ASV dolÄrs
 | Å im rakstam ir nepiecieÅ”amas atsauces uz ÄrÄjiem avotiem. LÅ«dzu, palÄ«dzi uzlabot Å”o rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kÄdi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijÄ. VairÄk lasi lietoÅ”anas pamÄcÄ«bÄ. MeklÄt atsauces: "ASV dolÄrs" ā ziÅasĀ Ā· grÄmatasĀ Ā· scholarĀ Ā· brÄ«vi attÄli |
 | Å ajÄ rakstÄ nav ievÄroti latvieÅ”u valodÄ pieÅemtie pareizrakstÄ«bas principi. LÅ«dzu, palÄ«dzi uzlabot Å”o rakstu, izlabojot pareizrakstÄ«bas kļūdas. Ja ir kÄdi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijÄ. VairÄk lasi lietoÅ”anas pamÄcÄ«bÄ. |
| ASV dolÄrs | |||||
| |||||
| Lieto | ASV | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| LejupÄjÄ vienÄ«ba | |||||
| 1/100 | Cents | ||||
| Simbols | $ | ||||
| MonÄtas | 1Ā¢, 5Ā¢, 10Ā¢, 25Ā¢, 50Ā¢, $1 | ||||
| Banknotes | $1, $2, $5, $10, $20, $50, $100 | ||||
| CentrÄlÄ banka | FederÄlÄ rezervju sistÄma | ||||
ASV dolÄrs (valÅ«tas kods USD) ir ASV valÅ«ta. To vÄl bieži saÄ«sina kÄ dolÄra zÄ«mi $ vai kÄ US$, lai atŔķirtu no citu valstu valÅ«tÄm, ko arÄ« sauc par dolÄriem.
1785. gada 6. jÅ«lijÄ KonfederÄciju kongresa ieviestais ASV dolÄrs Å”obrÄ«d ir pasaulÄ visplaÅ”Äk lietotÄ valÅ«taĀ ā vairÄkas valstis to lieto kÄ savu oficiÄlo valÅ«tu, un vÄl daudzÄs tÄ de facto ir galvenÄ valÅ«ta. 1995. gadÄ apgrozÄ«bÄ bija vairÄk kÄ 380 miljardu ASV dolÄru, no tiem divas treÅ”daļas Ärpus ASV. Uz 2005. gadu apgrozÄ«bÄ bija 760 miljardi ASV dolÄru, no tiem lielÄkÄ daļa Ärpus ASV.
DolÄra izcelsme
[labot | labot pirmkodu]
ASV dolÄrs ir atvasinÄts no spÄÅu astoÅu reÄlu monÄtas jeb spÄÅu dolÄraĀ ā vienas unces (28,3 g) sudraba monÄta. Å Ä« monÄta bija cieÅÄ starp Amerikas kolonistiem, ko tie dÄvÄja par spÄÅu dolÄru. Nosaukums cÄlies no vÄcu monÄtas ar lÄ«dzÄ«gu sastÄvu un izmÄru, kas pazÄ«stama kÄ tÄlers. PirmÄs dolÄra monÄtas, ko izlaida ASV naudas kaltuve, bija tÄda paÅ”a izmÄra un sastÄva kÄ SpÄnijas dolÄrs, un pat pÄc Amerikas NeatkarÄ«bas kara SpÄnijas un ASV sudraba dolÄrs atradÄs apgrozÄ«bÄ vienlaicÄ«gi.
Naudas nosaukums ir atvasinÄts no vÄrda, ko holandieÅ”i izmantoja savÄ kolonijÄĀ ā JaunajÄ NÄ«derlandÄ. 17. gadsimtÄ holandieÅ”u LeeuwendaaldersĀ ā jeb LiondolÄrsĀ ā bija ļoti populÄrs arÄ« angļu kolonijÄs, tÄ vÄrtÄ«ba bija 30 niÄ·eļi. HolandieÅ”u vÄrda "daalder", kura izruna ir ļoti lÄ«dzÄ«ga vÄrdam "dolÄrs", saknes meklÄjamas vÄcu naudas vienÄ«basĀ ā tÄlera jeb dÄldera nosaukumÄ. Par dolÄra zÄ«mes "$" izcelsmi ir vairÄkas versijas. Viens no pieÅÄmumiemĀ ā zÄ«me ir vÄsturiski veidojusies, apvienojot abus valsts nosaukuma saÄ«sinÄjuma burtus: US. Savienoto Valstu pastÄvÄÅ”anas sÄkumÄ, lai apzÄ«mÄtu US valÅ«tu, ar rakstÄmmaŔīnu tika drukÄts burts "U" un tam pÄri burts "S". OriÄ£inÄlajÄ simbolÄ, pateicoties burtam "U", bija izliekums zÄ«mes apakÅ”Ä. Laika gaitÄ simbols attÄ«stÄ«jÄs, jo cilvÄki rakstÄ«ja burtu "S" ar divÄm taisnÄm lÄ«nijÄm pÄriĀ ā tÄ bija ÄrtÄk. Laikam ritot, cilvÄki sÄka vilkt tikai vienu lÄ«niju pÄri "S", tÄdÄjÄdi iegÅ«stot simbolu "$", kÄdu mÄs pazÄ«stam Å”odien. KopÅ” tÄ laika Ŕī zÄ«me ir viens no pazÄ«stamÄkajiem grafiskajiem attÄliem, un to izmanto visÄ pasaulÄ, lai apzÄ«mÄtu naudu vispÄrÄ«gi, lai gan iesÄkumÄ Å”is simbols bija veidots tikai Savienoto Valstu valÅ«tai.
Citi izskaidrojumi ir saistÄ«ti ar spÄÅu valÅ«tu. Viens no Å”iem izskaidrojumiem ir, ka "$" attÄlo ciparu "8", kas simbolizÄ spÄÅu astoÅu reÄlu monÄtu. Cits ar spÄÅu valÅ«tu saistÄ«ts skaidrojums ir cÄlies no burtiem PS, kas lietoti, lai apzÄ«mÄtu peso, lietojot Ŕī vÄrda zilbju pirmos burtusĀ ā tÄpat kÄ iepriekÅ” minÄtajÄ skaidrojumÄ par burtiem US, arÄ« Å”ie burti rakstÄ«ti viens pÄr otru, lÄ«dz no P palikusi tikai svÄ«triÅa. Par visticamÄko tiek uzskatÄ«ts skaidrojums, ka simbols cÄlies no uz spÄÅu monÄtÄm attÄlotÄs simbolikas, kas redzama arÄ« SpÄnijas Ä£erbonÄ«Ā ā ar lenti apvÄ«tiem HÄrakla stabiem uz spÄÅu monÄtÄm lente ap katru no stabiem apvijÄs S veidÄ.
ASV valūtas emisija
[labot | labot pirmkodu]PieprasÄ«juma zÄ«mes (1861ā1862)
[labot | labot pirmkodu]PieprasÄ«juma zÄ«mes bija banknotes, kuras ASV izdeva pilsoÅu kara laikÄ. Lai gan PieprasÄ«juma zÄ«mes nebija pirmÄ papÄ«ra nauda, ko izdeva Savienoto Valstu valdÄ«ba, tÄs bija pirmÄs, kas nonÄca vispÄrÄjÄ apgrozÄ«bÄ. LikumdoÅ”anÄ Å”Ä«s zÄ«mes sauca par "Naudas krÄtuves zÄ«mÄm", bet termins "pieprasÄ«juma zÄ«me" radÄs tÄpÄc, ka Ŕīs banknotes "pÄc pieprasÄ«juma" varÄja samainÄ«t pret monÄtÄm. InteresantÄkais ir tas, ka nosaukums "zaļie" ir cÄlies no Ŕīm naudas zÄ«mÄm, jo to reverss bija krÄsots ar zaļu tinti.
Savienoto Valstu banknotes (1862ā1994)
[labot | labot pirmkodu]ASV banknotes (atpazÄ«stamas pÄc sarkanÄ zÄ«moga un sÄrijas numura) nonÄca apgrozÄ«bÄ PilsoÅu kara laikÄ, kad saskaÅÄ ar 1862. gada aktu "par likumÄ«giem maksÄÅ”anas lÄ«dzekļiem" (the Legal Tender Act) dolÄrs kļuva par nacionÄlo valÅ«tu. TÄs tika izdotas $1, $2, $5, $10, $20, $50, $100, $500 un $1000 dolÄru banknotÄs.
SadrumstalotÄ valÅ«ta (1862ā1876)
[labot | labot pirmkodu]PilsoÅu kara laikÄ, saasinoties saspÄ«lÄjumam starp Ziemeļiem un Dienvidiem, vienu monÄtu vÄrtÄ«ba kritÄs, kad citu vÄrtÄ«ba nemainÄ«jÄs. TÄ rezultÄtÄ daļa monÄtu pazuda no apgrozÄ«bas. Tas bija par iemeslu tam, ka ASV valdÄ«ba pirmo reizi atļÄva izmantot pastmarkas kÄ naudu. VÄlÄk tika izdotas arÄ« banknotes, kuru vÄrtÄ«ba bija mazÄka par 1 dolÄru. Tika veiktas vÄl piecas sadrumstalotÄs valÅ«tas emisijasĀ ā no 3 lÄ«dz 50 centiem.
NacionÄlÄs banknotes (1863ā1938)
[labot | labot pirmkodu]NacionÄlÄs banknotes izdeva ASV valdÄ«bas izvÄlÄtas privÄtÄs bankas. ValÅ«tas vÄrtÄ«bu noteica izdevÄjbanka. NeatkarÄ«gi no izdevÄjbankas banknoÅ”u dizains bija identisksĀ ā bankas nosaukums, vieta un numurs bija vienÄ«gÄs atŔķirÄ«bas zÄ«mes.
Zelta sertifikÄti (1878ā1965)
[labot | labot pirmkodu]RadÄ«ts 1865. gadÄ, tam bija 9 emisijas, no kurÄm Äetras apgrozÄ«tos publiski. GalvenokÄrt zelta sertifikÄtus izmantoja bankas un citas finanÅ”u institÅ«cijas. To vÄrtÄ«ba bija $10, $20, $50, $100, $500, $1000, $10 000 un pat $100 000Ā ā kur pÄdÄjais cirkulÄja tikai starp FederÄlajÄm Rezerves bankÄm.
Sudraba sertifikÄti (1878ā1965)
[labot | labot pirmkodu]Lai pavairotu naudas krÄjumus, ASV valdÄ«ba 1878. gadÄ nolÄma palielinÄt sudraba monÄtu skaitu. ValdÄ«ba izlaida sudraba sertifikÄtus, pret kuriem izsniedza sudraba monÄtas.
Naudas krÄtuves banknotes vai monÄtas (1890ā1899)
[labot | labot pirmkodu]Izdotas no 1890. lÄ«dz 1891. gadam, tÄs tika izlaistas $1, $2, $5, $10, $20, $50 (1891. gads), $100 un $1000 banknotÄs. TÄs tika izsniegtas tÄm personÄm, kuras pÄrdeva sudraba stieÅus Naudas krÄtuvei.
FederÄlÄs rezerves banknotes (1914-mÅ«sdienas)
[labot | labot pirmkodu]FederÄlÄs rezerves banknotes (FRB) ir vienÄ«gÄ valÅ«ta, ko paÅ”laik izlaiž ASV valdÄ«ba. AgrÄkÄs FRB bija izmÄrÄ lielÄkas nekÄ paÅ”reizÄjÄs. Bez tam uz tÄm bija sarkans un zils zÄ«mogs. 1928. gadÄ FRB ieguva tÄdu izmÄru, kÄds tÄm ir tagad, un uz visÄm banknotÄm tiku uzdrukÄts zaļŔ zÄ«mogs.
FederÄlÄs Rezervju bankas banknotes (1915ā1945)
[labot | labot pirmkodu]RadÄ«tas tai laikÄ, kad NacionÄlas Bankas banknoÅ”u izlaide tika apstÄdinÄta. TÄm bija jÄaizpilda NacionÄlas Bankas banknoÅ”u vieta, lÄ«dz FederÄlo Rezerves banknoÅ”u ievieÅ”anai. FederÄlÄ Rezervju banka izlaida Ŕīs banknotes, nevis ASV valdÄ«ba, kÄ tas ir ar FRB.
Izskats
[labot | labot pirmkodu]DolÄra averss un reverss
Uz ASV 1 dolÄra zÄ«mes aversa ir attÄlots pirmais Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džordžs VaÅ”ingtons (zÄ«mÄjis Gilberts Stjuarts). Reversa labajÄ pusÄ ir attÄlots krÄÅ”Ås ASV lielais zÄ«mogsĀ ā Ä£erboÅa Baltgalvainais Ärglis. Ärglim priekÅ”Ä ir vairogs, kas simbolizÄ jaunas valsts spÄju "stÄvÄt paÅ”ai uz savÄm kÄjÄm", kuru vieno kongressĀ ā to simbolizÄ zilÄ lÄ«nija vairoga augÅ”pusÄ. Virs Ärgļa galvas ir nimbs ar 13 zvaigznÄm. Uz lentes, kas ir satverta Ärgļa knÄbÄ« ir lasÄms "E PLURIBUS UNUM"Ā ā No daudziem viens ("From many, one"). Tas savos nagos tur olÄ«vas zaru (pret, kuru vienmÄr ir pavÄrsta galva) un bultas, kas simbolizÄ alkas pÄc miera, bet gatavÄ«bu cÄ«nÄ«ties. Skaitlis 13, kas simbolizÄ pirmÄs trÄ«spadsmit kolonijas, ir svÄts ÄÄ£iptieÅ”iem. Tas simbolizÄ pÄrdzimÅ”anu vai reinkarnÄciju. Å is skaitlis banknotÄ parÄdÄs vairÄkas reizes:
- 13 zvaigznes virs Ärgļa galvas;
- 13 pakÄpieni piramÄ«dÄ;
- 13 burti vÄrdos ANNUIT COEPTIS;
- 13 burti vÄrdos E PLURIBUS UNUM;
- 13 vertikÄlas svÄ«tras vairogÄ;
- 13 lapas olÄ«vas zarÄ;
- 13 augļi;
- 13 bultas;
Reversa kreisajÄ pusÄ ir attÄlota nepabeigta piramÄ«da. AtdalÄ«tais piramÄ«das gals, uz kura ir attÄlota "visu redzoÅ”Ä acs", simbolizÄ to, ka Amerikas SavienotÄs Valstis vÄl nav pabeigtas. LecoÅ”Äs saules radÄ«tÄ piramÄ«das Äna attÄlo neatklÄtÄs teritorijas Rietumos. Pati austoÅ”Ä saule simbolizÄ jaunas nÄcijas sÄkumu. FrÄze latÄ«niski "Annuit CÅptis"Ā ā "ViÅÅ” (Dievs) ir svÄtÄ«jis mÅ«su apÅemtos darbus" ("He [God] has favored our undertaking") atrodas virs piramÄ«das. VÄrdi "NOVUS ORDO SECLORUM"Ā ā Laikmetu jaunÄ kÄrtÄ«ba (New Order of the Ages) ir parÄdÄ«ti uz lentes piramÄ«das apakÅ”Ä. PiramÄ«das pamatos ir ierakstÄ«ti romieÅ”u cipari MDCCLXXVI jeb 1776. gads, kad tika parakstÄ«ta ASV NeatkarÄ«bas deklarÄcija. Acs virs piramÄ«das ir lÄ«dzÄ«ga simbolam, ko izmanto BrÄ«vie Masoni. Å is simbols ir ļoti populÄrs starp konspirÄcijas teoriju piekritÄjiem, kas saista Å”o zÄ«mi ar Iluminati slepeno apvienÄ«bu.
Uz ASV 2 dolÄru banknotes aversa ir attÄlots bijuÅ”ais ASV prezidents Tomass Džefersons, bet uz reversa ir Džona Truimbla gleznaĀ ā "NeatkarÄ«bas deklarÄcija".
Uz 5 dolÄru banknotes aversa ir attÄlots ASV prezidents Abrahams Linkolns, bet uz reversaĀ ā Linkolna memoriÄls.
Uz 10 dolÄru banknotes aversa attÄlots Naudas krÄtuves sekretÄrs Aleksandrs Hamiltons, bet uz reversaĀ ā ASV Naudas krÄtuve.
Uz 20 dolÄru banknotes aversa ASV prezidents EndrÅ« Džeksons, bet uz reversaĀ ā Baltais nams.
Uz 50 dolÄru banknotes ir attÄlots ASV prezidents Uliss GrÄnts, bet uz reversa ASV Kapitolijs.
Uz 100 dolÄru banknotes ir attÄlots Bendžamins Franklins, bet uz reversa NeatkarÄ«bas halle.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: ASV dolÄrs.
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (krieviski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- ASV dolÄrs: VÄsturiskÄs un aktuÄlÄs banknotes (angliski) (vÄciski)
|
