Rekes


Rekes (vÄcu: von der Recke, von der Reck) ir sena vÄcu dzimta, kas 15. gadsimtÄ ieceļoja LatvijÄ. PÄdÄjie vÄcbaltieÅ”u atzaram piederÄ«gie dzimtas locekļi pameta Latviju 1939. gadÄ.
Latgales Ŕļahtai piederÄ«go dzimtas atzaru sauca par Rikiem (poļu: Ryk, arÄ« Ryck, Rück, Rek, Rueck). Galvenie 1863. gada JanvÄra sacelÅ”anÄs sagatavoÅ”anas centri atradÄs Antonija Rika (Antoni Ryk) muiÅ¾Ä pie Viļakas un StaÅislava Mola (StanisÅaw Mohl) muiÅ¾Ä ViŔķos.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]Dzimta cÄlusies no VestfÄlenes, kas ir daļa no mÅ«sdienu Ziemeļreinas-VestfÄlenes federÄlÄs zemes VÄcijÄ. Rakstos norÄdes par ministeriÄli Bernhardus de Reke atrodamas 1265. gadÄ. Ädolfs no Rekes 1320. gadÄ kļuva par Markas grÄfa ieroÄu nesÄju, viÅa pÄcnÄcÄji ieguva zemes Ä«paÅ”umus Kamenas pilsÄtas apkaimÄ. Daudzi dzimtas lodekļi iestÄjÄs VÄcu ordenÄ« un ieÅÄma amatus ordeÅa Livonijas zarÄ.
TÄ Johans fon der Reke (ap 1480-1551) bija Livonijas ordeÅa mestrs (1549ā1551), bet Jobsts fon der Reke (ap 1490ā1567) tajÄ laikÄ bija TÄrbatas bÄ«skaps (1544ā1551). SavukÄrt MatÄ«ss fon der Reke (miris 1580) bija pÄdÄjais Dobeles komturs (1548ā1562), kas pÄc ordeÅa likvidÄÅ”anas atteicÄs pakļauties hercogam Gothardam. ApmaiÅÄ pret pakļauÅ”anos viÅÅ” kÄ mantojamu Ä«paÅ”umu saÅÄma Jaunpili, kas Rekes dzimtas Ä«paÅ”umÄ atradÄs lÄ«dz agrÄrajai reformai 1920. gadÄ. 1620. gada 17. oktobrÄ« fon der Rekes dzimtu ierakstÄ«ja Kurzemes bruÅniecÄ«bas matrikulÄ. Georgs fon der Reke (1692ā1760) bija Jaunpils, Smukmuižas, SprinÄ£u, ViesÄtu un BlÄ«denes muižu dzimtkungs (1716ā1760).
Jaunpils muižas Ä«paÅ”nieks Georgs PÄteris fon der Reke neveiksmÄ«gi apprecÄjÄs ar grÄfa Johana FrÄ«driha MÄdema meitu, kas vÄlÄk kļuva slavena kÄ rakstniece ElÄ«za fon der Reke (1754ā1833). Krievijas impÄrijas valdÄ«ba 1861. un 1862. gadÄ pieŔķīra Kurzemes fon der Rekes dzimtas locekļiem pÄrmantojamu baronu titulu.
PÄc 1920. gada zemes reformas RekÄm atsavinÄja PaulsgnÄdes muižu (6850 ha), Å lokenbekas un Durbes muižas (3750 ha), Jaunpils un SpriÅÄ£u muižas (7650 ha), kÄ arÄ« Saslaukas (1050 ha), SÄmes (2150 ha), Kalnmuižu (2400 ha), Annasmuižu ar BrÅ«nu muižu (3150 ha) un citas muižas.[1]
- ElÄ«za fon der Reke, dzimusi MÄdema
- Barons Reke
- Kalnmuižas īpaŔnieks Johans Frīdrihs fon der Reke (1829-1900)
- Durbes muižas Ä«paÅ”nieks KÄrlis MatÄ«ss FrÄ«drihs Ludvigs fon der Reke (1861-1907)
- Saslaukas muižas īpaŔnieka Matīsa Frīdriha Luisa Georga fon der Rekes (1865-1919) ģimene
Dzimtas muižas
[labot | labot pirmkodu]

- Jaunpils pilsmuiža (Neuenburg, 1576-1919),
- SpriÅÄ£u muiža (Springen, 1893-1919)
- Smuku muiža (Schmucken, 1576-1732),
- Kalnmuiža (Berghof-Brotzen, 1576-1919),[2]
- Annas muiža (Annenhof, 1576-1919),
- Brūnu muiža (Elisenhof, 1576-1919),
- Ozolmuiža (Paulsgnade)[3] (1848ā1919) ar Valdekas (Waldeck), Enrietes (Henriettensruhe) un MagazÄ«nas (Magazin-Forwerke) pusmuižÄm,
- Šlokenbekas pilsmuiža (Schlockenbeck, 1848-1919),
- Durbes muiža (Durben, 1848-1919),
- Saslaukas muiža (SeĆlauken, 1903-1919)
- SÄmes muiža (Sehmen, -1915)
- Älavas muiža (Alauen, 1911-1919)
KopumÄ fon der Rekes dzimtai lÄ«dz Pirmajam pasaules karam piederÄja 25 461 hektÄri zemes.[4]
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]- fon der Rekes dzimtas mÄjaslapa (vÄciski)
- Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften Teil 3,1: Kurland Gƶrlitz o.J. (vÄciski)
- Kurzemes bruÅniecÄ«bas rokasgrÄmata (vÄciski)
- Vilhelms un viÅa bagÄtÄ vecmÄmiÅa G.Nagle Diena, 2003. gada 1. novembrÄ«
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Stavenhagen, Oskar: Genealogisches Handbuch der kurlƤndischen Ritterschaft, Bd.: 1, Gƶrlitz, [1939] 156 lpp.
- ā Tagad Saldus tehnikums Saldus pilsÄtas teritorijÄ
- ā Tagad Jelgavas pilsÄtas teritorijÄ pie Ozolpils parka
- ā Ā«dzimtas Ä«paÅ”umÄ esoÅ”o muižu attÄliĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2012.Ā gada 27.Ā decembrÄ«. SkatÄ«ts: 2013.Ā gada 4.Ā februÄrÄ«.
|
| ||||||||||||||||||