Seteboss (pavadonis)
|
Ar KanÄdas-Francijas-Havaju teleskopu uzÅemts attÄls, Seteboss atzÄ«mÄts ar aplÄ«ti | |
| AtklÄÅ”ana | |
|---|---|
| AtklÄjÄjs/i | B.Gledmens, Dž.KavelÄrs, M.Holmans, H.Å ols, Ž.M.Petits |
| AtklÄÅ”anas datums | 1999.Ā gada 18.Ā jÅ«lijÄ |
| OrbitÄlie parametri | |
| LielÄ pusass (rÄdiuss) | 17 418 000 km[1] |
| EkscentricitÄte | 0,591[1] |
| ApriÅÄ·ojuma periods | 2234,8 d[1] |
| SlÄ«pums | 158,2° (pret UrÄna ekvatora plakni)[1] |
| RiÅÄ·o ap | UrÄns |
| Fiziskie parametri | |
| Dimensijas | 47 km |
| Redzamais spožums | 23,3[1] |
Seteboss,[2] arÄ« UrÄns XIX,[3] ir UrÄna pavadonis. Tas ir 27. pavadonis pÄc kÄrtas, skaitot no UrÄna.
AtklÄÅ”ana un nosaukums
[labot | labot pirmkodu]Pavadoni atklÄja 1999.Ā gada 18.Ā jÅ«lijÄ B. Gledmens, Dž. KavelÄrs, M. Holmans, H. Å ols un Ž. M. Petits ar 3,5 m KanÄdas-Francijas-Havaju teleskopu Maunakea observatorijÄ. VienlaicÄ«gi tika atklÄts arÄ« Stefans.[4]
StarptautiskÄ Astronomijas savienÄ«ba 1999.Ā gada 27.Ā jÅ«lijÄ pavadonim pieŔķīra pagaidu apzÄ«mÄjumu S/1999 U 1.[4]
2000.Ā gada 21.Ā augustÄ StarptautiskÄ Astronomijas savienÄ«ba pavadonim pieŔķīra nosaukumu Seteboss.[5] Seteboss ir tÄls Viljama Å ekspÄ«ra traÄ£ikomÄdijÄ āVÄtraā (dievs, kuru pielÅ«dza Kalibans un Sikoroksa).[3] Seteboss ir neliels pavadonis, tÄ diametrs ir apmÄram 47 km. Setebosa orbÄ«ta atrodas starp Prosperu un Ferdinandu. Seteboss ir neregulÄrs pavadonis, rotÄ pretÄji UrÄna rotÄcijas virzienam un tÄ orbÄ«ta atrodas 158,2° leÅÄ·Ä« pret UrÄna ekvatora plakni. OrbÄ«tas parametri liecina, ka Seteboss nav veidojies pie UrÄna, bet pagÄtnÄ planÄta to ir notvÄrusi savÄ gravitÄcijas laukÄ. Setebosa orbÄ«tas parametri ir tuvu lÄ«dzÄ«gi kÄ Sikoroksai un Prosperam, kas iespÄjams, liecina par to kopÄ«go izcelsmi.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Seteboss.
| Å is ar astronomiju saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
| ||||||||||||||