Biocenoze (grieÄ·u: βίοĻ(bios) ā 'dzÄ«ve' un κοινĻĻ(koinós) ā 'kopÄjs') ir dzÄ«vo organismu kopums, kas dzÄ«vo vidÄ ar vienveidÄ«giem apstÄkļiem. RunÄjot par kÄdu augu sugu kopu, parasti lieto jÄdzienu fitocenoze, par dzÄ«vniekiem ā zoocenoze, par mikroorganismu ā mikrobiocenoze, par sÄnÄm ā mikocenoze. Biocenoze kopÄ ar tÄs apdzÄ«voto biotopu veido bioÄ£eocenozi.
BiocenozÄ dzÄ«vojoÅ”ie dzÄ«vnieki un augi ir savstarpÄji saistÄ«ti. Galvenais faktors, kas veido saites starp biocenozes locekļiem, ir baroÅ”anÄs ā biocenozÄ izveidojuÅ”Äs baroÅ”anÄs saites sauc arÄ« par baroÅ”anÄs Ä·ÄdÄm. JebkurÄ biocenozÄ izŔķir trÄ«s grupu organismus: organisko vielu ražotÄji (zaļie augi), organisko vielu patÄrÄtÄji (augÄdÄji, gaļÄdÄji un visÄdÄji) un organisko vielu noÄrdÄ«tÄji (sliekas, baktÄrijas un pelÄjuma sÄnes). NormÄlos apstÄkļos augu un dzÄ«vnieku daudzums biocenozÄ ir salÄ«dzinoÅ”i pastÄvÄ«gs, jo biocenozÄs notiek dzÄ«vnieku skaita regulÄÅ”anÄs.