Pāriet uz saturu

Ābrams

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Ābramu — ebreju un arābu ciltstēvs. Par citām jēdziena Ābrams nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ābrams
ivritā: אַבְרָם
Ābrams; detaļa no Gverčīno gleznas “Ābrams padzen Hagaru un Ismaēlu” (1657)
Ābrams; detaļa no Gverčīno gleznas “Ābrams padzen Hagaru un Ismaēlu” (1657)
Personīgā informācija
Miris 175 gadu vecumā (saskaņā ar Radīšanas grāmatu)
Dzīves vieta
Nodarbošanās Bībeles patriarhs
Vecāki Terahs
Brāļi Nāhors; Hārāns
Dzīvesbiedre Sāra; Ketūra
Bērni Ismaēls, Īzāks, Zimrāns, Jokšāns, Medāns, Midjāns, Jišbāks un Šūhs

Ābrams (ivritā: אַבְרָם, ʾAvram) jeb Ābrahāms (ivritā: אַבְרָהָם, ʾAvraham) ir viens no galvenajiem ebreju Bībeles patriarhiem un izraēliešu izcelsmes tradīcijas ciltstēviem.[1][2] Radīšanas grāmatā viņš ir Īzāka un Ismaēla tēvs un Jēkaba vectēvs. Caur Īzāku un Jēkabu Bībeles ciltsrakstos Ābrams ir saistīts ar izraēliešu cilšu izcelsmi, savukārt caur Ismaēlu un Ketūras dēliem ar viņu tiek saistītas arī vairākas citas seno Tuvo Austrumu tautu un cilšu grupas.[2] Ābrahāmam ir centrāla nozīme jūdaismā, kristietībā un islāmā.[3] Jūdaisma tradīcijā viņš tiek dēvēts par Avraham Avinu — “Ābrahāms, mūsu tēvs” — un uzskatīts par derības ciltstēvu un ebreju tautas priekšteci.[4] Kristietībā Ābrams ir nozīmīgs kā ticības paraugs un pestīšanas vēstures patriarhs, savukārt islāmā viņš pazīstams kā Ibrāhīms (arābu: إِبْرَاهِيم, Ibrāhīm) un tiek godāts kā pravietis un viens no nozīmīgākajiem monoteisma ciltstēviem.[3] Jūdaismu, kristietību un islāmu Ābrama nozīmes dēļ bieži kopīgi dēvē par Ābrama reliģijām.[3]

Tradicionālajās reliģiskajās hronoloģijās Ābrama dzīves laiks tiek datēts atšķirīgi, taču nav atrasti ārpus Bībeles esoši avoti, kas viņu droši identificētu, un Bībeles hronoloģiskie dati neļauj precīzi noteikt viņa vietu vēsturiskajā hronoloģijā.[4] Mūsdienu Bībeles pētniecībā Ābrahāma stāsti tiek analizēti kā dažādos laikos veidojušos tradīciju un tekstu kopums, kas pauž priekšstatus par izraēliešu izcelsmi, radniecību, zemi, derību un reliģisko identitāti.[3][4]

Vārds un vārda maiņa

[labot | labot pirmkodu]

Radīšanas grāmatas stāstījumā patriarhs sākotnēji tiek saukts par Ābramu (ivritā: אַבְרָם, ʾAvram), bet 17. nodaļā viņa vārds tiek mainīts uz Ābrahāmu (ivritā: אַבְרָהָם, ʾAvraham).[4] Latvijas Bībeles biedrības 2012. gada tulkojumā šī atšķirība ir saglabāta. Tur vārds ‘Ābrams’ tiek lietots līdz Radīšanas grāmatas 17. nodaļā aprakstītajai vārda maiņai, bet pēc tās — ‘Ābrahāms’.[5] Vārda maiņa notiek stāstā par derības noslēgšanu starp Dievu un Ābramu. Dievs apsola, ka Ābrams kļūs par daudzu tautu ciltstēvu, un līdz ar šo apsolījumu viņam tiek dots jauns vārds — Ābrahāms.[5] Radīšanas grāmatā jaunais vārds tiek skaidrots ar vārdiem, ka Dievs viņu darījis par “daudzu tautu tēvu”. Šis Bībeles skaidrojums sasaista vārda maiņu ar Ābrahāma jauno statusu derībā un viņam apsolīto daudzo pēcnācēju un tautu izcelsmi.[2][4]

Tajā pašā derības stāstā tiek mainīts arī Ābrama sievas vārds. Viņa līdz tam saukta par Sāraju (ivritā: שָׂרַי, Saray), bet turpmāk — par Sāru (ivritā: שָׂרָה, Sarah). Dievs apsola, ka Sārai piedzims dēls Īzāks un ka no viņas celsies tautas un ķēniņi.[5] Tādējādi abu laulāto vārdu maiņa Radīšanas grāmatas 17. nodaļā ir viena un tā paša derības stāsta daļa.[4][3] Bībeles formulējums par Ābrahāmu kā “daudzu tautu tēvu” stāstījumā ir dots kā jaunā vārda skaidrojums. Tomēr enciklopēdiskajos avotos tas parasti tiek raksturots kā tautas etimoloģija, nevis droši pierādīta vārda vēsturiskā etimoloģija.[2][4] Vārda ʾAvram pirmais elements tiek saistīts ar semītu vārdu ‘tēvs’, bet otrā elementa nozīme nav droši noskaidrota. Savukārt ʾAvraham, iespējams, ir tā paša vārda dialekta variants. Tādēļ abu vārdu precīza izcelsme un savstarpējā saistība nav pilnīgi skaidra.[4]

Izcelsme un ģimene

[labot | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Radīšanas grāmatu Ābrams piederēja Teraha dzimtai. Teraham bija trīs vārdā nosaukti dēli — Ābrams, Nāhors un Hārāns. Hārānam bija dēls Lats, kurš līdz ar to bija Ābrama brāļadēls. Hārāns nomira vēl sava tēva Teraha dzīves laikā Ūrā, kas Bībeles tekstā saukta par “kaldiešu Ūru”. Ābrams apprecēja Sāraju, kuras vārds vēlāk tika mainīts uz Sāru, savukārt Nāhors apprecēja Hārāna meitu Milku.[6][7][4] Radīšanas grāmatas 11. nodaļā Ābrams ir viens no trim Teraha dēliem un tiek minēts pirmais viņu uzskaitījumā. Tomēr šāds uzskaitījuma secīgums pats par sevi nepierāda, ka Ābrams būtu bijis vecākais brālis.[8] Turpmākajā Bībeles stāstījumā tieši Ābrama dzimtas līnija kļūst par galveno, jo ar viņu tiek saistīta derība un izraēliešu ciltstēvu ģenealoģija.[3][4]

Frančesko Basāno “Ābrahāms atstāj Hārānu” (16. gadsimta otrā puse). Glezna attēlo pēc Dieva aicinājuma Ābrama saimes došanos uz Kanaānu

Terahs kopā ar Ābramu, Ābrama sievu Sāraju un savu mazdēlu Latu atstāja Ūru ar nodomu doties uz Kanaānas zemi. Ceļā viņi nonāca Hārānā un tur apmetās.[6][7] Radīšanas grāmatas literārajā secībā ziņojumam par Teraha nāvi Hārānā seko Dieva aicinājums Ābramam atstāt savu zemi un tēva namu un doties uz zemi, kuru Dievs viņam parādīs. Ābrams devās ceļā kopā ar Sāraju un Latu.[9] Vēlāk Radīšanas grāmatas stāstā pats Ābrams par Sāru saka, ka viņa esot viņa māsa — viņa tēva, bet ne mātes meita — un vienlaikus arī viņa sieva. Tādējādi Bībeles teksts Sāru raksturo ne tikai kā Ābrama dzīvesbiedri, bet arī kā viņa pusmāsu.[10][4]

Īsumā Teraha ģimenes attiecības Radīšanas grāmatas stāstījumā var attēlot šādi:[6][10]

Šīs radniecības saites ir nozīmīgas turpmākajā Radīšanas grāmatas stāstījumā. Lats pavada Ābramu uz Kanaānu, bet Ābrama un Nāhora dzimtas vēlāk savstarpēji saistās ar laulībām.[9][11] Caur Ābramu un Sāru tiek turpināta Īzāka un vēlāk Jēkaba dzimtas līnija, ar kuru Bībeles tradīcijā saistīta izraēliešu cilšu izcelsme.[2][4]

Aicinājums un došanās uz Kanaānu

[labot | labot pirmkodu]

Hāranā Dievs aicināja Ābramu atstāt savu zemi un doties uz zemi, kuru viņam parādīs. Dievs apsolīja viņu svētīt un darīt par lielas tautas ciltstēvu. Ābramam bija 75 gadi, kad viņš kopā ar sievu Sāru un brāļadēlu Latu izgāja no Hāranas un devās uz Kanaānu. Viņi nonāca Sihemā, kur Dievs apsolīja šo zemi Ābrama pēcnācējiem. Pēc tam Ābrams devās uz vietu starp Bēteli un Aju.

Uzturēšanās Ēģiptē

[labot | labot pirmkodu]

Kanaānā valdīja bads, tādēļ Ābrams ar sievu Sāru devās uz Ēģipti. Tā kā Sāra bija ļoti skaista, Ābrams lūdza viņai ēģiptiešiem stāstīt, ka viņa ir Ābrama māsa. Viņš baidījās, ka citādi ēģiptieši varētu viņu nogalināt, lai iegūtu Sāru. Kad abi nonāca Ēģiptē, Sāra tika paņemta faraona namā, savukārt pret Ābramu viņas dēļ izturējās labvēlīgi, un viņš ieguva sīklopus, liellopus, ēzeļus, kalpus, kalpones un kamieļus.

Tomēr Dievs piemeklēja faraonu un viņa namu ar nelaimēm Sāras dēļ. Kad faraons uzzināja, ka Sāra ir Ābrama sieva, viņš pavēlēja Ābramam kopā ar Sāru pamest Ēģipti, ņemot līdzi visu, kas viņiem piederēja.

Ābrams un Lats

[labot | labot pirmkodu]

Pēc atgriešanās no Ēģiptes Ābrams nonāca zemē starp Bēteli un Aju. Gan Ābramam, gan Latam bija lieli ganāmpulki, un starp viņu lopu ganiem izcēlās strīdi. Lai nepieļautu konfliktu starp sevi un Latu, Ābrams ierosināja šķirties. Lats izvēlējās Jordānas ieleju un apmetās netālu no Sodomas, bet Ābrams palika Kanaānas zemē un vēlāk apmetās pie Mamres kokiem Hebronas apkārtnē.

Derība ar Dievu

[labot | labot pirmkodu]
Dieva derība ar Ābramu 16.–17. gadsimta gravīrā. Saskaņā ar Radīšanas grāmatas 15. nodaļu Dievs apsolīja Ābramam daudz pēcnācēju, salīdzinot to skaitu ar debesu zvaigznēm

Derība starp Dievu un Ābramu ir viens no centrālajiem Radīšanas grāmatas un plašākā nozīmē Pentateiha teoloģiskajiem motīviem. Tajā savstarpēji saistīti divi galvenie apsolījumi — Ābrama pēcnācēju vairošanās un zemes piešķiršana viņa pēcnācējiem. Šie apsolījumi Radīšanas grāmatas stāstījumā tiek izteikti vairākkārt un pakāpeniski papildināti.[3][12] Radīšanas grāmatas 15. nodaļā Ābrams norāda, ka viņam vēl nav dēla, kas varētu kļūt par viņa mantinieku. Dievs viņam apsola, ka mantinieks būs viņa paša pēcnācējs, un izved Ābramu ārā, aicinot palūkoties debesīs un, ja iespējams, saskaitīt zvaigznes. Zvaigžņu daudzums kļūst par tēlu Ābrama nākamo pēcnācēju skaitam. Stāstījumā īpaši uzsvērta Ābrama ticība Dieva apsolījumam — Ābrams tic Dievam, un šī ticība viņam tiek pieskaitīta par taisnību.[13][12]

Ar pēcnācēju apsolījumu ir saistīts arī zemes apsolījums. Dievs paziņo, ka izvedis Ābramu no “kaldeju Ūras”, lai dotu viņam šo zemi īpašumā. Kad Ābrams jautā, kā viņš varēs zināt, ka zemi iegūs, seko īpašs derības rituāls. Ābramam tiek pavēlēts sagatavot trīs gadus vecu teli, kazu un aunu, kā arī dūju un balodi. Lielākie dzīvnieki tiek pāršķelti un to daļas novietotas cita citai pretī. Pēc saulrieta starp dzīvnieku daļām parādās kūpoša krāsns un liesmojoša lāpa, kas stāstījumā simbolizē Dievu kā derības apstiprinātāju. Tajā pašā dienā Dievs noslēdz derību ar Ābramu un apsola viņa pēcnācējiem zemi no Ēģiptes upes līdz Eifratas upei.[13][12] Dzīvnieku sadalīšanai un pāriešanai starp to daļām līdzīgi rituāli ir zināmi arī no seno Tuvo Austrumu līgumu un derību tradīcijām. Dzīvnieka liktenis simboliski norādīja uz sekām, kas piemeklētu derības pārkāpēju.[14][12] Derības tēma no jauna un plašāk tiek izklāstīta Radīšanas grāmatas 17. nodaļā. Dievs apsola Ābramam daudz pēcnācēju, tautu un valdnieku un pasludina derību par tādu, kas turpināsies arī ar viņa pēcnācējiem. Šajā stāstā tiek atkārtots arī Kanaānas zemes apsolījums. Vienlaikus Ābrama vārds tiek mainīts uz Ābrahāmu, Bībeles tekstā to saistot ar viņa kļūšanu par “daudzu tautu tēvu”, bet viņa sievas Sārajas vārds tiek mainīts uz Sāru. Dievs apsola, ka Sārai piedzims dēls Īzāks, ar kuru derība tiks turpināta.[5][12][2]

Par derības ārējo zīmi 17. nodaļā tiek noteikta apgraizīšana. Tā jāveic katram vīriešu dzimuma pārstāvim Ābrama saimē un turpmākajās paaudzēs astoņu dienu vecumā. Prasība attiecas arī uz Ābrama namā dzimušajiem un par naudu iegūtajiem kalpiem. Pats Ābrams, viņa dēls Ismaēls un pārējie viņa nama vīrieši saskaņā ar stāstījumu tiek apgraizīti tajā pašā dienā.[5] Tādējādi apgraizīšana Radīšanas grāmatas tekstā kļūst par redzamu un no paaudzes paaudzē nododamu derības zīmi.[14][12] Ābramam dotais pēcnācēju un zemes apsolījums turpmākajā Bībeles stāstījumā tiek atkārtoti saistīts ar Īzāku, Jēkabu un izraēliešu ciltīm. Tādēļ Ābrama derība ir viens no pamatmotīviem, ar kuru Pentateihā tiek skaidrota izraēliešu izcelsme, viņu attiecības ar Dievu un saikne ar Kanaānas zemi.[4][3][12]

Turpmākais dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]
Rembranta glezna, kurā attēlots, kā Ābrams upurē savu dēlu

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Valdis Tēraudkalns. «Patriarhs». Nacionālā enciklopēdija, 2026-07-07. Skatīts: 2026-10-21.
  2. 1 2 3 4 5 6 E. Martin. «Abraham, Patriarch». New Catholic Encyclopedia (angļu). Encyclopedia.com. Skatīts: 2026-10-21.
  3. 1 2 3 4 5 6 7 8 John Van Seters. «Abraham». Encyclopedia of Religion (angļu). Macmillan Reference USA. Skatīts: 2026-10-21.
  4. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 Nahum M. Sarna; S. David Sperling. «Abraham». Encyclopaedia Judaica (angļu). Encyclopedia.com. Skatīts: 2026-10-21.
  5. 1 2 3 4 5 «1. Mozus 17». Jaunais latviešu Bībeles tulkojums. Latvijas Bībeles biedrība. 2012. Skatīts: 2026-10-21.
  6. 1 2 3 «1. Mozus 11». Jaunais latviešu Bībeles tulkojums. Latvijas Bībeles biedrība. 2012. Skatīts: 2026-10-22.
  7. 1 2 Murray Lichtenstein; Aaron Rothkoff; Haïm Z'ew Hirschberg. «Terah». Encyclopaedia Judaica (angļu). Encyclopedia.com. Skatīts: 2026-10-22.
  8. ↑ «Terah». Encyclopedia of the Bible (angļu). Bible Gateway. Skatīts: 2026-10-22.
  9. 1 2 «1. Mozus 12». Jaunais latviešu Bībeles tulkojums. Latvijas Bībeles biedrība. 2012. Skatīts: 2026-10-22.
  10. 1 2 «1. Mozus 20». Jaunais latviešu Bībeles tulkojums. Latvijas Bībeles biedrība. 2012. Skatīts: 2026-10-22.
  11. ↑ «Nahor». Encyclopaedia Judaica (angļu). Encyclopedia.com. Skatīts: 2026-10-22.
  12. 1 2 3 4 5 6 7 Adelman, Rachel. «The Patriarchs and the Matriarchs». St Andrews Encyclopaedia of Theology (angļu). University of St Andrews, 2024-07-04. Skatīts: 2026-10-22.
  13. 1 2 «1. Mozus 15». Jaunais latviešu Bībeles tulkojums. Latvijas Bībeles biedrība. 2012. Skatīts: 2026-10-22.
  14. 1 2 Weinfeld, Moshe. «Covenant». Encyclopaedia Judaica (angļu). Encyclopedia.com. Skatīts: 2026-10-22.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ābrams&oldid=4538487"