Ganga
| Ganga | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | Gangotri ledÄjs 30Ā°08ā²47ā³N 78Ā°35ā²53ā³Eļ»æ / ļ»æ30.14639Ā°N 78.59806Ā°E |
| Satekupes | BhÄgÄ«rathi, Alaknanda 30Ā°08ā²47ā³N 78Ā°35ā²53ā³Eļ»æ / ļ»æ30.14639Ā°N 78.59806Ā°E |
| Ieteka | BengÄlijas lÄ«cis 22Ā°05ā²N 90Ā°50ā²Eļ»æ / ļ»æ22.083Ā°N 90.833Ā°EKoordinÄtas: 22Ā°05ā²N 90Ā°50ā²Eļ»æ / ļ»æ22.083Ā°N 90.833Ā°E |
| Baseina valstis |  Ā Indija Ā NepÄla Ā BangladeÅ”a |
| Caurteces valstis | Ā IndijaĀ BangladeÅ”a |
| Garums | 2510Ā km |
| Iztekas augstums | 4356Ā m |
| Ietekas augstums | 0Ā m |
| VidÄjÄ caurtece | 18 691Ā mĀ³/sĀ (grÄ«vÄ) |
| Baseina platÄ«ba | 1 080 000Ā kmĀ²Ā |
| GalvenÄs pietekas | Jamuna, GhÄghara, KosÄ«, Sona |
 Ganga VikikrÄtuvÄ | |
Ganga (hindi: ą¤ą¤ą¤ą¤¾, Gaį¹ gÄ, izrunÄ: /ĖÉ”ÉÅÉ”aĖ/) ir viena no nozÄ«mÄ«gÄkajÄm upÄm Indijas subkontinentÄ. TÄ plÅ«st caur IndasāGangas lÄ«dzenumu Indijas ziemeļos un BangladeÅ”Ä. Upe ir nosaukta dievietes Gangas vÄrdÄ, un hinduismÄ tÄ ir svÄta upe. TÄ lielÄkoties ir plata un lÄni plÅ«stoÅ”a. Ganga sÄkas Himalaju rietumos, satekot kopÄ vairÄkÄm upÄm. Gangas garums ir 2510 km, kas to padara par vienu no garÄkajÄm pasaules upÄm. Deltu Ganga veido kopÄ ar vÄl vienu lielu upi ā ar Brahmaputru. Upes baseina platÄ«ba ir 907 000 kmĀ². Gangas krastos atrodas tÄdas pilsÄtas kÄ KÄnpura, AllahÄbÄda, VÄrÄnasÄ«, Patna un RÄdžŔÄhÄ«.
Ä¢eogrÄfija
[labot | labot pirmkodu]Ganga sÄkas Himalaju rietumos, netÄlu no Indijas un Ķīnas (Tibetas autonomÄ reÄ£iona) robežas, Indijas pusÄ. Gangu veido piecas satekupes ā BhÄgÄ«rathi, Alaknanda, Mandakini, DhaulÄ«ganga un Pindara,[1] kuras iztek no kalnaina reÄ£iona Utarakhandas Å”tatÄ. No tÄm lielÄkÄs ir BhÄgÄ«rathi un Alaknanda. Lai gan Alaknanda ir nedaudz garÄka, BhÄgÄ«rathi hindu kultÅ«rÄ un mitoloÄ£ijÄ uzskata par primÄro izteku. TÄs izteka no Gangotri ledÄja hiduistu svÄtceļotÄjiem ir svÄta vieta. BhagÄ«rathi ar Alakandu saplÅ«st kopÄ pie DevaprajÄgas pilsÄtas. Ganga tÄlÄk plÅ«st uz dienvidiem cauri kalniem pie RiÅ”ikeÅ”as, un ietek HaridvÄras lÄ«dzenumÄ, kas arÄ« hiduistiem ir svÄta vieta.
Ietekot IndasāGangas lÄ«dzenumÄ, GangÄ esoÅ”ais Å«dens daudzums strauji pieaug, jo tai pietek klÄt ļoti daudzas lielÄkas un mazÄkas upes. ÅŖdens daudzums upÄ mainÄs arÄ« sezonÄli. PavasarÄ« Å«dens daudzums ir paaugstinÄts no kÅ«stoÅ”ajiem sniegiem Himalajos, bet no jÅ«lija lÄ«dz septembrim Å«dens lÄ«menis ir augsts musonu atnesto lietavu dÄļ. VienÄ«gi ziemas mÄneÅ”os samazinÄs Å«dens lÄ«menis. Pie AllahÄbÄdas pilsÄtas Gangai pietek klÄt labÄ krasta pieteka Jamuna, un turpmÄk Ganga kļūst vÄl lielÄka pÄc Å«dens daudzuma, kas tajÄ plÅ«st. Å ajÄ posmÄ no ziemeļiem pietek arÄ« lielÄkas kreisÄ krasas pietekas, piemÄram, Gomati un GhÄghara.
TÄlÄk tÄ ieplÅ«st BihÄras Å”tatÄ, kur Gangai pietek klÄt Gandaka, Sona un KosÄ«. Pirms ietecÄÅ”anas BangladeÅ”as teritorijÄ, Ganga iztek cauri RietumbengÄles Å”tatam. Pie BangladeÅ”as robežas tÄ sadalÄs divÄs galvenajÄs attekÄs ā PadmÄ un Hugli. Padma ir dabiskÄ galvenÄ Gangas noteka, kurÄ ietek Brahmaputra un lejÄk pievienojas arÄ« Meghna, veidojot kopÄ«gu straumi uz BengÄlijas lÄ«ci. Gangas-Brahmaputras-Meghnas sistÄma ir treÅ”Ä lielÄkÄ pasaulÄ pÄc Å«dens daudzuma, kas ieplÅ«st pasaules okeÄnÄ. LielÄkas sistÄmas ir tikai Amazonei un Kongo. ÅŖdens daudzums, kas ietek BengÄlijas lÄ«cÄ«, ir aptuveni 38 tÅ«kstoÅ”i m3/s; no tiem 12 tÅ«kstoÅ”us dod Ganga.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«Ganges River (river, Asia)Ā» (angliski). britannica.com. SkatÄ«ts: 2014. gada 21. maijÄ.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]- VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Ganga.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vÄstures enciklopÄdijas raksts (angliski)
 | Å is ar Indiju saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
 | Å is ar BangladeÅ”u saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
|
