Sarova (krievu: Š”Š°ŃŠ¾Š²) ir pilsÄta KrievijÄ, slÄgts administratÄ«vi-teritoriÄls veidojums. TeritoriÄli atrodas lielÄkoties MordovijÄ, bet administratÄ«vi tiek attiecinÄta uz Å
ižÅijnovgorodas apgabalu; atrodas Satisas upes krastos. Sarova ir nozÄ«mÄ«gÄkais Krievijas kodolpÄtniecÄ«bas un kodolieroÄu ražoÅ”anas centrs ā Å”eit radÄ«ta pirmÄ PSRS atombumba. PilsÄta ir slÄgta apmeklÄtÄjiem un tajÄ iespÄjams iekļūt tikai ar speciÄlu atļauju palÄ«dzÄ«bu ā visa tÄs teritorija ir iežogota un seviŔķi apsargÄta. Ar pÄrÄjo Krievijas teritoriju to savieno dzelzceļa un autoceļa satiksme caur speciÄliem kontrolpunktiem.
Galvenais darba devÄjs pilsÄtÄ ir Viskrievijas EksperimentÄlÄs fizikas zinÄtniski pÄtnieciskais institÅ«ts (ŠŃŠµŃŠ¾ŃŃŠøŠ¹Ńкий наŃŃŠ½Š¾-ŠøŃŃŠ»ŠµŠ“Š¾Š²Š°ŃŠµŠ»ŃŃŠŗŠøŠ¹ инŃŃŠøŃŃŃ ŃŠŗŃŠæŠµŃŠøŠ¼ŠµŠ½ŃŠ°Š»ŃŠ½Š¾Š¹ ŃŠøŠ·ŠøŠŗŠø) un ar to saistÄ«tie uzÅÄmumi un iestÄdes. PilsÄtÄ ir Sarovas Valsts fizikas un tehnikas institÅ«ts (MIFI universitÄtes filiÄle), Maskavas Valsts universitÄtes filiÄle, DrÄmas teÄtris, Ledus pils un cita infrastruktÅ«ra.
Radusies 17. gadsimtÄ kÄ vientuļnieku klosteris (ŠæŃŃŃŃŠ½Ń). No 1778. lÄ«dz 1833. gadam klosterÄ« dzÄ«voja Sarovas Serafims, kas kanonizÄts 1903. gadÄ un tiek uzskatÄ«ts par vienu no krievu pareizticÄ«gÄs baznÄ«cas nozÄ«mÄ«gÄkajiem svÄtajiem. Klosteris likvidÄts 1927. gadÄ un tÄ ÄkÄs nodibinÄta bÄrnu darba komÅ«na. TÄ slÄgta 1931. gadÄ un tÄs vietÄ izveidota laboÅ”anas darbu nometne, kas savukÄrt slÄgta 1938. gadÄ. 1938. gada 4. decembrÄ« Mordovijas APSR TemÅikovas rajona Sarovai pieŔķirts pilsÄtciemata statuss.
1943. gada 11. februÄrÄ« PSRS Valsts aizsardzÄ«bas komiteja pieÅÄma lÄmumu par atombumbas izstrÄdi. KopÄjo vadÄ«bu deleÄ£Äja komitejas priekÅ”sÄdÄtÄjam Lavrentijam Berijam, par projekta vadÄ«tÄju nozÄ«mÄja Igoru KurÄatovu, bet par galveno konstruktoru ā JÅ«liju Haritonu. 1947. gadÄ SarovÄ izveidoto konstruktoru biroju KB-11 attiecinÄja pie seviŔķi slepena režīma uzÅÄmumiem un tÄ teritoriju pÄrvÄrta par slÄgta režīma zonu. Sarovas ciematu izÅÄma no Mordovijas APSR administratÄ«vi teritoriÄlÄs pakļautÄ«bas un dzÄsa no Krievijas PFSR administratÄ«vÄ iedalÄ«juma uzskaites materiÄliem. No 1946. lÄ«dz 1954. gadam to dÄvÄja par Objektu 550 (Š¾Š±ŃŠµŠŗŃ 550) vai BÄzi Nr. 112 (ŠŠ°Š·Š° ā 112).
1954. gada 17. martÄ ar KPFSR AugstÄkÄs padomes slepenu rÄ«kojumu ciematam pieŔķīra pilsÄtas statusu un nosaukumu Kremļova (ŠŃŠµŠ¼Š»ŃŠ²).[2] No 1960. gada pilsÄtu dÄvÄja par Arzamasu-75 (ŠŃзамаŃ-75; pilsÄta atrodas 75 km no Arzamasas), bet no 1966. gada ā Arzamasa-16 (ŠŃзамаŃ-16). No 1994. lÄ«dz 1995. gadam pilsÄtu oficiÄli atkal dÄvÄja par Kremļovu, bet 1995. gadÄ tai atdeva vÄsturisko nosaukumu.