Pāriet uz saturu

Rekes

Vikipēdijas lapa
Baronu fon der Reku dzimtas ģerbonis.
Dobeles komturs Matīss fon der Reke.

Rekes (vācu: von der Recke, von der Reck) ir sena vācu dzimta, kas 15. gadsimtā ieceļoja Latvijā. Pēdējie vācbaltieÅ”u atzaram piederÄ«gie dzimtas locekļi pameta Latviju 1939. gadā.

Latgales Ŕļahtai piederÄ«go dzimtas atzaru sauca par Rikiem (poļu: Ryk, arÄ« Ryck, Rück, Rek, Rueck). Galvenie 1863. gada Janvāra sacelÅ”anās sagatavoÅ”anas centri atradās Antonija Rika (Antoni Ryk) muižā pie Viļakas un Staņislava Mola (Stanisław Mohl) muižā ViŔķos.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Dzimta cēlusies no Vestfālenes, kas ir daļa no mÅ«sdienu Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Vācijā. Rakstos norādes par ministeriāli Bernhardus de Reke atrodamas 1265. gadā. Ādolfs no Rekes 1320. gadā kļuva par Markas grāfa ieroču nesēju, viņa pēcnācēji ieguva zemes Ä«paÅ”umus Kamenas pilsētas apkaimē. Daudzi dzimtas lodekļi iestājās Vācu ordenÄ« un ieņēma amatus ordeņa Livonijas zarā.

Tā Johans fon der Reke (ap 1480-1551) bija Livonijas ordeņa mestrs (1549—1551), bet Jobsts fon der Reke (ap 1490—1567) tajā laikā bija Tērbatas bÄ«skaps (1544—1551). Savukārt MatÄ«ss fon der Reke (miris 1580) bija pēdējais Dobeles komturs (1548—1562), kas pēc ordeņa likvidēŔanas atteicās pakļauties hercogam Gothardam. Apmaiņā pret pakļauÅ”anos viņŔ kā mantojamu Ä«paÅ”umu saņēma Jaunpili, kas Rekes dzimtas Ä«paÅ”umā atradās lÄ«dz agrārajai reformai 1920. gadā. 1620. gada 17. oktobrÄ« fon der Rekes dzimtu ierakstÄ«ja Kurzemes bruņniecÄ«bas matrikulā. Georgs fon der Reke (1692—1760) bija Jaunpils, Smukmuižas, SprinÄ£u, Viesātu un BlÄ«denes muižu dzimtkungs (1716—1760).

Jaunpils muižas Ä«paÅ”nieks Georgs Pēteris fon der Reke neveiksmÄ«gi apprecējās ar grāfa Johana FrÄ«driha Mēdema meitu, kas vēlāk kļuva slavena kā rakstniece ElÄ«za fon der Reke (1754—1833). Krievijas impērijas valdÄ«ba 1861. un 1862. gadā pieŔķīra Kurzemes fon der Rekes dzimtas locekļiem pārmantojamu baronu titulu.

Pēc 1920. gada zemes reformas Rekēm atsavināja Paulsgnādes muižu (6850 ha), Šlokenbekas un Durbes muižas (3750 ha), Jaunpils un Spriņģu muižas (7650 ha), kā arī Saslaukas (1050 ha), Sēmes (2150 ha), Kalnmuižu (2400 ha), Annasmuižu ar Brūnu muižu (3150 ha) un citas muižas.[1]

Dzimtas muižas

[labot | labot pirmkodu]
Jaunpils — fon der Rekes dzimtas vācbaltieÅ”u atzara Ä«paÅ”umā lÄ«dz 1920. gadam.
Durbes muižas parks ar strūklaku (19.gs.).

Kopumā fon der Rekes dzimtai līdz Pirmajam pasaules karam piederēja 25 461 hektāri zemes.[4]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Stavenhagen, Oskar: Genealogisches Handbuch der kurlƤndischen Ritterschaft, Bd.: 1, Gƶrlitz, [1939] 156 lpp.
  2. ↑ Tagad Saldus tehnikums Saldus pilsētas teritorijā
  3. ↑ Tagad Jelgavas pilsētas teritorijā pie Ozolpils parka
  4. ↑ Ā«dzimtas Ä«paÅ”umā esoÅ”o muižu attēliĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2012.Ā gada 27.Ā decembrÄ«. SkatÄ«ts: 2013.Ā gada 4.Ā februārÄ«.