Jemena
| Jemenas Republika Ų§ŁŲ¬Ł
ŁŁŲ±ŁŲ© Ų§ŁŁŁ
ŁŁŲ© Al-JumhÅ«riyyah al-Yamaniyyah |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| DevÄ«ze:Ā "Allah, al-Watan, at-Thawra, al-Wehda" "Dievs, nÄcija, revolÅ«cija, vienotÄ«ba" |
||||||
| Himna:Ā United Republika |
||||||
| GalvaspilsÄta | Sana, Adena (pagaidu galvaspilsÄta) 15°21ā²N 44°12ā²E / 15.350°N 44.200°E | |||||
| LielÄkÄ pilsÄta | Sana | |||||
| Valsts valodas | arÄbu valoda | |||||
| Valdība | Pagaidu valdība | |||||
| Ā -Ā | Jemenas prezidents | Rashad al-Alimi | ||||
| Ā -Ā | Viceprezidents | Aidarus al-Zoubaidi | ||||
| Ā -Ā | Premjerministrs | Ahmad Awad bin Mubarak | ||||
| Izveide | ||||||
| Ā -Ā | ApvienoÅ”ana | 1990.Ā gada 22.Ā maijÄĀ | ||||
| Platība | ||||||
| Ā -Ā | KopÄ | 528,076Ā km² (49.) | ||||
| Ā -Ā | ÅŖdensĀ (%) | neievÄrojams | ||||
| IedzÄ«votÄji | ||||||
| Ā -Ā | iedzÄ«votÄjiĀ 2013.Ā gadÄ | 25 408 000[1]Ā (48.) | ||||
|  - | Blīvums | 44.7/km² (160.) | ||||
| IKPĀ (PPP) | 2017. gada aprÄÄ·ins | |||||
| Ā -Ā | KopÄ | $38,595 miljardi[2]Ā | ||||
| Ā -Ā | Uz iedzÄ«votÄju | $1,172[2]Ā | ||||
| IKP (nominÄlais) | 2017.Ā gada aprÄÄ·ins | |||||
| Ā -Ā | KopÄ | $16,511 miljardi[2]Ā | ||||
| Ā -Ā | Uz iedzÄ«votÄju | $550[2]Ā | ||||
| TAIĀ (2015) | ā¼ 0.482[3]Ā (zems)Ā | |||||
| ValÅ«ta | Jemenas riÄls (YER) |
|||||
| Laika josla | (UTC+3) | |||||
| Interneta domÄns | .ye | |||||
| ISO 3166-1 kods | 887Ā /Ā YEMĀ /Ā YE | |||||
| TÄlsarunu kods | +967 | |||||
Jemenas Republika (arÄbu: Ų§ŁŲ¬Ł ŁŁŲ±ŁŁŲ© Ų§ŁŁŁ ŁŁŲ©, Al-Jumhuriyah al-Yamaniyah) ir valsts Äzijas dienvidrietumos, ArÄbijas pussalas dienvidos. Ziemeļos tÄ robežojas ar SaÅ«da ArÄbiju, bet austrumos ar OmÄnu. No rietumiem to apskalo SarkanÄ jÅ«ra, no dienvidiemĀ ā Indijas okeÄna Adenas lÄ«cis un ArÄbijas jÅ«ra. TÄ ir viena no nabadzÄ«gÄkajÄm pasaules valstÄ«m.
Jemena izveidojÄs 1990. gada 22. maijÄ, apvienojoties Jemenas Tautas DemokrÄtiskajai Republikai un Jemenas ArÄbu Republikai.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]LÄ«dz islÄma kalifÄtu izveidei 7. gadsimtÄ Jemena bija daļa no Aksumas valsts. 19. gadsimta vidÅ« mÅ«sdienu Jemenas teritorijas ziemeļu daļa kļuva par OsmaÅu impÄrijas provinci. PÄc PirmÄ pasaules kara tÄ kļuva par neatkarÄ«gu Jemenas karalisti un pÄc teokrÄtijas gÄÅ”anas 1962. gadÄ tika pasludinÄta par republiku.
Jemenas dienvidu daļa no 1869. lÄ«dz 1967. gadam bija Britu impÄrijas pÄrvaldÄ«ts Adenas protektorÄts. 1967. gadÄ Dienvidjemena ieguva neatkarÄ«bu un 1970. gadÄ tika pasludinÄta par komunistisku republiku.
1990. gada 22. maijÄ Jemenas Tautas DemokrÄtiskÄ Republika (Dienvidjemena) un Jemenas ArÄbu Republika apvienojÄs, izveidojot Jemenas Republiku. AlÄ« Abdulla SÄlihs kļuva par apvienotÄs valsts pirmo prezidentu.
2011. gadÄ ArÄbu pavasara iespaidÄ JemenÄ sÄkÄs protesti pret valdoÅ”o nabadzÄ«bu, bezdarbu, korupciju un prezidenta SÄliha ieceri izmainÄ«t Jemenas konstitÅ«ciju un likvidÄt prezidenta termiÅa ierobežojumu, padarot viÅu par prezidentu uz mūžu.[4] Prezidents SÄlihs atkÄpÄs un prezidenta pilnvaras nodeva viceprezidentam Abdrabuham Mansuram Hadi. ViÅu ievÄlÄja par prezidentu 2012. gada 21. februÄra vÄlÄÅ”anÄs, kurÄs viÅÅ” bija vienÄ«gais kandidÄts. SÄkÄs Jemenas pilsoÅu karÅ” ar Å”iÄ«tu nemierniekiem hutieÅ”iem, IslÄma valsts Jemenas atzaru un Al-Qaida kaujiniekiem. KarÄ iejaucÄs starptautiska koalÄ«cija, tomÄr tÄs darbÄ«bas bija neefektÄ«vas un daļa valstu no tÄs izstÄjÄs. Uz 2026. gada sÄkumu valsts ziemeļrietumus, galveno apdzÄ«voto rajonu ar galvaspilsÄtu Sanu, kontrolÄja IrÄnas atbalstÄ«tie hutieÅ”i, dienvidus un austrumusĀ ā AAE atbalstÄ«tie Dienvidjemenas separÄtisti, ziemeļu centrÄlo daļuĀ ā SaÅ«da ArÄbijas atbalstÄ«tie starptautiski atzÄ«tÄs Jemenas valdÄ«bas spÄki. 2026. gada janvÄrÄ« SaÅ«da ArÄbija piespieda AAE atkÄpties no Dienvidjemenas un Jemenas valdÄ«ba atguva valsts austrumus,[5] bet pÄc tam arÄ« Adenu.[6][7]
IedzÄ«votÄji
[labot | labot pirmkodu]2014. gadÄ JemenÄ bija apmÄram 24 miljoni iedzÄ«votÄju. SummÄrais dzimstÄ«bas koeficients JemenÄ ir 4,45. GandrÄ«z visi iedzÄ«votÄju ir musulmaÅi, no viÅiem 53% ir sunnÄ«ti, bet 45% Å”iÄ«ti.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«Statistical Yearbook 2013Ā». Central Statistical Organisation. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2012.Ā gada 9.Ā oktobrÄ«. SkatÄ«ts: 2013. gada 24. februÄris. ArhivÄts 2012.Ā gada 9.Ā oktobrÄ«, Wayback Machine vietnÄ.
- 1 2 3 4 «World Economic Outlook Database: Yemen». International Monetary Fund. April 2018. Skatīts: 2018. gada 6. jūnijs.
- ā Ā«2016 Human Development ReportĀ». United Nations Development Programme. 2016. SkatÄ«ts: 2017. gada 21. marts.
- ā James L. Gelvin. The Arab Uprisings: What Everyone Needs to Know. Oxford University Press, 2012. 68.Ā lpp. ISBNĀ 019989177X.
- ā AbdulHakim Helal. Ā«The Yemeni crisis: More complexity and many repercussionsĀ». Al Jazeera (angļu). SkatÄ«ts: 2026-01-05.
- ā Reuters. Saudi coalition says separatist leader fled Yemen with UAE help, advances to Aden
- ā Yeni Åafak Gazetecilik A.Å. Ā«Yemeni government forces enter Aden, pressuring secessionist councilĀ». Yeni Åafak (angļu). SkatÄ«ts: 2026-01-08.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Jemena.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- PareizticÄ«go enciklopÄdijas raksts (krieviski)
- EnciklopÄdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| ||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||
|
