Kurdi
 Kurdu saule | |
| Visi iedzÄ«votÄji | |
|---|---|
| no 30 līdz 45 miljoniem | |
| ReÄ£ioni ar visvairÄk iedzÄ«votÄjiem | |
| Valodas | |
| kurdu valoda | |
| Reliģijas | |
| galvenokÄrt islÄms | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| persieŔi, puŔtuni | |
.svg){kind=small}
Kurdi (kurdu: Ś©ŁŲ±ŲÆ, Kurd) ir irÄÅu tauta, kura galvenokÄrt apdzÄ«vo kalnaino un vÄsturisko KurdistÄnu, kas atrodas vairÄkÄs valstÄ«s (Turcijas dienvidaustrumos, IrÄnas ziemeļrietumos, IrÄkas ziemeļos un SÄ«rijas ziemeļaustrumos). NozÄ«mÄ«gas kurdu diasporas dzÄ«vo arÄ« citÄs valstÄ«s, piemÄram, VÄcijÄ. Tiek lÄsts, ka kopÄjais kurdu skaits ir no 35 lÄ«dz 40 miljoniem. No 11,4 lÄ«dz 14 miljoniem kurdu dzÄ«vo TurcijÄ. IrÄnÄ dzÄ«vo no 6,5 lÄ«dz 7 miljoniem kurdu, bet IrÄkÄ ā no 6 lÄ«dz 6,5 miljoniem. CeturtÄ lielÄkÄ valsts pÄc kurdu skaita ir SÄ«rija. Tur dzÄ«vo aptuveni 2 miljoni. Kurdi ir viena no lielÄkajÄm tautÄm, kurai nav savas paÅ”noteikÅ”anÄs un neatkarÄ«gas valsts. Kurdi ir etniski radniecÄ«gi persieÅ”iem un puÅ”tuniem.
Ä¢eogrÄfija
[labot | labot pirmkodu]
Kurdi vÄsturiski un politiski ir viena no nozÄ«mÄ«gÄkajÄm tautÄm Tuvajos Austrumos. Tuvajos Austrumos pÄc cilvÄku skaita tÄ ir ceturtÄ lielÄkÄ etniskÄ grupa aiz arÄbiem, turkiem un persieÅ”iem.
CÄ«Åa par autonomiju
[labot | labot pirmkodu]Kurdu nacionÄlisms radÄs vairÄku apstÄkļu un faktoru ietekmÄ, piemÄram, ApvienotÄ Karaliste reÄ£ionÄ ieviesa privÄtÄ«paÅ”uma jÄdzienu, KurdistÄnas sadalÄ«Å”ana starp vairÄkÄm valstÄ«m, Amerikas Savienoto Valstu un Padomju SavienÄ«bas intereÅ”u ietekme Persijas lÄ«Äa reÄ£ionÄ. Å ie un citi faktori veicinÄja nacionÄlisma kustÄ«bas izveidi, it Ä«paÅ”i kurdu intelektuÄļu vidÅ«, kas dažÄdÄs pilsÄtÄs izveidoja kurdu klubus.
1897. gadÄ tika izdots pirmais kurdu laikraksts, kas ar pÄrtraukumiem tika izdots lÄ«dz 1902. gadam. PÄc Turcijas valsts apvÄrsuma 1908. gadÄ radÄs pirmÄs kurdu literÄrÄs un kultÅ«ras biedrÄ«bas. 1908. gada rudenÄ« tika izveidota pirmÄ kurdu kultÅ«ras biedrÄ«ba āKurdistÄnas atgÅ«Å”ana un attÄ«stÄ«baā (Taali we Terakii Kurdistan).[1] 1912. gadÄ oficiÄli tika apstiprinÄta pirmÄ kurdu politiskÄ apvienÄ«ba āKurdu cerÄ«baā (Kivija Kurd).[1] PÄc PirmÄ pasaules kara, kad kurdi tika deportÄti un slepkavoti, viÅu politiskÄ aktivitÄte apsÄ«ka. PÄc tam nÄca jaunas politiskas organizÄcijas, it Ä«paÅ”i āKurdistÄnas atgÅ«Å”anas biedrÄ«baā (Kurdistan Taali Djemijeti), kas atsÄka cÄ«Åu par neatkarÄ«bu.[1] Tika uzsÄkta kurdu rakstÄ«bas standartizÄÅ”ana un valodas modernizÄcijas kampaÅa.
1920. gada Sevras lÄ«gums paredzÄja KurdistÄnai pieŔķirt autonomiju, bet tas netika ratificÄts; 1923. gada Lozannas miera lÄ«gumÄ, kas aizstÄja Sevras lÄ«gumu, nebija minÄta ne KurdistÄna, ne arÄ« kurdi. Tiek uzskatÄ«ts, ka tÄdÄjÄdi tika zaudÄta kurdiem iespÄja izveidot savu valsti.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 3 Entonijs D. Smits. NacionÄlÄ identitÄte. RÄ«gaĀ : AGB, 1997. ISBNĀ 9984-9169-6-0.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Kurdi.- EncyclopƦdia Britannica ieraksts (angliski)
 | Å is ar etniskajÄm grupÄm un tautÄm saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
|
