Baltijas somi
 | |
| Visi iedzÄ«votÄji | |
|---|---|
| apmÄram 7,4ā8,2 miljoni | |
| ReÄ£ioni ar visvairÄk iedzÄ«votÄjiem | |
| Somi[a] | apmÄram 6,2ā7 miljoni |
| IgauÅi | apmÄram 1,1 miljoni |
| KarÄļi | apmÄram 75 000 |
| Vepsi | apmÄram 6000 |
| Ižori | apmÄram 1000 |
| LÄ«bieÅ”i | apmÄram 200 |
| Voti | apmÄram 100 |
| Valodas | |
| Baltijas somu valodas | |
| Reliģijas | |
| PÄrsvarÄ kristietÄ«ba (LuterÄnisms vai PareizticÄ«ba);[1] nelielÄ skaitÄ somugru neopagÄnisms | |
| Piezīmes | |
|
a TornedÄļi, Ingri, Kveni un meža somi ir iekļauti somu kategorijÄ, jo tÄs visbiežÄk tiek raksturotas kÄ somu apakÅ”grupas, nevis atseviŔķas etniskÄs grupas. | |
.jpg)
Baltijas somi ir kopÄ«gs apzÄ«mÄjums somugru valodÄs runÄjoÅ”Äm ciltÄ«m Baltijas jÅ«ras piekrastÄ. ViÅi bija vÄlÄko igauÅu, lÄ«vu, somu, karÄļu, ižoru, votu, vepsu un setu tautu priekÅ”teÄi.
EtnoÄ£enÄze
[labot | labot pirmkodu]Akmens laikmets
[labot | labot pirmkodu]Baltijas somu etnoÄ£enÄzÄ galvenÄ nozÄ«me bijusi Ä·emmes-bedrÄ«Å”u keramikas kultÅ«ras ciltÄ«m, kurÄm vÄlÄk piejaucÄs indoeiropieÅ”u pirmvalodÄ runÄjuÅ”o auklas keramikas kultÅ«ras cilÅ”u elementi. Ärpus tiem Narvas kultÅ«ras apgabaliem, kur bronzas laikmetÄ pÄrsvaru guva baltu etniskie elementi, palika Ziemeļlatvija, Igaunija, Dienvidsomija un ar tiem robežojoÅ”ie Ziemeļrietumu Krievijas apgabali, kas veidoja Baltijas somu kultÅ«ras areÄlu.
Bronzas laikmets
[labot | labot pirmkodu]Bronzas laikmetÄ atrodama arÄ« seno skandinÄvu kultÅ«ras ietekme. TÄs iespaidÄ RietumigaunijÄ parÄdÄ«dÄ«jÄs agrÄ apmestÄ keramika. SkandinÄviskas iezÄ«mes ir arÄ« SomijÄ un IgaunijÄ atrastajiem bronzas priekÅ”metiem. Visbeidzot arÄ« uzkalniÅkapiem ar akmens Ŕķirstiem ir daudz kopÄ«ga ar SkandinÄvijas zemÄm.
Dzelzs laikmets
[labot | labot pirmkodu]VidÄjÄ dzelzs laikmeta (5.ā9. gs.) metÄlkultÅ«ra (rotas lietas, ieroÄi, darba rÄ«ki) Igaunijas teritorijÄ nav attÄ«stÄ«jusies uz iepriekÅ”ÄjÄ perioda dzelzs priekÅ”metu tipu bÄzes. Å Ä« perioda sÄkumÄ jauno dzelzs priekÅ”metu formu galvenais avots bija zemgaļu, žemaiÅ”u un seno prÅ«Å”u zemes. Baltu kultÅ«ras ietekme konstatÄta arÄ« keramikÄ, mÄjokļu celtniecÄ«bÄ un apbedÄ«Å”anas tradÄ«cijÄs.
Antropoloģiskie dati
[labot | labot pirmkodu]
ZinÄtniskajÄ literatÅ«rÄ ir iesakÅojies priekÅ”stats par neolÄ«ta Ä·emmes-bedrÄ«Å”u keramikas kultÅ«ras ciltÄ«m kÄ igauÅu senajiem priekÅ”teÄiem. TaÄu akmens laikmeta Igaunijas iedzÄ«votÄji pÄc antropoloÄ£iskÄ pazÄ«mju kompleksa krasi atŔķīrÄs no mÅ«sdienu igauÅiem. TÄdÄļ no antropoloÄ£iskÄ viedokļa starp Ä·emmes un bedrÄ«Å”u keramikas kultÅ«ras ciltÄ«m un mÅ«sdienu igauÅiem nevar saskatÄ«t tieÅ”o paaudžu pÄctecÄ«bu. PÄc antropoloÄ£es Raisas DeÅisovas uzskata igauÅi no minÄtajÄm neolÄ«ta ciltÄ«m varÄja pÄrmantot galvenokÄrt valodu, taÄu viÅu antropoloÄ£isko tipu laika gaitÄ stipri ir ietekmÄjuÅ”as citas izcelsmes ciltis. AntropoloÄ£iskÄ izpÄte liecina, ka igauÅu antropoloÄ£iskais tips (matu un acu krÄsa, galvas un sejas izmÄri, augums) ir ļoti lÄ«dzÄ«gs latvieÅ”iem un Ä«paÅ”i tiem, kuri apdzÄ«vo seno zemgaļu teritoriju. TurpretÄ« latgaļu antropoloÄ£iskais komponents igauÅos gandrÄ«z nav pÄrstÄvÄts. Tas saskatÄms tikai vietumis Igaunijas dienvidos. Ja noliedzam baltu cilÅ”u ietekmi uz igauÅu antropoloÄ£iska tipa veidoÅ”anos, tad minÄtajai lÄ«dzÄ«bai nav iespÄjams rast izskaidrojumu. TÄdÄjÄdi, balstoties uz antropoloÄ£iskajiem arheoloÄ£iskajiem datiem, Å”o parÄdÄ«bu var skaidrot ar baltu cilÅ”u iespieÅ”anos minÄtajÄ laika posma Igaunijas teritorijÄ, kur tÄs laika gaitÄ, stÄjoties laulÄ«bu sakaros, stipri iespaidojuÅ”as vietÄjo somu antropoloÄ£isko tipu, kÄ arÄ« viÅu kultÅ«ru.
Līdzība ar zemgaļiem
[labot | labot pirmkodu]Jau 50. gados Igaunijas antropoloÄ£e KarÄ«na Marka (Karin Julia Mark) ir konstatÄjusi 11.ā13. gs. igauÅiem tÄdu pazÄ«mju kompleksu (masÄ«vas uzbÅ«ves un iegarenas formas galvaskauss ar Å”auru un augstu seju), kam ir pilnÄ«ga lÄ«dzÄ«ba ar zemgaļu antropoloÄ£isko tipu. Nesen izpÄtÄ«tais 11.ā14. gs. kapulauks Igaunijas ziemeļaustrumos pilnÄ«bÄ apstiprina zemgaļiem lÄ«dzÄ«ga antropoloÄ£iskÄ tipa klÄtbÅ«tni arÄ« Å”ajÄ Igaunijas apvidÅ«.
Literatūra
[labot | labot pirmkodu]- Raisa DeÅisova āAustrumbaltu ciltis agrajÄ dzelzs laikmetÄā. ā Latvijas VÄstureĀ 1991. Nr. 1 (7.ā14. lpp.)
- Raisa DeÅisova āBaltu ciltis Baltijas somu teritorijÄā. ā Latvijas VÄsture 1991.Ā Nr. 2.Ā (7.ā11. lpp.)
- Raisa DeÅisova āSomugru Ä£enÄzes problÄma Austrumeiropas senÄkÄs apdzÄ«votÄ«bas kontekstÄā. ā Latvijas vÄstures institÅ«ta žurnÄls 2000.Ā Nr. 2.Ā (17.ā45. lpp.)
- Ävalds MugurÄviÄs, Raisa DeÅisova, Andris Caune āArheoloÄ£ija un etnogrÄfijaā. ā ZinÄtne, RÄ«ga 1987. (ApcerÄjumi par Latvijas teritorijas pirmatnÄjÄs kopienas un feodÄlisma perioda kapulaukiem, kapsÄtÄm un tajÄs atrasto arheoloÄ£isko un antropoloÄ£isko materiÄlu) 15. laid. 152. lpp.
- Aun M. Ā«ŠŠ°Š»ŃŃŠŗŠøŠµ ŃŠ»ŠµŠ¼ŠµŠ½ŃŃ Š²ŃŠ¾ŃŠ¾Š¹ ŠæŠ¾Š»Š¾Š²ŠøŠ½Ń I ŃŃŃ. Š½. Ń.Ā». ā RÄ«ga 1985. (36.ā39. lpp.)
- Aun M. Ā«ŠŠ·Š°ŠøŠ¼Š¾Š¾ŃŠ½Š¾ŃŠµŠ½ŠøŃ Š±Š°Š»ŃŃŠŗŠøŃ Šø ŃŠ¶Š½Š¾ŃŃŃŠ¾Š½ŃŠŗŠøŃ ŠæŠ»ŠµŠ¼ŠµŠ½Š²Š¾ Š²ŃŠ¾ŃŠ¾Š¹ ŠæŠ¾Š»Š¾Š²ŠøŠ½Šµ I ŃŃŃŃŃŠµŠ»ŠµŃŠøŃ Š½.Ń.Ā». ā RÄ«ga 1985. (ŠæŃŠ¾Š±Š»ŠµŠ¼Ń ŃŃŠ½ŠøŃŠµŃŠŗŠ¾Š¹ ŠøŃŃŠ¾ŃŠøŠø Š±Š°Š»ŃŠ¾Š²) (77.ā88. lpp.)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«PopulationĀ». Statistics Finland. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2017.Ā gada 18.Ā oktobrÄ«. SkatÄ«ts: 2016. gada 3. maijs.
