Pāriet uz saturu

Rubens Fains

Vikipēdijas lapa
Rubens Fains
Reuben Fine
Rubens Fains 1961. gadā
Rubens Fains 1961. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1914. gada 11. oktobrī
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis
Miris 1993. gada 26. martā (78 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis
Pilsonība Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NodarboŔanās Ŕahists, psihologs

Rubens Fains (angļu: Reuben Fine; 1914.Ā gada 11.Ā oktobris, Ņujorka - 1993.Ā gada 26.Ā marts, Ņujorka) bija ebreju tautÄ«bas ASV starptautiskais lielmeistars Å”ahā (GM, 1950). Pēc profesijas psihologs.

Å ahista karjera

[labot | labot pirmkodu]

Piedzimis Ņujorkā nabadzÄ«gā ebreju Ä£imenē, kas bija emigrējusi uz ASV no Krievijas. Å ahu iemācÄ«jies spēlēt 8 gadu vecumā. TurnÄ«ros sācis piedalÄ«ties MārÅ”ala Å”aha klubā, kur ātri izvirzÄ«jies par vienu no labākajiem Å”aha ātrspēles speciālistiem. Pirmie panākumi bijuÅ”i 1930. gada Ņujorkas jauno meistaru turnÄ«rā, pēc tam sekojusi 2. vieta Ņujorkas 1931. gada čempionātā un uzvara 15. MārÅ”ala Å”aha kluba čempionātā 1931. gadā. 1932. gadā Fains uzvarēja ASV atklātajā Å”aha čempionātā, Å”o panākumu viņam izdevās atkārtot vēl 6 reizes (1933, 1934, 1935, 1939, 1940, 1941).

1933. gadā Fains uzvarēja atlases sacensÄ«bās, kas tika rÄ«kotas, lai noskaidrotu ASV izlases sastāvu Pasaules Å”aha olimpiādē. Kopumā ASV izlasi Å”aha olimpiādēs Fains pārstāvēja 3 reizes (1933-1937), un visās reizēs ASV izlase izcÄ«nÄ«ja uzvaru komandu vērtējumā. Fains izcÄ«nÄ«ja arÄ« 2 individuālās medaļas: zeltu pie 2. galdiņa (1937) un sudrabu pie 3. galdiņa (1933).

1936. gadā Fains dalÄ«ja 3. vietu spēcÄ«gajā Notingemas turnÄ«rā ar Semjuelu ReÅ”evski un Maksi Eivi.[1] 1936. gadā kopā ar toreizējo Pasaules Å”aha čempionu Eivi viņŔ uzvarēja Amsterdamas Å”aha turnÄ«rā,[2] bet Zandvortas turnÄ«rā Fainam izdodas apsteigt Eivi.[3] 1937. gadā Fains kopā Paulu Keresu dalÄ«ja uzvaru Margates Å”aha turnÄ«rā, kurā viņŔ apsteidza Aleksandru Aļehinu.[4] RelatÄ«va neveiksme tiek piedzÄ«vota tikai 1. Ķemeru starptautiskajā turnÄ«rā, kurā Fains palika 8. vietā.[5]

1938. gadā Fains kopā ar Keresu uzvarēja prestižajā AVRO turnÄ«rā NÄ«derlandē, kurā piedalÄ«jās astoņi tolaik spēcÄ«gākie pasaules Å”ahisti.[6] Pēc Ŕī panākuma Fains tika uzskatÄ«ts par vienu no reālākajiem Pasaules Å”aha čempiona nosaukuma pretendentiem, tomēr Otrais pasaules karÅ” pārtrauca Faina Å”ahista izaugsmi. Fains gan piedalÄ«jās dažādos ASV turnÄ«ros, bet 1948. gadā kā viens no AVRO turnÄ«ra uzvarētājiem saņēma uzaicinājumu uz mačturnÄ«ru par Pasaules Å”aha čempiona nosaukumu. Taču Fains atteicās spēlēt un pamazām beidza savu aktÄ«vā Å”ahista karjeru.

Fains ir bijis pazÄ«stams arÄ« kā Å”aha literāts. 1941. gadā izdotā viņa grāmata par galotnēm - Ā«Basic Chess EndingsĀ» - joprojām nav zaudējusi savu aktualitāti, un ir piedzÄ«vojusi atkārtotus izdevumus.

FIDE 1950. gadā Fainam pieŔķīra starptautiskā lielmeistara nosaukumu (GM).

Zinātnieka karjera

[labot | labot pirmkodu]

1932. gadā Fains beidza Ņujorkas pilsētas koledžu, pēc tam studēja psiholoģiju Dienvidkalifornijas Universitātē.

Otrā pasaules kara gados Fains bija iekļauts ASV kara flotes slepeno pētÄ«jumu vienÄ«bā, kas nodarbojās ar vācu zemÅ«deņu neitralizēŔanu noteiktos punktos Atlantijas okeānā. Kā daudzu valodu zinātājs Fains tika iesaistÄ«ts arÄ« tulkoÅ”anā.

1948. gadā Fains aizstāvēja doktora disertāciju psiholoÄ£ijā. Viņa pētÄ«jumi psiholoÄ£ijā galvenokārt bija saistÄ«ti ar Å”ahistu uzvedÄ«bu spēles laikā. ViņŔ ir publicējis daudzas grāmatas par psiholoÄ£iju, arÄ« par tās vēsturi - Ā«A History of PsychoanalysisĀ» (1979). Miris no infarkta.[7]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]