Äehu valoda
| Äehu valoda ÄeÅ”tina, ÄeskĆ½ jazykĀ | ||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: [ĖŹ§ÉŹcÉŖna] | |
| ValoduĀ lieto: | Äehija, Äehu diaspora ASV, KanÄdÄ, AustrijÄ, VÄcijÄ un SlovÄkijÄĀ | |
| ReÄ£ions: | CentrÄleiropa | |
| PratÄju skaits: | 11,5 miljoni[1] | |
| Valodu saime: | IndoeiropieÅ”u Ā Baltu-slÄvu Ā Ā SlÄvu Ā Ā Ā RietumslÄvu Ā Ā Ā Ā Äehu-slovÄku Ā Ā Ā Ā Ā Äehu valodaĀ | |
| RakstÄ«ba: | LatÄ«Åu raksts (Äehu ortogrÄfija)Ā | |
| OficiÄlais statuss | ||
| OficiÄlÄ valoda: |  Ā Äehija Ā Eiropas SavienÄ«ba | |
| Regulators: | Äehu valodas institÅ«ts | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | cs | |
| ISO 639-2: | czeĀ (B)Ā | cesĀ (T) |
| ISO 639-3: | ces | |
| PiezÄ«me: Å Ä« lapa var saturÄt IPA fonÄtiskÄs rakstzÄ«mes unikodÄ. Bez pilnÄ«ga renderÄÅ”anas atbalsta vajadzÄ«go simbolu vietÄ var redzÄt jautÄjuma zÄ«mes, kastes vai citus simbolus. | ||
Äehu valoda (ÄeÅ”tina; IPA: [ĖŹ§ÉŹcÉŖna]) ir viena no rietumslÄvu valodÄm, kurÄ runÄ vairÄk nekÄ 11,5 miljoni cilvÄku,[1] galvenokÄrt ÄehijÄ, kÄ arÄ« pierobežas teritorijÄs SlovÄkijÄ un Äehu diasporÄ citur pasaulÄ. Tuva un savstarpÄji saprotama ar slovÄku valodu, kÄ arÄ« radniecÄ«ga poļu valodai. TÄ ir ne tikai Äehijas oficiÄlÄ valoda, bet kopÅ” 2004. gada maija arÄ« viena no Eiropas SavienÄ«bas oficiÄlajÄm valodÄm.
Äehu valodÄ visbiežÄk izŔķir Äetrus dialektus.[2] VisizplatÄ«tÄkais dialekts ir BohÄmijas dialekts.[2] Otrs izplatÄ«tÄkais dialekts ir MorÄvijas dialekts, bet treÅ”ais ā SilÄzijas dialekts, kuram raksturÄ«ga spÄcÄ«ga vÄcu valodas ietekme.[2] ÄŖpaÅ”s gadÄ«jums ir CeÅ”inas SilÄzijas dialekts, kurÄ Polijas dienvidos runÄ galvenokÄrt poļi. Å is dialekts nereti tiek uzskatÄ«ts arÄ« par poļu valodas dialektu, kuram ir spÄcÄ«ga Äehu valodas ietekme.[2]
Äehu valodas attÄ«stÄ«ba sÄkas neilgi pÄc pirmÄs BohÄmijas valsts izveides 9. gadsimtÄ.[2] LiecÄ«bas par vecÄko Äehu valodas attÄ«stÄ«bas posms, kas tiek saukts par Äehu pirmvalodu, ir fiksÄtas ar 10. gadsimtu, lai gan nav atrasti Å”ajÄ valodÄ rakstÄ«ti teksi.[2]
Äehu valodas un slovÄku valodas pratÄji parasti saprot viens otru bez Ä«paÅ”Äm grÅ«tÄ«bÄm. Kaut arÄ« jaunÄkÄs paaudzes Äehiem var rasties grÅ«tÄ«bas ar dažiem slovÄku vÄrdiem vai izteicieniem, tas neietekmÄ kopÄjo saziÅu.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]Äehu valoda izveidojÄs no slÄvu pirmalodas rietumu dialektu grupas, no kuras vÄlÄk attÄ«stÄ«jÄs arÄ« poļu, slovÄku un citas rietumslÄvu valodas. Par patstÄvÄ«gas Äehu valodas veidoÅ”anÄs sÄkumu parasti uzskata laikposmu no 10. lÄ«dz 12. gadsimtam, kad BohÄmijas un MorÄvijas teritorijÄ pakÄpeniski izveidojÄs vairÄkas fonÄtiskas un gramatiskas Ä«patnÄ«bas, kas Äehu valodu atŔķīra no citÄm rietumslÄvu valodÄm.
SenÄehu valoda
[labot | labot pirmkodu]SenÄkÄs Äehu valodas liecÄ«bas saglabÄjuÅ”Äs galvenokÄrt latÄ«Åu tekstos kÄ personvÄrdi, vietvÄrdi un atseviŔķi Äehu vÄrdi. No 12. un 13. gadsimta saglabÄjuÅ”ies jau plaÅ”Äki teksti Äehu valodÄ. Viduslaikos rakstu valodÄ dominÄja latÄ«Åu valoda, tomÄr, pieaugot BohÄmijas politiskajai un kultÅ«ras nozÄ«mei, Äehu valoda arvien vairÄk tika izmantota reliÄ£iskajÄ literatÅ«rÄ, hronikÄs, juridiskajos dokumentos un daiļliteratÅ«rÄ.
ÄŖpaÅ”i strauji Äehu rakstu valoda attÄ«stÄ«jÄs 14. gadsimtÄ KÄrļa IV valdÄ«Å”anas laikÄ, kad PrÄga kļuva par vienu no nozÄ«mÄ«gÄkajiem CentrÄleiropas politiskajiem un kultÅ«ras centriem. Å ajÄ laikÄ Äehu valodÄ tika radÄ«ti reliÄ£iski un laicÄ«gi teksti, kÄ arÄ« veikti vairÄki BÄ«beles tekstu tulkojumi.
Jana Husa reformas
[labot | labot pirmkodu]NozÄ«mÄ«ga loma Äehu rakstu valodas attÄ«stÄ«bÄ bija reformatoram Janam Husam. 15. gadsimta sÄkumÄ viÅam tradicionÄli tiek saistÄ«ta Äehu ortogrÄfijas reforma, kuras mÄrÄ·is bija aizstÄt sarežģīto burtu kombinÄciju sistÄmu ar diakritiskajÄm zÄ«mÄm. Å Ä«s sistÄmas pamatprincipi vÄlÄk kļuva par mÅ«sdienu Äehu rakstÄ«bas pamatu.
HusÄ«tu kustÄ«bas laikÄ Äehu valoda kļuva par nozÄ«mÄ«gu reliÄ£iskÄs polemikas un sabiedriskÄs dzÄ«ves valodu. HusÄ«tu karu un reformÄcijas periodÄ Äehu valodas lietojums rakstniecÄ«bÄ ievÄrojami paplaÅ”inÄjÄs.
16. un 17. gadsimts
[labot | labot pirmkodu]16. gadsimtÄ Äehu literÄrÄ valoda sasniedza augstu attÄ«stÄ«bas pakÄpi. ÄŖpaÅ”i nozÄ«mÄ«gs bija BrÄļu draudzes veiktais BÄ«beles tulkojums ā Kralices BÄ«bele, kas tika izdota vairÄkos sÄjumos no 1579. lÄ«dz 1593. gadam. TÄs valoda vÄlÄk bÅ«tiski ietekmÄja Äehu literÄrÄs valodas normu.
PÄc BaltÄ kalna kaujas 1620. gadÄ un BohÄmijas sacelÅ”anÄs sakÄves Äehu valodas sabiedriskais statuss vÄjinÄjÄs. HÄbsburgu monarhijÄ vÄcu valoda arvien vairÄk tika izmantota pÄrvaldÄ, augstÄkajÄ izglÄ«tÄ«bÄ un pilsÄtu sabiedriskajÄ dzÄ«vÄ. Daļa Äehu protestantu intelektuÄļu emigrÄja, tostarp viens no ievÄrojamÄkajiem Äehu domÄtÄjiem Jans Amoss Komenskis.
TomÄr Äehu valoda saglabÄjÄs lauku iedzÄ«votÄju un zemÄko sabiedrÄ«bas slÄÅu ikdienas saziÅÄ, kÄ arÄ« daÄ¼Ä reliÄ£iskÄs literatÅ«ras. TÄdÄļ tÄ nepÄrtraukti turpinÄja attÄ«stÄ«ties kÄ dzÄ«va sarunvaloda.
Äehu nacionÄlÄ atmoda
[labot | labot pirmkodu]18. gadsimta beigÄs un 19. gadsimta sÄkumÄ sÄkÄs Äehu nacionÄlÄ atmoda, kuras laikÄ Äehu intelektuÄļi centÄs atjaunot valodas prestižu un padarÄ«t to par pilnvÄrtÄ«gu literatÅ«ras, zinÄtnes un sabiedriskÄs dzÄ«ves valodu. Par nozÄ«mÄ«giem Å”Ä procesa dalÄ«bniekiem kļuva valodnieki un rakstnieki Josefs Dobrovskis, Josefs Jungmans un citi.
Dobrovskis sistematizÄja Äehu gramatiku, lielÄ mÄrÄ balstoties uz 16. gadsimta rakstu valodas tradÄ«ciju. SavukÄrt Jungmans bÅ«tiski paplaÅ”inÄja literÄrÄs valodas vÄrdu krÄjumu, izmantojot gan senÄkus Äehu vÄrdus, gan jaunvÄrdus un aizguvumus no citÄm slÄvu valodÄm.
19. gadsimtÄ Äehu valoda pakÄpeniski atguva pozÄ«cijas izglÄ«tÄ«bÄ, presÄ, literatÅ«rÄ un kultÅ«rÄ. Gadsimta otrajÄ pusÄ Äehu valoda arvien plaÅ”Äk tika izmantota arÄ« politiskajÄ un administratÄ«vajÄ dzÄ«vÄ BohÄmijas zemÄs.
20. gadsimts
[labot | labot pirmkodu]PÄc ÄehoslovÄkijas izveidoÅ”anas 1918. gadÄ Äehu valoda kopÄ ar slovÄku valodu kļuva par jaunÄs valsts galveno valodu. Starpkaru periodÄ oficiÄlajÄ ideoloÄ£ijÄ reizÄm tika lietots jÄdziens ÄehoslovÄku valoda, tomÄr praksÄ Äehu un slovÄku valoda saglabÄja savas atseviŔķÄs literÄrÄs normas.
20. gadsimtÄ Äehu valodu bÅ«tiski ietekmÄja urbanizÄcija, industrializÄcija un masu izglÄ«tÄ«bas izplatÄ«ba. PakÄpeniski samazinÄjÄs tradicionÄlo dialektu lietojums, Ä«paÅ”i BohÄmijÄ, kur plaÅ”i izplatÄ«jÄs tÄ sauktÄ kopÄjÄ Äehu valoda (obecnĆ” ÄeÅ”tina). TÄ ir sarunvalodas forma, kas balstÄs galvenokÄrt uz BohÄmijas dialektiem un vairÄkÄs fonÄtiskÄs un gramatiskÄs pazÄ«mÄs atŔķiras no literÄrÄs Äehu valodas.
PÄc OtrÄ pasaules kara vÄcu valodas ietekme Äehijas teritorijÄ ievÄrojami samazinÄjÄs, jo lielÄkÄ daļa Sudetu vÄcieÅ”u tika izraidÄ«ti no ÄehoslovÄkijas. SociÄlistiskÄs ÄehoslovÄkijas laikÄ Äehu valoda pilnÄ«bÄ dominÄja Äehijas zemju izglÄ«tÄ«bÄ, pÄrvaldÄ un masu informÄcijas lÄ«dzekļos.
MÅ«sdienu Äehu valoda
[labot | labot pirmkodu]PÄc ÄehoslovÄkijas sadalÄ«Å”anÄs 1993. gada 1. janvÄrÄ« Äehu valoda kļuva par neatkarÄ«gÄs Äehijas Republikas oficiÄlo valodu. Vienlaikus saglabÄjÄs cieÅ”i kontakti ar slovÄku valodu. Äehu un slovÄku valodas joprojÄm ir lielÄ mÄrÄ savstarpÄji saprotamas, lai gan pÄc kopÄ«gÄs valsts izjukÅ”anas jaunÄkÄs paaudzes pÄrstÄvjiem saskarsme ar otru valodu ir mazÄka nekÄ iepriekÅ”.
MÅ«sdienu Äehu valodÄ pastÄv ievÄrojama atŔķirÄ«ba starp kodificÄto literÄro valodu (spisovnĆ” ÄeÅ”tina) un ikdienas sarunvalodu, jo Ä«paÅ”i BohÄmijÄ izplatÄ«to obecnĆ” ÄeÅ”tina. MorÄvijÄ un SilÄzijÄ saglabÄjuÅ”Äs vairÄkas reÄ£ionÄlas dialektu grupas, kuru lietojuma intensitÄte dažÄdos reÄ£ionos atŔķiras.
KopÅ” Äehijas pievienoÅ”anÄs Eiropas SavienÄ«bai 2004. gada 1. maijÄ Äehu valoda ir viena no Eiropas SavienÄ«bas oficiÄlajÄm valodÄm.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 Ā«Czech languageĀ» (angliski). Ethnologue. SkatÄ«ts: 2011-08-07.[novecojusiĀ saite]
- 1 2 3 4 5 6 Ā«The Czech Language: Official Language of the Czech RepublicĀ» (angliski). www.kwintessential.co.uk. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2011-11-14. SkatÄ«ts: 2011-11-03.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu] |
Äehu valodas VikipÄdija, brÄ«vÄ enciklopÄdija |
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Äehu valoda.
- Latvijas NacionÄlÄs enciklopÄdijas Ŕķirklis
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (krieviski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopÄdijas raksts (vÄciski)
- EnciklopÄdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Äehu valoda Äehijas Republikas oficiÄlÄ mÄjaslapa
- Ā«Äehu valoda, alfabÄts un izrunaĀ» (angliski). www.omniglot.com. SkatÄ«ts: 2011-08-07.
- Ā«Äehu valodas izcelsme un vÄstureĀ» (angliski). www.czech-language.cz. SkatÄ«ts: 2011-08-07.
 | Å is ar valodniecÄ«bu saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||
|
