Siļķes
| Siļķes Clupea (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Atlantijas siļķe (Clupea harengus) | |
| KlasifikÄcija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | HordaiÅi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| KÄrta | SiļķveidÄ«gÄs (Clupeiformes) |
| ApakÅ”kÄrta | Siļķu apakÅ”kÄrta (Clupeoidei) |
| Dzimta | Siļķu dzimta (Clupeidae) |
| ApakŔdzimta | Siļķu apakŔdzimta (Clupeinae) |
| Ģints | Siļķes (Clupea) |
 Siļķes VikikrÄtuvÄ | |
Siļķes (Clupea) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) Ä£intÄ«m, kas apvieno 3 siļķveidÄ«go zivju sugas.[1] MÄjo seklos mÄrenÄs joslas Å«deÅos KlusajÄ un Atlantijas okeÄnÄ, Baltijas jÅ«ru ieskaitot. TÄs ir saimnieciski nozÄ«mÄ«gas zvejas zivis.
LatvijÄ
[labot | labot pirmkodu]Siļķu Ä£inti LatvijÄ pÄrstÄv viena suga ā reÅÄ£e (Clupea harengus membras), kas ir Baltijas jÅ«rÄ dzÄ«vojoÅ”a Atlantijas siļķes pasuga. ReÅÄ£e ir saimnieciski nozÄ«mÄ«ga Baltijas jÅ«ras zivs.[2] Å Ä« suga nÄrsto jÅ«ras piekrastes sÄkļos. IzŔķir rudenÄ« un pavasarÄ« nÄrstojoÅ”as reÅÄ£u populÄcijas. PÄc nÄrsta reÅÄ£es aizceļo tÄlu no krasta un izklÄ«st mazÄkos baros. Dažreiz nelieli reÅÄ£u bariÅi ieklejo piejÅ«ras upÄs un ezeros.[2]
KopÄ«gÄs Ä«paŔības
[labot | labot pirmkodu]Siļķes ir vidÄji lielas, sudrabainas zivis ar tumÅ”u muguru un izvirzÄ«tu apakŔžokli. Ķermenis slaids, proporcionÄli garÅ”, nedaudz no sÄniem saplacinÄts. VÄders noapaļots, to sedz ķīļveida zvÄ«Åas. Žaunu vÄki noapaļoti. TÄm ir viena muguras spura, kas atrodas apmÄram Ä·ermeÅa vidusdaļÄ. VÄdera spuras atrodas tieÅ”i apakÅ”Ä muguras spurai vai novirzÄ«tas nedaudz uz aizmuguri. TÄm parasti ir 9 stari. VisÄm spurÄm stari ir mÄ«ksti. Uz sÄniem nav sÄnu lÄ«nijas.[3]
Siļķes parasti ir 20ā25 cm.[3] MazÄkÄ Ä£intÄ« ir reÅÄ£e, kuras Ä·ermeÅa garums ir apmÄram 15ā20 cm.[4][5] LielÄkÄ ir Atlantijas siļķes nominÄlpasuga, kas var sasniegt 45 cm.[6]
Uzvedība
[labot | labot pirmkodu]Siļķes mÄjo jÅ«rÄs, krasta tuvumÄ, kur dziļums nepÄrsniedz 200 m. JaunÄs zivtiÅas lÄ«dz 2 gadu vecumam uzturas seklumÄ, nÄrsta vietÄs. PÄc tam tÄs pÄrvietojas uz dziļÄkiem Å«deÅiem.[3] Uzturas baros, raksturÄ«ga nÄrsta migrÄcija. LÄ«dz gada vecumam barojas ar sÄ«ka izmÄra zooplanktonu, pÄc tam galvenÄ barÄ«ba ir dažÄdi vÄžveidÄ«gie, nelielas zivtiÅas un tÄrpi.[3]
SistemÄtika
[labot | labot pirmkodu]Siļķu ģints (Clupea)[1]
- Atlantijas siļķe (Clupea harengus)
- Atlantijas siļķe (Clupea harengus harengus)
- ReÅÄ£e (Clupea harengus membras)
- Filipīnu siļķe (Clupea manulensis)
- KlusÄ okeÄna siļķe (Clupea pallasii)
- BaltÄs jÅ«ras siļķe (Clupea pallasii marisalbi)
- ÄoÅ”as siļķe (Clupea pallasii suworowi)
- KlusÄ okeÄna siļķe (Clupea pallasii pallasii)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 FishBase: Genus: Clupea
- 1 2 Ā«SiļķveidÄ«gÄs zivis (Clupeiformes)Ā». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2012.Ā gada 17.Ā aprÄ«lÄ«. SkatÄ«ts: 2017.Ā gada 22.Ā augustÄ.
- 1 2 3 4 Ā«Marine Species: Genus ClupeaĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2021.Ā gada 27.Ā janvÄrÄ«. SkatÄ«ts: 2017.Ā gada 1.Ā septembrÄ«.
- ā Ā«NatureGate: Baltic herringĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2017.Ā gada 27.Ā augustÄ. SkatÄ«ts: 2017.Ā gada 1.Ā septembrÄ«.
- ā Ā«Š”Š°Š»Š°ŠŗŠ° (Š±Š°Š»ŃŠøŠ¹ŃŠŗŠ°Ń ŃŠµŠ»ŃŠ“Ń)Ā». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2017.Ā gada 24.Ā jÅ«lijÄ. SkatÄ«ts: 2017.Ā gada 1.Ā septembrÄ«.
- ā Fishbase: Clupea harengus Linnaeus, 1758 Atlantic herring
