Heinrihs Hermanis Roberts Kohs (vÄcu: Heinrich Hermann Robert Koch, dzimis 1843.Ā gada 11.Ā decembrÄ«, miris 1910.Ā gada 27.Ā maijÄ) bija vÄcu mikrobiologs. ViÅÅ” ir ievÄrojams ar to, ka izdalÄ«ja SibÄ«rijas mÄra (1876. gadÄ), tuberkulozes (1882. gadÄ) un holÄras (1883. gadÄ) ierosinÄtÄjus. 1884. gadÄ formulÄja un 1890. gadÄ publicÄja Koha postulÄtus. Par tuberkulozes pÄtÄ«jumiem 1905. gadÄ saÅÄmis Nobela prÄmiju fizioloÄ£ijÄ un medicÄ«nÄ. Tiek uzskatÄ«ts par vienu no mÅ«sdienu mikrobioloÄ£ijas "tÄviem".
Kohs izcÄlies ar akadÄmiskiem sasniegumiem kopÅ” agras bÄrnÄ«bas un ar izcilÄ«bu 19 gadu vecumÄ beidzis Ä£imnÄziju. 1862. gadÄ iestÄjies Getingenes UniversitÄtÄ nolÅ«kÄ studÄt dabaszinÄ«bas, tomÄr pÄc trim semestriem Kohs nolÄmis pÄriet uz medicÄ«nas studijÄm. Anatomists JÄkabs Henle (Jacob Henle), kurÅ” 1840. gadÄ bija publicÄjis inficÄÅ”anÄs teoriju, piedÄvÄja Koham, vÄl nebeiguÅ”am studijas, piedalÄ«ties pÄtÄ«jumÄ par dzemdes nerva struktÅ«ru. SavÄ sestajÄ studiju semestrÄ« Kohs jau sÄka vadÄ«t pÄtÄ«jumus FizioloÄ£ijas institÅ«tÄ par dzintarskÄbes sekrÄciju, kuras klÄtbÅ«tne ir iesaistÄ«ta mitohondriju metabolismÄ. Å is pÄtÄ«jums kļuva par Koha disertÄcijas pamatu. 1866. gada janvÄrÄ« Kohs absolvÄja medicÄ«nas augstskolu, izpelnÄ«damies augstÄko godalgoto vÄrtÄjumu.
Papildus visiem zinÄmajiem Koha sasniegumiem tuberkulozes jomÄ, viÅÅ” arÄ« novÄrojis iegÅ«tÄs imunitÄtes fenomenu. 1900. gada decembrÄ« viÅÅ” ieradies kÄ ekspedÄ«cijas dalÄ«bnieks vÄcu JaungvinejÄ, kas toreiz bija VÄcijas ImpÄrijas protektorÄts. Kohs sistemÄtiski pÄtÄ«ja papuasus ā Gvinejas iedzimtos un secinÄja, ka viÅu asins paraugos novÄroti parazÄ«ti plasmodium, kas ir malÄrijas iemesls. TomÄr vietÄjo iedzÄ«votÄju klÄ«niskÄs malÄrijas izpausmes bija visai vÄjas un dažkÄrt pat nevarÄja tikt identificÄtas. Gluži otrÄdi, ieceļotÄji no VÄcijas un Ä·Ä«nieÅ”u strÄdnieki, kurus ieveda JaungvinejÄ, gandrÄ«z momentÄ sÄka slimot. Jo ilgÄk iebraucÄji uzturÄjÄs JaungvinejÄ, jo augstÄka kļuva viÅu rezistence pret malÄriju.
1897. gadÄ Roberts Kohs tika ievÄlÄts par Britu KaraliskÄs SabiedrÄ«bas Ärzemju biedru. 1906. gadÄ, jau pÄc Nobela prÄmijas saÅemÅ”anas par saviem pÄtÄ«jumiem tuberkulozes un tropisko slimÄ«bu jomÄ zinÄtnieks tika apbalvots ar PrÅ«sijas Goda Ordeni, bet 1908. gadÄ tika izveidota Roberta Koha medaļa izcilÄko dzÄ«vojoÅ”o mediÄ·u godinÄÅ”anai.
Roberta Koha vÄrds ir viens no 23, kas iemūžinÄts uz Londonas HigiÄnas un TropiskÄs MedicÄ«nas Äkas frÄ«zes. BerlÄ«nes centrÄlajÄ daļÄ, netÄlu no Å aritÄ klÄ«nikas, nelielajÄ parkÄ atrodas milzÄ«ga Koha marmora statuja. 1939. gadÄ par Kohu uzÅÄma filmu, turklÄt aktieris EmÄ«ls Janningss par Å”o lomu izpelnÄ«jies Oskaru.
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Roberts Kohs.