AtÄna
AtÄna (grieÄ·u į¼ĪøĪ·Ī½į¾¶ vai į¼ĪøĪ®Ī½Ī·, dorieÅ”u į¼ĻĪ¬Ī½Ī±) sengrieÄ·u mitoloÄ£ijÄ ir gudrÄ«bas un taisnÄ«ga kara dieviete, kÄ arÄ« amatniecÄ«bas un audÄju aizbildne. AtÄna ir pirmsgrieÄ·iskas izcelsmes dieviete.
Arejs ir neaprÄÄ·inÄms kaujas dievs, savukÄrt AtÄna izmanto stratÄÄ£iju un taktiku. Trojas karÄ viÅa nostÄjÄs grieÄ·u pusÄ.
RomieÅ”u mitoloÄ£ijÄ AtÄnu dÄvÄ par Minervu.
MÄ«ti
[labot | labot pirmkodu]AtÄnas raÅ”anÄs
[labot | labot pirmkodu]SaskaÅÄ ar klasisko sengrieÄ·u mitoloÄ£iju AtÄna ir Zeva un MetÄ«das (gudrÄ«bas dievietes) meita. Bija pareÄ£ots, ka MetÄ«das bÄrni bÅ«s stiprÄki par paÅ”u Zevu, tÄpÄc Zevs MetÄ«du pÄrvÄrta par muÅ”u un norija, taÄu bija par vÄlu un MetÄ«da jau gaidÄ«ja bÄrnu. MetÄ«da savai meitai sÄka gatavot bruÅucepuri un bruÅas, kas sagÄdÄja Zevam lielas sÄpes. AtkarÄ«bÄ no avotiem Prometejs, HÄfaists, Hermejs (vai pat vÄl kÄds cits) pÄrŔķÄla Zevam galvu ar MÄ«noja cirvi un pasaulÄ pilnÄ bruÅojumÄ nÄca AtÄna.
AtÄnas
[labot | labot pirmkodu]AtÄna ar Poseidonu sacentÄs par varu AtÄnÄs. ViÅi vienojÄs katrs dot atÄnieÅ”iem vienu dÄvanu, lai tie izvÄlÄtos, kura tiem tÄ«k labÄk. Poseidons cirta zemÄ ar savu trijzari un tur pacÄlÄs avots, taÄu tÄ Å«dens bija sÄļŔ un ne visai noderÄ«gs, savukÄrt AtÄna atÄnieÅ”iem piedÄvÄja pirmo audzÄÅ”anai piemÄroto olÄ«vkoku. AtÄnieÅ”i par savu aizbildni izvÄlÄjÄs AtÄnu, jo no olÄ«vkoka varÄja iegÅ«t eļļu, pÄrtiku un koksni.
PastÄv arÄ« cita mÄ«ta versija, kurÄ Poseidons rada pirmo zirgu, taÄu atÄnieÅ”i joprojÄm izvÄlas AtÄnas dÄvanu.
AtÄna bija arÄ« citu pilsÄtu (tostarp Spartas) aizbildne.
Arahne
[labot | labot pirmkodu]KÄda sieviete vÄrdÄ Arahne (ĪĻĪ¬ĻĪ½Ī·) reiz lielÄ«jÄs, ka ir labÄka audÄja nekÄ AtÄna, auÅ”anas dieviete. AtÄna viÅai parÄdÄ«jÄs vecas sievietes izskatÄ un lika Arahnei atsaukt savus vÄrdus, taÄu Arahne viÅu izaicinÄja uz sacensÄ«bu. AtÄna audumÄ attÄloja savu cÄ«Åu ar Poseidonu par AtÄnÄm, savukÄrt Arahne - Zeva daudzÄs romantiskÄs dÄkas. AtÄna, nikna par Arahnes prasmi un temata izvÄli, iznÄ«cinÄja viÅas darbu un iesita viÅai ar atspoli. PÄcÄk AtÄna Arahni pÄrvÄrta par pirmo zirnekli.
AtÄna mÄkslÄ
[labot | labot pirmkodu]Parasti AtÄnu attÄlo pilnÄs bruÅÄs ar ŔķÄpu un vairogu, uz kura redzama gorgonas MedÅ«zas galva.
AtÄnu bieži attÄlo arÄ« ar pÅ«ci Athene noctua (gudrÄ«bas simbolu) uz pleca.
SÄkotnÄjos AtÄnas attÄlos uz vÄzÄm dievietei ir dažas pirmsgrieÄ·iskÄs dievietes Ä«paŔības, piemÄram, lieli putna spÄrni (sÄkotnÄji AtÄna varÄtu bÅ«t bijusi putnu dieve).
AtÄnas kults
[labot | labot pirmkodu]AtÄnas kults bija izplatÄ«ts visÄ GrieÄ·ijÄ, taÄu seviŔķi AtikÄ un AtÄnÄs. AtÄnai bija veltÄ«ti vairÄki auglÄ«bas svÄtki - ProharistÄriji, PlintÄriji, Areforiji, KalintÄriji un Skirofoji, kas katrs bija veltÄ«ts noteiktam augÅ”anas aspektam. Å o svÄtku laikÄ iedzÄ«votÄji zvÄrÄja kalpot AtÄnai.
NozÄ«mÄ«gÄkie AtÄnai par godu rÄ«kotie svÄtki bija PanatÄnaji, kurus ieviesa Erihtonijs. Katru gadu PanatÄnajus rÄ«koja Solons; Peisistrats rÄ«koja Lielos PanatÄnajus. Perikls ieviesa sacensÄ«bas mÅ«zikas izpildÄ«Å”anÄ.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu] | Å im rakstam ir nepiecieÅ”amas atsauces uz ÄrÄjiem avotiem. LÅ«dzu, palÄ«dzi uzlabot Å”o rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kÄdi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijÄ. VairÄk lasi lietoÅ”anas pamÄcÄ«bÄ. MeklÄt atsauces: "AtÄna" ā ziÅasĀ Ā· grÄmatasĀ Ā· scholarĀ Ā· brÄ«vi attÄli |
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: AtÄna.
- Latvijas NacionÄlÄs enciklopÄdijas Ŕķirklis
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vÄstures enciklopÄdijas raksts (angliski)
- Theoi Greek Mythology raksts (angliski)
- PareizticÄ«go enciklopÄdijas raksts (krieviski)
- Hederiha mitoloÄ£ijas enciklopÄdijas raksts (vÄciski)
- EnciklopÄdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| ||||||||||||||||||||||||||||||||
|
