Visla (poļu: WisÅa, vÄcu: Weichsel, latÄ«Åu: Vistula) ir upe EiropÄ, Polijas lielÄkÄ upe. SÄkas Beskidos 1106 m vjl kÄ divas upÄ«tes - Bjala Viselka (BiaÅa WiseÅka, BaltÄ VisliÅa) un Äarna Viselka (Czarna WiseÅka, MelnÄ VisliÅa).
Vislas tecÄjumu var iedalÄ«t trÄ«s posmos - augÅ”tece (lÄ«dz Sanas ietekai), vidustece - (no Sanas lÄ«dz Bugai) un lejtece (no Bugas lÄ«dz ietekai jÅ«rÄ). AugÅ”tece Beskidos ā krÄÄaina, bet jau pie Osvencimas kļūst kuÄ£ojama. VidustecÄ upes platums ir 600-1000m. LejtecÄ tipiska lÄ«dzenumu upe ar lÄzenu senleju. AugÅ”pus ietekas jÅ«rÄ veido vairÄkus atzarus (lielÄkÄs Lenivka, Nogata), veido deltu t.s. Vislas Žulavus.
Vislu pirmoreiz rakstos pieminÄja Tacits 98.gadÄ (Vistula). Jau no seniem laikiem Visla bijusi svarÄ«gs dienvidu ā ziemeļu tirdzniecÄ«bas ceļŔ. Ir viedoklis, ka jau pirms Kristus dzimÅ”anas pa Vislu gÄjis senais Dzintara ceļŔ. ArÄ« abas vÄsturiskÄs Polijas galvaspilsÄtas - VarÅ”ava un Krakova atrodas pie Vislas. TÄpat viena no vÄsturiski svarÄ«gÄkajÄm Baltijas jÅ«ras ostÄm ā GdaÅska (Danciga) kļuva bagÄta, tirgojoties ar precÄm, kuras tika vestas pa Vislas Å«densceļu.
- Dunajeca (Dunajec) - 247 km - labais krasts
- Sana (San) - 443 km - labais krasts
- VepŔa (Wieprz) - 303 km - labais krasts
- Pilica (Pilica) - 319 km - kreisais krasts
- Nareva (Narew) - 448 km - labais krasts
- Drvenca (DrwÄca) - 207 km - labais krasts
- Brda (Brda) - 238 km - kreisais krasts
- BidgoÅ”Äas kanÄls savieno Vislu ar Oderas baseinu,
- DÅepras - Bugas kanÄls savieno Vislu ar DÅepras baseinu
- Augustovas kanÄls savieno Vislu ar Nemunas baseinu