Rubens Fains
| ||||||||||||||||
Rubens Fains (angļu: Reuben Fine; 1914.Ā gada 11.Ā oktobris, Å ujorka - 1993.Ā gada 26.Ā marts, Å ujorka) bija ebreju tautÄ«bas ASV starptautiskais lielmeistars Å”ahÄ (GM, 1950). PÄc profesijas psihologs.
Å ahista karjera
[labot | labot pirmkodu]Piedzimis Å ujorkÄ nabadzÄ«gÄ ebreju Ä£imenÄ, kas bija emigrÄjusi uz ASV no Krievijas. Å ahu iemÄcÄ«jies spÄlÄt 8 gadu vecumÄ. TurnÄ«ros sÄcis piedalÄ«ties MÄrÅ”ala Å”aha klubÄ, kur Ätri izvirzÄ«jies par vienu no labÄkajiem Å”aha ÄtrspÄles speciÄlistiem. Pirmie panÄkumi bijuÅ”i 1930. gada Å ujorkas jauno meistaru turnÄ«rÄ, pÄc tam sekojusi 2. vieta Å ujorkas 1931. gada ÄempionÄtÄ un uzvara 15. MÄrÅ”ala Å”aha kluba ÄempionÄtÄ 1931. gadÄ. 1932. gadÄ Fains uzvarÄja ASV atklÄtajÄ Å”aha ÄempionÄtÄ, Å”o panÄkumu viÅam izdevÄs atkÄrtot vÄl 6 reizes (1933, 1934, 1935, 1939, 1940, 1941).
1933. gadÄ Fains uzvarÄja atlases sacensÄ«bÄs, kas tika rÄ«kotas, lai noskaidrotu ASV izlases sastÄvu Pasaules Å”aha olimpiÄdÄ. KopumÄ ASV izlasi Å”aha olimpiÄdÄs Fains pÄrstÄvÄja 3 reizes (1933-1937), un visÄs reizÄs ASV izlase izcÄ«nÄ«ja uzvaru komandu vÄrtÄjumÄ. Fains izcÄ«nÄ«ja arÄ« 2 individuÄlÄs medaļas: zeltu pie 2. galdiÅa (1937) un sudrabu pie 3. galdiÅa (1933).
1936. gadÄ Fains dalÄ«ja 3. vietu spÄcÄ«gajÄ Notingemas turnÄ«rÄ ar Semjuelu ReÅ”evski un Maksi Eivi.[1] 1936. gadÄ kopÄ ar toreizÄjo Pasaules Å”aha Äempionu Eivi viÅÅ” uzvarÄja Amsterdamas Å”aha turnÄ«rÄ,[2] bet Zandvortas turnÄ«rÄ Fainam izdodas apsteigt Eivi.[3] 1937. gadÄ Fains kopÄ Paulu Keresu dalÄ«ja uzvaru Margates Å”aha turnÄ«rÄ, kurÄ viÅÅ” apsteidza Aleksandru Aļehinu.[4] RelatÄ«va neveiksme tiek piedzÄ«vota tikai 1. Ķemeru starptautiskajÄ turnÄ«rÄ, kurÄ Fains palika 8. vietÄ.[5]
1938. gadÄ Fains kopÄ ar Keresu uzvarÄja prestižajÄ AVRO turnÄ«rÄ NÄ«derlandÄ, kurÄ piedalÄ«jÄs astoÅi tolaik spÄcÄ«gÄkie pasaules Å”ahisti.[6] PÄc Ŕī panÄkuma Fains tika uzskatÄ«ts par vienu no reÄlÄkajiem Pasaules Å”aha Äempiona nosaukuma pretendentiem, tomÄr Otrais pasaules karÅ” pÄrtrauca Faina Å”ahista izaugsmi. Fains gan piedalÄ«jÄs dažÄdos ASV turnÄ«ros, bet 1948. gadÄ kÄ viens no AVRO turnÄ«ra uzvarÄtÄjiem saÅÄma uzaicinÄjumu uz maÄturnÄ«ru par Pasaules Å”aha Äempiona nosaukumu. TaÄu Fains atteicÄs spÄlÄt un pamazÄm beidza savu aktÄ«vÄ Å”ahista karjeru.
Fains ir bijis pazÄ«stams arÄ« kÄ Å”aha literÄts. 1941. gadÄ izdotÄ viÅa grÄmata par galotnÄm - Ā«Basic Chess EndingsĀ» - joprojÄm nav zaudÄjusi savu aktualitÄti, un ir piedzÄ«vojusi atkÄrtotus izdevumus.
FIDE 1950. gadÄ Fainam pieŔķīra starptautiskÄ lielmeistara nosaukumu (GM).
ZinÄtnieka karjera
[labot | labot pirmkodu]1932. gadÄ Fains beidza Å ujorkas pilsÄtas koledžu, pÄc tam studÄja psiholoÄ£iju Dienvidkalifornijas UniversitÄtÄ.
OtrÄ pasaules kara gados Fains bija iekļauts ASV kara flotes slepeno pÄtÄ«jumu vienÄ«bÄ, kas nodarbojÄs ar vÄcu zemÅ«deÅu neitralizÄÅ”anu noteiktos punktos Atlantijas okeÄnÄ. KÄ daudzu valodu zinÄtÄjs Fains tika iesaistÄ«ts arÄ« tulkoÅ”anÄ.
1948. gadÄ Fains aizstÄvÄja doktora disertÄciju psiholoÄ£ijÄ. ViÅa pÄtÄ«jumi psiholoÄ£ijÄ galvenokÄrt bija saistÄ«ti ar Å”ahistu uzvedÄ«bu spÄles laikÄ. ViÅÅ” ir publicÄjis daudzas grÄmatas par psiholoÄ£iju, arÄ« par tÄs vÄsturi - Ā«A History of PsychoanalysisĀ» (1979). Miris no infarkta.[7]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]- Å ahista profils chessgames.com mÄjaslapÄ (angliski)
- Å ahista profils 365chess.com mÄjaslapÄ (angliski)
- Å ahista profils chesstempo.com mÄjaslapÄ (angliski)
- Å ahista profils olimpbase.org mÄjaslapÄ (Pasaules Å”aha olimpiÄde) (angliski)
|