Klements Etlijs
| Klements Etlijs Clement Attlee | |
|---|---|
 | |
| ApvienotÄs Karalistes premjerministrs | |
|
AmatÄ 1945.Ā gada 27.Ā jÅ«nijsĀ āĀ 1951.Ā gada 26.Ā oktobris | |
| PriekÅ”tecis | Vinstons ÄÄrÄils |
| PÄctecis | Vinstons ÄÄrÄils |
|
| |
| DzimŔanas dati |
1883.Ā gada 3.Ā janvÄris Londona,  Ā ApvienotÄ Karaliste |
| MirŔanas dati |
1967. gada 8.Ā oktobrÄ« (84Ā gaduĀ vecumÄ) Londona, Ā ApvienotÄ Karaliste |
| PolitiskÄ partija | Leiboristu partija |
| Profesija | jurists, politiÄ·is |
| Augstskola | Oksfordas UniversitÄte |
| Reliģija | ateists/agnostiķis |
Klements RiÄards Etlijs, Pirmais grÄfs Etlijs (angļu: Clement Richard Attlee, 1st Earl Attlee; dzimis 1883.Ā gada 3.Ā janvÄrÄ«; miris 1967.Ā gada 8.Ā oktobrÄ«) bija LielbritÄnijas politiÄ·is. No 1935. lÄ«dz 1955. gadam Etlijs bija Leiboristu partijas vadÄ«tÄjs, bet OtrÄ pasaules kara laikÄ bija premjerministra Vinstona ÄÄrÄila vietnieks. Parlamenta vÄlÄÅ”anÄs 1945. gada jÅ«lijÄ Leiboristu partija sakÄva ÄÄrÄila vadÄ«to KonservatÄ«vo partiju, Etlijs kļuva par valsts premjerministru un darbojÄs amatÄ no 1945. lÄ«dz 1951. gadam. KÄ Sabiedroto pÄrstÄvis piedalÄ«jÄs Potsdamas konferencÄ. Etlijs bija pirmais leiboristu premjerministrs LielbritÄnijas vÄsturÄ, kurÅ” vadÄ«ja valsti visu parlamenta sasaukumu, un pirmais leiborists, kuru atbalstÄ«ja parlamenta vairÄkums.
Politiski Etlijs bija viens no "pÄckara konsensa" un kursa uz labklÄjÄ«bas valsti izveidotÄjiem, un lielÄ mÄrÄ balstÄ«jÄs uz keinsisma pamatprincipiem. Tika nacionalizÄti svarÄ«gÄkie smagÄs rÅ«pniecÄ«bas (ogļu ieguves un metalurÄ£iskie) un infrastruktÅ«ras (elektrÄ«bas uzÅÄmumi un dzelzceļŔ) uzÅÄmumi. 1951. gadÄ 20% britu rÅ«pniecÄ«bas bija valsts Ä«paÅ”umÄ. Tika radÄ«ta sabiedriskÄ veselÄ«bas aizsardzÄ«bas sistÄma (National Health Service). Kaut arÄ« konservatÄ«vie iesÄkumÄ pretojÄs Å”iem jaunievedumiem, tomÄr vÄlÄk visas britu politiskÄs partijas pamatos akceptÄja ekonomisko sistÄmu, lÄ«dz pat MÄrgaritas TeÄeres reformÄm 20. gadsimta 80. gados.
Etlijs bija premjers laikÄ, kad sÄkÄs Britu koloniÄlÄs impÄrijas sabrukums un neatkarÄ«bu ieguva Indija, PakistÄna, Mjanma, Å rilanka, JordÄnija un IzraÄla.
Dzimis LondonÄ, jurista Ä£imenÄ. StudÄja Oksfordas UniversitÄtÄ. PÄc tÄs beigÅ”anas strÄdÄja strÄdnieku zÄnu klubÄ Londonas ÄŖstendÄ, kur, redzÄdams nabadzÄ«bu un grÅ«tos apstÄkļus, kļuva par leiboristu. PirmÄ pasaules kara laikÄ cÄ«nÄ«jÄs Galipoli kaujÄ. PÄc kara pievÄrsÄs politikai, un 1922. gadÄ kļuva par parlamenta deputÄtu, bet pÄc leiboristu smagÄs sakÄves 1931. gada vÄlÄÅ”anÄs izvirzÄ«jÄs par vienu no leiboristu partijas lÄ«deriem.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Klements Etlijs.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- VisuotinÄ lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (krieviski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- EnciklopÄdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Å Ä« politiÄ·a biogrÄfija ir nepilnÄ«ga. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
 |
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Klements Etlijs |
|
