Pāriet uz saturu

Sarova

Vikipēdijas lapa
Sarova
pilsēta
Даров
Karogs: Sarova
Karogs
Ä¢erbonis: Sarova
Ä¢erbonis
Sarova (Ņižņijnovgorodas apgabals)
Sarova
Sarova
Sarova (Krievijas Eiropas daļa)
Sarova
Sarova
Sarova (Krievija)
Sarova
Sarova
Koordinātas: 54°56′N 43°19′E / 54.933°N 43.317°E / 54.933; 43.317Koordinātas: 54°56′N 43°19′E / 54.933°N 43.317°E / 54.933; 43.317
Valsts Karogs: KrievijaĀ Krievija
Federālais apgabals Volga
Federācijas subjekts Ņižņijnovgorodas apgabals
Dibināta 1706
Pilsēta 1954
Platība
 • Kopējā 249Ā km2
Iedzīvotāji (2025)[1]
 • kopā 93Ā 493
 • blÄ«vums 375,5/km²
Laika josla Maskavas laiks (UTC+3)
Pasta indekss 607181, 607188, 607189, 607190
Tālruņu kods +7 83130
Mājaslapa adm-sarov.ru
Sarova Vikikrātuvē

Sarova (krievu: Даров) ir pilsēta Krievijā, slēgts administratÄ«vi-teritoriāls veidojums. Teritoriāli atrodas lielākoties Mordovijā, bet administratÄ«vi tiek attiecināta uz Ņižņijnovgorodas apgabalu; atrodas Satisas upes krastos. Sarova ir nozÄ«mÄ«gākais Krievijas kodolpētniecÄ«bas un kodolieroču ražoÅ”anas centrs — Å”eit radÄ«ta pirmā PSRS atombumba. Pilsēta ir slēgta apmeklētājiem un tajā iespējams iekļūt tikai ar speciālu atļauju palÄ«dzÄ«bu — visa tās teritorija ir iežogota un seviŔķi apsargāta. Ar pārējo Krievijas teritoriju to savieno dzelzceļa un autoceļa satiksme caur speciāliem kontrolpunktiem.

Galvenais darba devējs pilsētā ir Viskrievijas Eksperimentālās fizikas zinātniski pētnieciskais institÅ«ts (Всероссийский Š½Š°ŃƒŃ‡Š½Š¾-ŠøŃŃŠ»ŠµŠ“Š¾Š²Š°Ń‚ŠµŠ»ŃŒŃŠŗŠøŠ¹ ŠøŠ½ŃŃ‚ŠøŃ‚ŃƒŃ‚ ŃŠŗŃŠæŠµŃ€ŠøŠ¼ŠµŠ½Ń‚Š°Š»ŃŒŠ½Š¾Š¹ физики) un ar to saistÄ«tie uzņēmumi un iestādes. Pilsētā ir Sarovas Valsts fizikas un tehnikas institÅ«ts (MIFI universitātes filiāle), Maskavas Valsts universitātes filiāle, Drāmas teātris, Ledus pils un cita infrastruktÅ«ra.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Radusies 17. gadsimtā kā vientuļnieku klosteris (ŠæŃƒŃŃ‚Ń‹Š½ŃŒ). No 1778. lÄ«dz 1833. gadam klosterÄ« dzÄ«voja Sarovas Serafims, kas kanonizēts 1903. gadā un tiek uzskatÄ«ts par vienu no krievu pareizticÄ«gās baznÄ«cas nozÄ«mÄ«gākajiem svētajiem. Klosteris likvidēts 1927. gadā un tā ēkās nodibināta bērnu darba komÅ«na. Tā slēgta 1931. gadā un tās vietā izveidota laboÅ”anas darbu nometne, kas savukārt slēgta 1938. gadā. 1938. gada 4. decembrÄ« Mordovijas APSR Temņikovas rajona Sarovai pieŔķirts pilsētciemata statuss.

1943. gada 11. februārÄ« PSRS Valsts aizsardzÄ«bas komiteja pieņēma lēmumu par atombumbas izstrādi. Kopējo vadÄ«bu deleģēja komitejas priekÅ”sēdētājam Lavrentijam Berijam, par projekta vadÄ«tāju nozÄ«mēja Igoru Kurčatovu, bet par galveno konstruktoru — JÅ«liju Haritonu. 1947. gadā Sarovā izveidoto konstruktoru biroju KB-11 attiecināja pie seviŔķi slepena režīma uzņēmumiem un tā teritoriju pārvērta par slēgta režīma zonu. Sarovas ciematu izņēma no Mordovijas APSR administratÄ«vi teritoriālās pakļautÄ«bas un dzēsa no Krievijas PFSR administratÄ«vā iedalÄ«juma uzskaites materiāliem. No 1946. lÄ«dz 1954. gadam to dēvēja par Objektu 550 (Š¾Š±ŃŠŠµŠŗŃ‚ 550) vai Bāzi Nr. 112 (База ā„– 112).

1954. gada 17. martā ar KPFSR Augstākās padomes slepenu rÄ«kojumu ciematam pieŔķīra pilsētas statusu un nosaukumu Kremļova (ŠšŃ€ŠµŠ¼Š»Ń‘Š²).[2] No 1960. gada pilsētu dēvēja par Arzamasu-75 (Арзамас-75; pilsēta atrodas 75 km no Arzamasas), bet no 1966. gada — Arzamasa-16 (Арзамас-16). No 1994. lÄ«dz 1995. gadam pilsētu oficiāli atkal dēvēja par Kremļovu, bet 1995. gadā tai atdeva vēsturisko nosaukumu.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Q133797648.
  2. ↑ ŠšŠ¾Š»Š»ŠµŠŗŃ‚ŠøŠ² авторов. «Даров — ŃŃ‚Š¾ мы!Ā». — Даров: ŠžŠžŠž «Риц», 2009. — 248 с. — ISBN 978-5-9515-0110-3

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]