Pāriet uz saturu

PPP

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par protokolu. Par jēdzienu ekonomikā skatīt rakstu pirktspējas paritāte.

PPP (Point to Point Protocol) ir kanāla slāņa datu pārraides protokols, kuru lieto point to point tipa savienojumiem. To lieto galvenokārt iezvanpieejai un modificētos variantos (PPP over ethernet un PPP over internet) lieto attiecÄ«gi arÄ« DSL un VPN. Tas mÅ«sdienās ir aizvietojis specifiskākus (un novecojuÅ”us) protokolus, kā SLIP un X.25. PPP tika veidots, lai spētu darboties ar vairākiem tÄ«kla slāņa protokoliem (tai skaitā IP un IPX).

PPP sastāv no vairākiem komponentiem. Svarīgākie ir:

  • LCP (link control protocol), kas nodroÅ”ina autentifikāciju un komunikāciju parametru (kanāla lÄ«menÄ«) konfigurāciju;
  • NCP (network control protocol), kas konfigurē tÄ«kla slāņa protokolus (IP gadÄ«jumā parasti iekļauj DHCP). Ja lieto vairākus tÄ«kla slāņa protokolus vienā savienojumā, vajadzÄ«gi vairāki NCP, katram protokolam savs.

Parasti PPP lieto HDLC protokolam līdzīgus kadrus.

Nosaukums Izmērs baitos Saturs Apraksts
Flag 1 01111110b norāda freima sākumu vai beigas
Adrese 1 11111111b broadcast adrese
Control 1 00000011b control byte
Protokols 1 vai 2 protokols augstākā līmeņa protokols
Informācija mainīgs (0 vai vairāk) dati pārsūtāmie dati un padding
FCS 2 (vai 4) kontrolsumma kontrolsumma
  • flag - Å”is norāda uz HDLC freima sākumu un vienmēr ir 01111110b.
  • adrese - broadcast adrese, kura vienmēr ir 0xff jeb 11111111b, pēc autentifikācijas un konfigurācijas pabeigÅ”anas (LCP), Å”o izlaiž. Tam ir kaut kāda nozÄ«me point to multipoint savienojumos.
  • control - Å”im ir lÄ«dzÄ«ga funkcionalitāte kā adreses laukam, pēc autentifikācijas un konfigurācijas pabeigÅ”anas (LCP), Å”o arÄ« izlaiž, tad kad Å”o lieto, tam saturs ir 0x03 jeb 00000011b, Ŕī vērtÄ«ba norāda uz nenumurētu freimu. Å ajā vietā varētu lietot sequence numbers un acknowledgements, lai pārliecinātos, ka neviens freims nav pazudis, taču parasti Å”o nelieto.
  • protokols - apraksta lietojamo tÄ«kla slāņa protokolu, pēc noklusējuma Å”is ir 2 baitu lauks. LCP var nodefinēt arÄ« 1 baitu. Ja Å”eit pirmais bits ir 0, tad tas ir tÄ«kla slāņa protokols, ja pirmais bits ir 1, tad tas ir kāds no PPP konfigurācijas protokoliem (LCP un dažādi NCP).
  • Informācija - ir pārsÅ«tāmie dati, parasti tie ir augstākā lÄ«meņa protokola pakete, ja tā pakete gadās mazāka kā izvēlētais PPP freima izmērs, galā pievieno nulles (padding). Ja ar LCP nav nodefinēts cits MTU (maximum transmission unit), tad Ŕī lauka izmērs ir 1500 baiti.
  • FCS (frame check sequence) - kontrolsumma (visai ppp paketei), lai pārliecinātos, ka tā nav bojāta. Pēc noklusējuma Å”is lauks ir 2 baiti, bet ar LCS var nodefinēt arÄ« 4 baitu kontrolsummu.

Lai arī tas nav standarta pielietojums, PPP lieto arī caur ethernet un ATM. Tur lietotā freimu struktūra var atŔķirties.

PPP konekcijas atvērÅ”ana sastāv no vairākām stadijām:

  • Sākumā izveido fizisko savienojumu;
  • Pēc tam ar LCP vienojas par savienojuma parametriem (MTU, vai freimu hederos lietot address un control laukus (attēlā - starp Establish un Authenticate), utt.);
    • autentificē ienākoÅ”o savienojumu (izmantojot CHAP vai kādu citu protokolu)(attēlā - Authenticate);
  • Pēc veiksmÄ«gas autentifikācijas lietojamie NCP vienojas par tÄ«kla slāņa protokolu parametriem (attēlā - Network un NCP configuration);
  • Å”ajā stadijā var pārsÅ«tÄ«t datus (attēlā - Open)
  • beigās var aiztaisÄ«t savienojumu (civilizētā veidā)(Å”ajā stadijā nonāk arÄ« pēc neveiksmÄ«gas autentifikācijas) (attēlā - Terminate).

LCP konfigurē kanāla slāņa protokola parametrus. LCP neinteresējas par Å”iem parametriem, bet par datu apmaiņas mehānismu. Pēc savienojuma izveidoÅ”anas, tas gals, kurÅ” uzsāka savienojuma izveidoÅ”anu, nosÅ«ta piedāvātos konfigurācijas parametrus un otrs gals tos vai nu pieņem, vai arÄ« nepieņem (vai pieņem daļēji). Tad, tas, kurÅ” atvēra savienojumu var vai nu piedāvāt alternatÄ«vus parametrus, vai arÄ« atteikties ko komunikācijām un aiztaisÄ«t savienojumu.

NCP protokoliem nav gandrÄ«z nekā kopÄ«ga. Tie ir cieÅ”i saistÄ«ti ar attiecÄ«go transporta slāņa protokolu. IPCP svarÄ«gākā daļa ir dinamiskā adreÅ”u pieŔķirÅ”ana.

PPP autentifikācija. Lai pārliecinātos par lietotāja, kas mēģina pieslēgties identitāti, lieto autentifikācijas protokolus. Sākumā lietoja PAP (password authentication protocol) taču tas nebija pārāk droÅ”s, tāpēc mÅ«sdienās vairāk lieto CHAP (challenge handshake authentication protocol).

PPP parasti lieto, lai ar modemu vai mobilo telefonu pieslēgtos internetam. Å ajos abos gadÄ«jumos, parasti lieto CHAP autentifikācijas protokolu (lietojot GPRS autentifikācijai gan nav nozÄ«mes jo savienojums terminējas paŔā telefonā) un IPCP (IP control protocol) lai nokonfigurētu IP parametrus.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]