Pāriet uz saturu

Teniss

Vikipēdijas lapa
Teniss
{{{nosaukums}}}
Pamatinformācija
Augstākais pārvaldes orgāns Starptautiskā Tenisa federācija (ITF)
Pirmsākumi 19. gadsimts (Birmingema, Anglija)
ĪpaŔības
Kontakts starp
sportistiem
nē
Komandas vienspēles vai dubultspēles
Veids rakeŔu sports
Olimpiskās spēles 1896—1924, 1988—paÅ”laik

Teniss (angļu: tennis, no senfranču: tenez — 'saņem', kas bija sākotnējais servētāja izsauciens pretiniekam) ir olimpiskais sporta veids diviem spēlētājiem (vienspēles) vai divām divu spēlētāju komandām (dubultspēles), kurā tie izmanto stÄ«gotu raketi, lai pārsistu bumbiņu pāri tÄ«klam otrā korta pusē tā, lai pretspēlētājs(-i) to nespētu pārsist atpakaļ.[1]

Teniss radies 19. gadsimta beigās Eiropā, un sākotnēji tas izplatÄ«jās angļvalodÄ«gajās valstÄ«s, it Ä«paÅ”i sabiedrÄ«bas augstākajos slāņos. Teniss Å”obrÄ«d atkal ir olimpiskais sporta veids, ko spēlē visu vecumu cilvēki no visiem sabiedrÄ«bas slāņiem daudzās pasaules valstÄ«s. Izņemot taibreika ievieÅ”anu 1970. gados, tenisa noteikumi ir saglabājuÅ”ies nemainÄ«gi kopÅ” 19. gadsimta 90. gadiem. Papildus miljoniem aktÄ«vo spēlētāju[nepiecieÅ”amaĀ atsauce] tenisam lÄ«dzi seko vēl miljoniem cilvēku, it Ä«paÅ”i četriem Grand Slam turnÄ«riem.

Turnīri

[labot | labot pirmkodu]

Par prestižākajiem tenisa turnīriem tiek uzskatīti četri Grand Slam turnīri: Austrālijas atklātais čempionāts, Francijas atklātais čempionāts, Vimbldonas čempionāts un ASV atklātais čempionāts tenisā.

Grand Slam turnīri
Laiks Turnīrs Vieta Laukuma segums Balvu fonds Pirmo reizi
JanvārisAustrālijas atklātais čempionātsMelburnaCietais (Plexicushion)A$26 000 0001905. gadā
Maijs—jÅ«nijsFrancijas atklātais čempionātsParÄ«zeMāls€18 718 0001925. gadā*
JÅ«nijs—jÅ«lijsVimbldonas čempionātsLondonaZālājsĀ£14 600 0001877. gadā
Augusts—septembrisASV atklātais čempionāts tenisāŅujorkaCietais (DecoTurf)US$21 016 0001881. gadā

* turnīrs sākās jau 1891. gadā, bet tas nebija starptautisks

Tenisa korts

[labot | labot pirmkodu]

Teniss tiek spēlēts uz gludas, taisnstÅ«ra formas virsmas. Korts ir 23,77 m garÅ” un 8,2 m plats vienspēlēs un 11 m plats dubultspēlēs. Korta vidÅ« paralēli serves lÄ«nijai novilkts tÄ«kls, kurÅ” sadala laukumu divās vienādās daļās. Tā augstums stiprinājuma vietās ir 1,07 m un 0,91 m vidÅ«. Serves lÄ«nija atrodas 6,4 m no tÄ«kla. Apkārt spēles laukumam nepiecieÅ”ama brÄ«va vieta 18 metru platumā un 37 metru garumā, lai spēlētāji spētu atsist atlēkuŔās bumbiņas.

Ir dažāda veida korta segumi, populārākie no tiem ir māla segums, zālājs, cietais segums un paklājs.

Teniss Olimpiskajās spēlēs

[labot | labot pirmkodu]

Tenisa turnÄ«rs olimpiskajās spēlēs notiek kopÅ” pirmajām mÅ«sdienu olimpiskajām spēlēm, kas 1896. gadā notika Atēnās, taču tika izņemts no programmas pēc 1924. gada olimpiskajām spēlēm. Pēc vairākiem gadu desmitiem 1988. gadā teniss atgriezās olimpisko spēļu programmā.

1896., 1900., 1904., 1988. un 1992. gada spēlēs bronzas medaļu saņēma abi pusfināla zaudētāji. Taču visos pārējos gados, kad ir noticis turnīrs, ir bijusi spēle par bronzas medaļām.

No 2004. gada spēlēm līdz 2012. gada olimpiskajām spēlēm nopelnītie ranga punkti tika ieskaitīti ATP vai WTA pasaules rangā.

Ievērojamākie spēlētāji

[labot | labot pirmkodu]

UzskaitÄ«jumā ir iekļauti tenisisti, kas vismaz piecas reizes ir uzvarējuÅ”i kādā no Grand Slam turnÄ«riem vienspēlēs. Uzvarēto turnÄ«ru skaits ir norādÄ«ts iekavās, un tas pēdējo reizi ir atjaunots pēc 2012. gada Vimbldonas čempionāta.

Rodžers Federers

VīrieŔi

Sievietes

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ SveÅ”vārdu vārdnÄ«ca (treÅ”ais izd.). Jumava. 2007. 784.Ā lpp. ISBNĀ 978-9984-38-332-3.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]