Menora
Menora ir TorÄ aprakstÄ«ts septiÅzaru zelta sveÄturis, ko, sekojot Dieva norÄdÄm, izgatavojis Mozus. Tas izmantots pirmstempļa periodÄ SaieÅ”anas teltÄ«, kÄ arÄ« Jeruzalemes templÄ«. Menora jau kopÅ” senatnes ir viens no jÅ«daisma un ebreju simboliem; tÄ iekļauta IzraÄlas valsts Ä£erbonÄ«.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]
Menoras izgatavoÅ”ana aprakstÄ«ta OtrÄs Mozus grÄmatas 25. nodaļÄ:
- 31 Iztaisi arÄ« lukturi no tÄ«ra zelta, izkal to, un tÄ kÄjai un zariem, kausiÅiem, bumbuļiem un ziediem jÄbÅ«t vienÄ gabalÄ ar to.
- 32 SeÅ”i zari lai iziet no tÄ: trÄ«s zari uz vienu pusi un trÄ«s uz otru pusi.
- 33 Ikvienam zaram lai ir trÄ«s kausiÅi, lÄ«dzÄ«gi mandeļu ziediem, trÄ«s bumbuļi un trÄ«s ziedi; otram zaram lai atkal ir trÄ«s kausiÅi, lÄ«dzÄ«gi mandeļu ziediem, trÄ«s bumbuļi un trÄ«s ziedi; tÄdi lai ir visi seÅ”i zari, kas no luktura iziet.
- 34 Bet pie paÅ”a luktura lai ir Äetri kausiÅi, lÄ«dzÄ«gi mandeļu ziediem, ar to bumbuļiem un ziediem.
- 35 Un pa vienam bumbulim lai ir zem katriem diviem zariem, kas iziet no luktura.
- 36 It visi bumbuļi un zari pie luktura lai ir no viena izkalta tīra zelta gabala.
- 37 Un iztaisi arÄ« septiÅus eļļas lukturÄ«Å”us un tos augÅ”Ä tÄ piestiprini, lai tie apgaismotu telpu, kas ir to priekÅ”Ä.
- 38 Dakts dzirkles un trauciÅi lai ir no tÄ«ra zelta.
- 39 No viena talenta tÄ«ra zelta taisi to un visus tÄ rÄ«kus.
- 40 Un ievÄro, ka tos taisi pÄc parauga, kas tev kalnÄ tika parÄdÄ«ts.[1]
Menora tika izgatavota pirmÄs SaieÅ”anas telts vajadzÄ«bÄm, un BÄ«belÄ tÄ pieminÄta lÄ«dz brÄ«dim, kad izraÄļi pÄriet JordÄnu. Lai arÄ« turpmÄk tÄ netiek pieminÄta, tiek pieÅemts, ka menora ceļojusi lÄ«dz ar SaieÅ”anas telti katru reizi, kad tÄ tika pÄrvietota. ArÄ« ZÄlamana celtÄ Jeruzalemes tempļa aprakstos tÄ nav pieminÄta. NÄkamreiz menora aprakstÄ«ta vÄsturnieka Josefa FlÄvija grÄmatÄ par romieÅ”uājÅ«du karu.
PÄc menoras aizveÅ”anas uz Romu tÄ tur palika lÄ«dz 455. gadam, kad vandaļi izlaupÄ«ja Romu un tÄs dÄrgumus pÄrveda uz savu galvaspilsÄtu KartÄgu. Bizantijas armija 533. gadÄ ieÅÄma KartÄgu, un menora esot nosÅ«tÄ«ta uz Konstantinopoli, kur, kÄ raksta vÄsturnieks Prokopijs no CÄzarejas, tÄ nesta triumfÄlÄ procesijÄ pa pilsÄtas ielÄm, un pÄc tam nosÅ«tÄ«ta uz Jeruzalemi. VairÄk liecÄ«bu par menoru navĀ ā iespÄjams, to iznÄ«cinÄjuÅ”i vai nolaupÄ«juÅ”i sasanÄ«di, kad tie 614. gadÄ ieÅÄma un izlaupÄ«ja Jeruzalemi.
Simbolisms
[labot | labot pirmkodu]Menora simbolizÄ pasaules radÄ«Å”anu septiÅÄs dienÄs ar Sabatu kÄ centrÄlo gaismu. TÄ arÄ« reprezentÄ degoÅ”o krÅ«mu, no kura Dievs uzrunÄjis Mozu. DeviÅžuburu menora ir Hanukas svÄtku simbols. KatrÄ sinagogÄ pie arkas, kurÄ glabÄjas Tora, deg mūžīgÄ gaisma (ner tamid), kas atgÄdina par Tempļa menoru.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«OTRÄ MOZUS GRÄMATA 25.nodĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2011.Ā gada 15.Ā maijÄ. SkatÄ«ts: 2010.Ā gada 23.Ā aprÄ«lÄ«.
|
