Pāriet uz saturu

Viedkarte

Vikipēdijas lapa

Viedkarte (no angļu: smart card), saukta arÄ« par čipkarti (chip card) vai integrālās shēmas karti (integrated circuit card, ICC) ir plāna neliela karte ar iebÅ«vētu integrālo shēmu. Mikroshēma kartē var bÅ«t atmiņas shēma, no kuras var nolasÄ«t un ierakstÄ«t informāciju, vai arÄ« var saturēt mikroprocesoru, kas veic datu apstrādi. Viedkartes paredzētas personu identifikācijai un autentifikācijai, svarÄ«gu datu glabāŔanai, kriptogrāfisku operāciju veikÅ”anai. Tās bieži izmanto kā norēķinu kartes.

Viedkarte parasti ir kredÄ«tkartes lielumā, izgatavota no plastmasas (parasti no PVH, bet ir arÄ« no ABS). ISO/IEC 7810 standarts nosaka, ka kartes plāksnei ir jābÅ«t 85,60 Ɨ 53,98 mm lielai (ID-1 formātam). Tās biezums ir 0,76 mm. Uz kartes var bÅ«t neobligāti elementi: reljefa raksta zonas, kurās iedrukā ciparu un burtu informāciju. Lai saglabātu savietojamÄ«bu ar vecākām magnētisko karÅ”u nolasīŔanas sistēmām, tajās var bÅ«t iestrādāta magnētiskā josla.

Pēc datu nolasīŔanas metodes viedkartes biežāk sastopamas ar kontaktiem, kur kartes metāliskie kontakti elektriski savienojas ar nolasÄ«tāja kontaktiem. Ir arÄ« bezkontakta kartes, kurās iestrādāta induktivitātes spole (antena), kura nolasÄ«tāja radÄ«tajā elektromagnētiskajā laukā nodroÅ”ina mikroshēmu ar elektroenerÄ£iju un datu apmaiņu. Mēdz bÅ«t arÄ« abu veidu nolasīŔanas metodes vienlaicÄ«gi.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]