos to atdala no Negrosas un Gimarasas salÄm, Tablasas Å”aurums ziemeļrietumos ā no Mindoro salas, bet Hintotolo Å”aurums ziemeļaustrumos ā no Masbates salas. Krasti izroboti, piekrastÄ daudz mazÄku salu, seviŔķi ziemeļos un ziemeļaustrumos. Sala vulkÄniskas izcelsmes, rietumsdaÄ¼Ä kalnaina, daudz aprimuÅ”u vulkÄnu. AugstÄkais kalns ir Madjaass 2117 m vjl salas vidusdaļÄ. CentrÄlajÄ daÄ¼Ä plaÅ”a zemiene, bet ziemeļaustrumos neliela pauguraine. Valda subekvatoriÄls musonu klimats. Salas rietumdaÄ¼Ä izveidoti divi dabas parki: Ziemeļrietumu Panajas pussalas dabas parks un Sibaloma dabas parks.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]Salas aborigÄnie iedzÄ«votÄji ir negritosu tauta aeti, kas salu dÄvÄjuÅ”i par Aninipaju (Aninipay), bet cits nosaukums, ko tai lietoja 13. gadsimta pirmajÄ pusÄ salÄ ieceļojuÅ”ie mÅ«sdienu visaju priekÅ”teÄi austronÄzieÅ”i, bija Simsimana (Simsiman). Visaju etnosa nosaukums sÄkotnÄji arÄ« tika attiecinÄts tikai uz Panajas un Negrosas rietumdaļas iedzÄ«votÄjiem, un tikai vÄlÄk tika attiecinÄts uz visÄm Visaju salu radniecÄ«gajÄm tautÄm.
PirmÄ spÄÅu kolonistu dibinÄtÄ pilsÄta bija Panaja tÄda paÅ”a nosaukuma upes grÄ«vÄ salas ziemeļaustrumos un vÄlÄk tÄs nosaukums tika attiecinÄts uz visu salu. KoloniÄlÄ valdÄ«ba 1572. gadÄ sadalÄ«ja salu divÄs provincÄs ā Panaja ziemeļos un Otona dienvidos. 1693. gadÄ tika dibinÄta Kapisas pilsÄta (mÅ«sdienÄs ā Rohasa) un uz turieni tika pÄrcelta provinces administrÄcija. 1796. gadÄ Panaja tika sadalÄ«ta trijÄs provincÄs ā Kapisa ziemeļos, Iloilo dienvidaustrumos un Antike dienvidrietumos. Panajas provincÄm bija pakļautas arÄ« Romblonas, Tablasas, Gimarasas un Sibujanas salas. 1946. gadÄ kÄ atseviŔķa province tika nodalÄ«ta Romblona, 1956. gadÄ ā Aklana, bet 1992. gadÄ ā Gimarasa.
IedzÄ«votÄji
[labot | labot pirmkodu]Panajas salÄ vÄrojama valstÄ« lielÄkÄ etniskÄ un lingvistÄ«skÄ daudzveidÄ«ba. Salas aborigÄnie iedzÄ«votÄji ir negritosu tauta aeti, kas mÅ«sdienÄs apdzÄ«vo galvenokÄrt kalnaino salas centrÄlo daļu. 13. gadsimtÄ salÄ ieceļojuÅ”ie austronÄzieÅ”i mÅ«sdienÄs konsolidÄjuÅ”ies ÄetrÄs visaju tautÄs: ilongi (1,2 miljoni) salas austrumu un centrÄlajÄ daļÄ, karaji (0,9 miljoni) salas dienvidrietumos, kapisnoni (0,7 miljoni) salas ziemeļaustrumos un aklani (0,6 miljoni) ā ziemeļrietumos.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ä¢eogrÄfijas vÄrdnÄ«ca Pasaules zemes un tautas. RÄ«gaĀ : GalvenÄ enciklopÄdiju redakcija. 1978. 551.Ā lpp.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]- VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Panaja.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
|
