Par pirmo reizi, kad Hotina tika pieminÄta rakstos, dažkÄrt uzskata 9. gadsimta sÄkumu, tomÄr droÅ”i tÄ zinÄma no 14. gadsimta sÄkuma. PilsÄtas attÄ«stÄ«ba saistÄ«ta ar 13. gadsimtÄ celto pili. VÄstures gaitÄ pilsÄta vismaz 20 reizes mainÄ«ja valstisko pakļautÄ«bu. LÄ«dz 17. gadsimta beigÄm tÄ bija strÄ«dus teritorija starp Poliju-Lietuvu un MoldÄvijas kÅazisti.
1621. gada rudenÄ« pie Hotinas notika Hotinas kauja, kurÄ Polijas un Lietuvas kopvalsts karaspÄks Lietuvas hetmaÅa (Jana Karola HodkeviÄa vadÄ«bÄ) un Zaporožjes kazaki (Petro SahajdaÄnija vadÄ«bÄ) sakÄva turkus un Krimas tatÄrus sultÄna Osmana II vadÄ«bÄ. 1673. gada 11. novembrÄ« pie pilsÄtas notika otrÄ Hotinas kauja, kurÄ poļi Jana III Sobeska vadÄ«bÄ sakÄva turku spÄkus.
LielÄ Ziemeļu kara laikÄ 1711. gadÄ to pakļÄva OsmaÅu impÄrijas sastÄvÄ, bet Krievuāturku kara laikÄ 1812. gadÄ Krievijas ImpÄrijas un iekļÄva BesarÄbijas guberÅÄ.
No 1917. lÄ«dz 1918. gadam Hotina bija MoldÄvijas DemokrÄtiskÄs Republikas pilsÄta, tad iekļÄvÄs RumÄnijÄ. 1919. gada janvÄrÄ« un februÄrÄ« pilsÄtas apkaimÄ notika Hotinas sacelÅ”anÄs, kurÄ ukraiÅi vÄrsÄs pret RumÄnijas varas iestÄdÄm. 1940. gadÄ, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, to iekļÄva Ukrainas PSR. OtrÄ pasaules kara gados no 1941. lÄ«dz 1944. gadam Hotina atkal bija RumÄnijÄ. No 1991. gada - neatkarÄ«gÄs Ukrainas sastÄvÄ.