Pāriet uz saturu

Biocenoze

Vikipēdijas lapa
Santakrūzas krasta biocenoze pēc bēguma, kurā redzamas jūras zvaigznes, jūras anemones un sūkļi

Biocenoze (grieÄ·u: βίος (bios) — 'dzÄ«ve' un ĪŗĪæĪ¹Ī½ĻŒĻ‚ (koinós) — 'kopējs') ir dzÄ«vo organismu kopums, kas dzÄ«vo vidē ar vienveidÄ«giem apstākļiem. Runājot par kādu augu sugu kopu, parasti lieto jēdzienu fitocenoze, par dzÄ«vniekiem — zoocenoze, par mikroorganismu — mikrobiocenoze, par sēnēm — mikocenoze. Biocenoze kopā ar tās apdzÄ«voto biotopu veido bioÄ£eocenozi.

Biocenozē dzÄ«vojoÅ”ie dzÄ«vnieki un augi ir savstarpēji saistÄ«ti. Galvenais faktors, kas veido saites starp biocenozes locekļiem, ir baroÅ”anās — biocenozē izveidojuŔās baroÅ”anās saites sauc arÄ« par baroÅ”anās ķēdēm. Jebkurā biocenozē izŔķir trÄ«s grupu organismus: organisko vielu ražotāji (zaļie augi), organisko vielu patērētāji (augēdāji, gaļēdāji un visēdāji) un organisko vielu noārdÄ«tāji (sliekas, baktērijas un pelējuma sēnes). Normālos apstākļos augu un dzÄ«vnieku daudzums biocenozē ir salÄ«dzinoÅ”i pastāvÄ«gs, jo biocenozēs notiek dzÄ«vnieku skaita regulēŔanās.

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]