ArÄbi
 ArÄbi pasaulÄ | |
 Filips ArÄbs ā¢ Damaskas Joans ā¢ KindÄ« ā¢ Al-Khansa Faisals I ā¢ GamÄls Abdels NÄsers ā¢ Asmahana ā¢ Maia Zijade | |
| Visi iedzÄ«votÄji | |
|---|---|
| ~500 miljoni | |
| ReÄ£ioni ar visvairÄk iedzÄ«votÄjiem | |
 ArÄbu valstu lÄ«ga (430 miljoni) Citas valstis
| |
| Valodas | |
| arÄbu valoda | |
| Reliģijas | |
| DominÄjoÅ”i islÄms, lielÄkÄ minoritÄte kristieÅ”i | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| ebreji, asīrieŔi | |
.svg){kind=small}
ArÄbi (arÄbu: Ų§ŁŲ¹Ų±ŲØ, al-Źæarab) ir semÄ«tu etniskÄ grupa, kas apdzÄ«vo tÄ saucamo arÄbu pasauli, tas ir, Tuvos Austrumus un ZiemeļÄfriku.[1] ArÄbi dzÄ«vo galvenokÄrt valstÄ«s, kas ir ArÄbu valstu lÄ«gÄ. ArÄbi nav autohtoni, nozÄ«mÄ«gas arÄbu diasporas dzÄ«vo arÄ« DienvidamerikÄ, ZiemeļamerikÄ un EiropÄ.
ArÄbu definÄ«cija dažÄdÄs kultÅ«rÄs un laikos ir bijusi atŔķirÄ«ga, tÄpÄc Ŕī termina skaidrojums ir atkarÄ«gs tikai no konkrÄta konteksta. ArÄbu valstu lÄ«gÄ dzÄ«vo arÄ« tÄdas lielas etniskÄs grupas kÄ berberi, somÄlieÅ”i, kurdi, turki, sÄ«rieÅ”i, habeÅ”i, bet viÅi netiek uzskatÄ«ti par arÄbiem. Daudzi Å”o etnisko grupu pÄrstÄvji ir apguvuÅ”i arÄbu valodu kÄ otro valodu.
EtniskÄ identitÄte
[labot | labot pirmkodu]PiederÄ«bu arÄbiem nosaka valoda, kultÅ«ra un izcelsme. Viduslaikos par arÄbu uzskatÄ«ja cilvÄku, kas cÄlies no senajÄm arÄbu ciltÄ«m. MÅ«sdienÄs pieÅemts par arÄbiem uzskatÄ«t ArÄbu lÄ«gas valstu iedzÄ«votÄjus, taÄu Å”Äda definÄ«cija var sevÄ« iekļaut citu etnisko grupu pÄrstÄvjus, tajÄ paÅ”Ä laikÄ neiekļaujot arÄbu diasporu. ArÄbu valodÄ runÄjoÅ”ie, kuri nav musulmaÅi, ne vienmÄr sevi uzskata par arÄbiem.[2]
ArÄbi sveÅ”iniekus, kuri nerunÄ arÄbu valodÄ, sauc par adžamiem.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]ArÄbi cÄluÅ”ies no semÄ«tu ciltÄ«m, kas ienÄca ArÄbijas pussalÄ no Divupes un pirmoreiz minÄti kÄdÄ asÄ«rieÅ”u uzrakstÄ, kas datÄts ar 853. gadu pirms mÅ«su Äras. ArÄbi pieminÄti arÄ« VecajÄ DerÄ«bÄ. Tiek pieÅemts, ka sÄkotnÄji Å”is nosaukums attiecinÄts uz tuksneÅ”os dzÄ«vojoÅ”ajÄm semÄ«tu ciltÄ«m. VisskaidrÄkÄ liecÄ«ba par pirmajiem arÄbiem ir fragmentÄri uzraksti arÄbu pirmvalodÄ, no kuriem agrÄkie datÄti ar mÅ«su Äras 8. gadsimtu.
Par arÄbu vÄsturi lÄ«dz kristietÄ«bas izplatÄ«bai saglabÄjies maz liecÄ«bu un tikai pÄc islÄma raÅ”anÄs 7. gadsimtÄ sÄkÄs arÄbu pasaules uzplaukums. IslÄms apvienoja klejojoÅ”Äs ciltis un tika izveidota musulmaÅu valsts ā kalifÄts. Jau 8. gadsimta vidÅ« tam bija izdevies iekarot ne vien ArÄbijas pussalu un Tuvos Austrumus, bet arÄ« plaÅ”as teritorijas CentrÄlÄzijÄ, ZiemeļÄfrikÄ un SpÄnijÄ. TradicionÄli tiek uzskatÄ«ts, ka Å”is uzplaukums beidzÄs 13. gadsimtÄ, kad pÄdÄjo no arÄbu kalifÄtiem (AbÄsÄ«du kalifÄtu) iekaroja Mongoļu impÄrija. No 1513. lÄ«dz 1918. gadam lielÄkÄ daļa arÄbu atradÄs OsmaÅu impÄrijas pakļautÄ«bÄ.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«Ghazi Tadmouri - AbstractĀ». Hgm2011.org. 2011-03-15. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2011-07-26. SkatÄ«ts: 2011-07-18.
- ā Ā«The Battle Over Rami Malek's HeritageĀ». Coptic Voice (angļu). 2019-02-27. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2024-06-06. SkatÄ«ts: 2023-09-18.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: ArÄbi.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- VisuotinÄ lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- MÅ«sdienu Ukrainas enciklopÄdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- EnciklopÄdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|
