Velociraptori
| Velociraptori Velociraptor (Osborn, 1924) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Klase | Rāpuļi (Sauropsida) |
| Virskārta | Dinozauri (Dinosauria) |
| Kārta | Zauriegurņa dinozauri (Saurischia) |
| Apakškārta | Teropodi (Theropoda) |
| Dzimta | Dromeozauru dzimta (Dromaeosauridae) |
| Apakšdzimta | Velociraptoru apakšdzimta (Velociraptorinae) |
| Ģints | Velociraptori (Velociraptor) |
| Iedalījums | |
 Velociraptori Vikikrātuvē | |
Velociraptori (Velociraptor) ir izmirusi plēsīgu teropodu dinozauru ģints, kas pieder dromeozauru dzimtai (Dromaeosauridae).[1][2] Tie dzīvoja Āzijā vēlā krīta periodā, galvenokārt tagadējās Mongolijas un Ķīnas teritorijā.[3] Velociraptori bija nelieli, viegli būvēti, divkājaini un spalvām klāti plēsēji ar garu, samērā stīvu asti un dromeozauriem raksturīgu palielinātu, sirpjveidīgu nagu uz katras pakaļkājas otrā pirksta.[2][4] Salīdzinājumā ar dažiem citiem pazīstamiem dromeozauriem, piemēram, deinoniksiem (Deinonychus) un Achillobator, tie bija nelieli. Pieauguša velociraptora garums bija ap 1,8—2 metriem, un ievērojamu daļu no tā veidoja aste.[1][2] Velociraptoriem bija zems un iegarens galvaskauss ar raksturīgi ieliektu purna augšējo profilu un nedaudz uz augšu izliektu purna priekšgalu.[2] Ģintij tradicionāli pieskaita divas sugas — V. mongoliensis un V. osmolskae. Tomēr vairākās filoģenētiskajās analīzēs V. osmolskae nav izveidojusi vienotu grupu ar V. mongoliensis, tādēļ tās piederība velociraptoru ģintij tiek apšaubīta un ir ierosināts tai izveidot atsevišķu ģinti.[2] V. mongoliensis fosilijas galvenokārt atrastas Mongolijā, savukārt V. osmolskae 2008. gadā aprakstīta pēc galvaskausa kauliem, kas atrasti Bajana Mandahu veidojumā Iekšējā Mongolijā, Ķīnā.[2]
Velociraptori ir vieni no masu kultūrā pazīstamākajiem dinozauriem, īpaši pateicoties filmai “Juras laikmeta parks” un tās turpinājumiem, kuros tie parasti dēvēti par “raptoriem”.[5] Filmās attēlotie velociraptori tomēr ievērojami atšķiras no paleontoloģiskajos pētījumos rekonstruētajiem dzīvniekiem. Filmās tie ir daudz lielāki un attēloti bez apspalvojuma, turklāt to izskatu un ķermeņa proporcijas lielā mērā iedvesmojis lielākais radinieks deinonikss (Deinonychus).[1][5]
Nosaukums un atklāšana
[labot | labot pirmkodu]Pirmās zinātnei zināmās velociraptoru fosilijas tika atrastas Gobi tuksnesī Mongolijā Amerikas Dabas vēstures muzeja (AMNH) Centrālāzijas ekspedīciju laikā.[6][2] Šīs ekspedīcijas 1920. gados vadīja amerikāņu pētnieks Rojs Čepmens Endrūss, un tajās tika atklāts liels daudzums krīta perioda mugurkaulnieku fosiliju, tostarp vairāku līdz tam nezināmu dinozauru atliekas.[6] 1923. gada 11. augustā ekspedīcijas dalībnieks Pīters Kaisens Šabarahusu, tagad biežāk pazīstams kā Bajandzaga jeb Liesmojošās klintis, apvidū atrada pirmo velociraptora eksemplāru, kas vēlāk tika reģistrēts ar numuru AMNH 6515.[2][7] Atradumu veidoja sāniski saspiests, bet gandrīz pilnīgs galvaskauss ar žokļiem, kā arī rokas trešā pirksta priekšpēdējā falanga un tai pievienota naga falanga.[2] Šis eksemplārs kļuva par jaunās ģints un sugas Velociraptor mongoliensis holotipu.[8] Amerikas Dabas vēstures muzeja prezidents un paleontologs Henrijs Fērfīlds Osborns 1924. gadā to zinātniski aprakstīja kā jaunu ģinti un sugu.[8][2] Tā paša gada populārzinātniskā publikācijā Osborns dzīvniekam sākotnēji bija lietojis nosaukumu Ovoraptor djadochtari, taču tam nebija pievienots formāls apraksts, tādēļ tas netika atzīts par derīgu zinātnisku nosaukumu. Formālajā aprakstā Osborns ieviesa nosaukumu Velociraptor mongoliensis.[9][8]
Ģints nosaukums Velociraptor veidots no latīņu vārdiem velox — ‘ātrs’ — un raptor — ‘laupītājs’, ‘zaglis’ vai ‘sagrābējs’, tādēļ to var tulkot aptuveni kā „ātrais laupītājs” vai „ātrais zaglis”.[8][2] Sugas epitets mongoliensis norāda uz Mongoliju, kur tika atrasts tipa eksemplārs.[2]
Sistemātika un radniecība
[labot | labot pirmkodu]
Velociraptori pieder dinozauriem (Dinosauria), teropodiem (Theropoda) un maniraptoriem (Maniraptora). Maniraptoru ietvaros tas pieder Paraves kladai, kurā ietilpst dromeozauri, troodonti un avialāni, tostarp putni.[10] Velociraptori pieder dromeozauru dzimtai (Dromaeosauridae), kuras pārstāvji bija galvenokārt nelieli vai vidēji lieli, divkājaini, spalvām klāti plēsīgi teropodi ar raksturīgu palielinātu, sirpjveidīgu nagu uz pakaļkājas otrā pirksta.[10][2] Dromeozauru dzimtas ietvaros velociraptorus tradicionāli pieskaita velociraptoru apakšdzimtai (Velociraptorinae). Tā filoģenētiski definēta kā dromeozauru grupa, kuras pārstāvji ir tuvāk radniecīgi velociraptoriem nekā dromeozauriem (Dromaeosaurus).[2] Velociraptoru apakšdzimtas sastāvs dažādos filoģenētiskajos pētījumos tomēr atšķiras. Pie šīs grupas bieži pieskaita tādas Āzijas ģintis kā Tsaagan un Linheraptor, bet dažās analīzēs arī Kuru, Shri, Adasaurus un citus dromeozaurus, savukārt citās analīzēs daļa šīs ģintis tiek iekļautas citās dromeozauru apakšgrupās.[2]
Velociraptoru radniecība ar deinoniksiem (Deinonychus) vēsturiski bijusi īpaši nozīmīga dromeozauru sistemātikā. Abām ģintīm ir daudzas līdzīgas skeleta pazīmes, un vairākos filoģenētiskajos pētījumos deinoniksi iekļauti velociraptoru apakšdzimtā. Citās analīzēs tie novietoti tuvāk dromeozauru apakšdzimtai (Dromaeosaurinae), tādēļ precīza abu ģinšu radniecības pakāpe ir atkarīga no izmantotās pazīmju kopas un filoģenētiskās analīzes.[2] Savukārt dromeozauri (Dromaeosaurus) pieder tai pašai dromeozauru dzimtai, taču parasti tiek klasificēts dromeozauru apakšdzimtā.[2] Dromeozauru dzimtas pārstāvji ir viena no neputnu dinozauru grupām, kas evolucionāri atrodas īpaši tuvu putniem. Velociraptori nebija mūsdienu putnu tiešie priekšteči, taču dromeozauriem un avialāniem bija kopīgs evolūcijas sencis, un tiem raksturīgas vairākas līdzīgas anatomiskas pazīmes.[10] To vidū ir dakšveida kauls jeb furkula, putniem līdzīga plaukstas locītavas uzbūve, dobi un viegli kauli, kā arī spalvojums.[5][4] Fragmentāra eksemplāra MPC-D 100/981 elkoņkaulā konstatētas spalvu kātu piestiprinājuma vietas, kas tradicionāli interpretētas kā tiešs pierādījums tam, ka velociraptoriem bija attīstītas spārnveida spalvas.[4] Tomēr šā eksemplāra piederība tieši velociraptoru ģintij jaunākajos pētījumos tiek uzskatīta par nenoteiktu, un tas varētu būt klasificējams tikai kā nenoteikts velociraptoru apakšdzimtas pārstāvis.[2]
Velociraptori, būdami vieni no vislabāk zināmajiem dromeozauriem, ir bijuši nozīmīgs teropodu anatomijas, dromeozauru sistemātikas un putnu evolucionārās izcelsmes pētījumos.[10][2] Tā un citu paraviānu fosilijas palīdz rekonstruēt pakāpenisku tādu putniem raksturīgu pazīmju kā spalvojuma, specializētas plaukstas locītavas uzbūves un citu skeleta īpatnību veidošanos neputnu teropodu evolūcijā.[10]
Sugas
[labot | labot pirmkodu]Velociraptoru ģintij tradicionāli pieskaita divas sugas — Velociraptor mongoliensis un Velociraptor osmolskae.[2] Abas zināmas no vēlā krīta, precīzāk — kampāna stāva, nogulumiem Austrumāzijā, taču abu sugu fosilā materiāla daudzums un saglabātība ievērojami atšķiras.[2][11]
Velociraptor mongoliensis
[labot | labot pirmkodu]
Velociraptor mongoliensis ir ģints tipa suga, kuru Henrijs Fērfīlds Osborns aprakstīja 1924. gadā pēc Mongolijas Gobi tuksnesī atrastā eksemplāra AMNH 6515.[8][2] Tā zināma galvenokārt no Djadoktas svītas nogulumiem Mongolijas dienvidos.[2] Sugai piedēvēts salīdzinoši bagātīgs fosilais materiāls, tostarp vairāki galvaskausi un samērā pilnīgi skeleti, tādēļ V. mongoliensis ir viens no anatomiski vislabāk zināmajiem dromeozauriem.[2] Pie V. mongoliensis pieder arī vairāki īpaši nozīmīgi fosilie atradumi, tostarp tā sauktais „Cīnošos dinozauru” eksemplārs, kurā Velociraptor mongoliensis saglabājies cīņā ar Protoceratops andrewsi.[12][2] Ar V. mongoliensis vēsturiski saistīts arī fragmentārais eksemplārs MPC-D 100/981, kura elkoņkaulā konstatētas attīstītu spalvu kātu piestiprinājuma vietas.[4] Šis atradums tradicionāli uzskatīts par tiešu pierādījumu velociraptoru apspalvojumam, tomēr eksemplāra fragmentārā saglabātība neļauj droši apstiprināt tā piederību V. mongoliensis; jaunākajā pārskatā tas klasificēts kā nenoteikts velociraptoru apakšdzimtas vai iespējams velociraptoru ģints pārstāvis.[2]
Velociraptor osmolskae
[labot | labot pirmkodu]Velociraptor osmolskae 2008. gadā aprakstīja Paskāls Godefruā, Filips Dž. Karijs un līdzautori pēc fosilijām, kas atrastas Bajana Mandahu atradnē Iekšējā Mongolijā, Ķīnā.[11] Tipa materiālu veido savstarpēji saistīti sapāroti augšžokļi un kreisais asaru kauls, tādēļ suga zināma no ievērojami fragmentārāka materiāla nekā V. mongoliensis.[11][2] No V. mongoliensis tā sākotnēji tika atšķirta galvenokārt pēc augšžokļa uzbūves — iegarenas purna priekšējās plātnes un palielinātas, pilienveidīgas priekšaugšžokļa atveres, kas pēc izmēra līdzinās augšžokļa atverei.[11] Bajana Mandahu svītas nogulumi pēc vecuma, nogulumu veidošanās apstākļiem un fosilās faunas ir līdzīgi Mongolijas Djadoktas svītai.[11] Sākotnējā aprakstā V. osmolskae tika uzskatīta par V. mongoliensis tuvu radinieci un tādēļ iekļauta tajā pašā ģintī.[11] Vēlākās filoģenētiskajās analīzēs šāda abu sugu radniecība tomēr nav vienmēr apstiprinājusies. Dažos pētījumos V. osmolskae novietota tuvāk Linheraptor nekā V. mongoliensis.[2] V. osmolskae joprojām tiek uzskatīta par atšķirīgu dromeozauru sugu, taču jaunākajā ģints sistemātikas pārskatā ieteikts tai izveidot atsevišķu ģinti. Tādēļ tās nosaukumu dažkārt raksta kā “Velociraptor” osmolskae, ar pēdiņām norādot uz neskaidro ģints piederību.[2]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 3 «Velociraptor». Natural History Museum (angļu). Skatīts: 2026-10-18.
- 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 Bindellini, Gabriele; Moscarella, Alfio; Makovicky, Peter; Manucci, Fabio; Romano, Marco (2025). "Velociraptor: The State of the Art 100 Years after the Discovery of This Iconic Dinosaur" (en). Italian Journal of Geosciences 144 (3): 460–486. doi:10.3301/IJG.2025.22.
- ↑ «Velociraptor mongoliensis». American Museum of Natural History (angļu). Skatīts: 2026-10-18.
- 1 2 3 4 «Velociraptor Had Feathers». American Museum of Natural History (angļu). 2007-11-28. Skatīts: 2026-10-18.
- 1 2 3 «Get to Know a Dino: Velociraptor». American Museum of Natural History (angļu). 2016-05-24. Skatīts: 2026-10-18.
- 1 2 «Central Asiatic Expedition». American Museum of Natural History (angļu). Skatīts: 2026-10-18.
- ↑ «Velociraptor, catalog number FR 6515». Division of Paleontology Collections Database (angļu). American Museum of Natural History. Skatīts: 2026-10-18.
- 1 2 3 4 5 Osborn, Henry Fairfield (1924). "Three New Theropoda, Protoceratops Zone, Central Mongolia" (en). American Museum Novitates (144): 1–12.
- ↑ Osborn, Henry Fairfield (1924). "The Discovery of an Unknown Continent" (en). Natural History 24 (2): 133–149.
- 1 2 3 4 5 Turner, Alan H.; Makovicky, Peter J.; Norell, Mark A. (2012). "A Review of Dromaeosaurid Systematics and Paravian Phylogeny" (en). Bulletin of the American Museum of Natural History (371): 1–206. doi:10.1206/748.1.
- 1 2 3 4 5 6 Godefroit, Pascal; Currie, Philip J.; Li, Hong; Shang, Chang Yong; Dong, Zhi-Ming (2008). "A New Species of Velociraptor (Dinosauria: Dromaeosauridae) from the Upper Cretaceous of Northern China" (en). Journal of Vertebrate Paleontology 28 (2): 432–438. doi:10.1671/0272-4634(2008)28[432:ANSOVD]2.0.CO;2.
- ↑ «Fighting Dinosaurs». American Museum of Natural History (angļu). Skatīts: 2026-10-18.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Velociraptori.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
