PlanÄta (grieÄ·u: ĻλάνηĻĪµĻ į¼ĻĻĪĻεĻ, planÄtes asteres ā "klejojoÅ”Ä zvaigzne", arÄ« ĻλανįæĻαι, "klejotÄji") pÄc StarptautiskÄs Astronomijas savienÄ«bas (IAU) definÄ«cijas ir debess Ä·ermenis, kurÅ” atrodas orbÄ«tÄ ap zvaigzni vai zvaigžÅu miglÄju, tajÄ nenotiek kodolreakcijas, kÄ arÄ« planÄtas masas izraisÄ«tÄs gravitÄcijas dÄļ tÄ ir ieguvusi lodveida (gandrÄ«z apaļu) hidrostatiski lÄ«dzsvarotu formu un tÄs orbÄ«tas tuvumÄ nav citu planÄtÄm lÄ«dzÄ«gu debess Ä·ermeÅu.[1][2]
Termins planÄta jau izsenis ir bijis saistÄ«ts ar vÄsturi, zinÄtni, mÄ«tiem un reliÄ£iju. SÄkotnÄji planÄtas daudzÄs agrÄ«najÄs kultÅ«ras tika uzskatÄ«tas par dievÄ«bÄm vai vismaz par dievÄ«bu iemiesojumiem. Pat mÅ«sdienÄs daudzi cilvÄki tic astroloÄ£ijai, kurÄ tiek stÄstÄ«ts par planÄtu ietekmi uz cilvÄku dzÄ«vi, lai gan zinÄtnieku aprindÄs tiek noraidÄ«ta Å”Äda saistÄ«ba. AttÄ«stoties zinÄtnei, cilvÄku uztvere par planÄtÄm laika gaitÄ mainÄ«jÄs, ieskaitot vairÄkas bÅ«tiski atŔķirÄ«gas lietas. Pat vÄl mÅ«sdienÄs bieži vien tiek diskutÄts, kÄda tad Ä«sti ir planÄtas definÄ«cija. 2006. gadÄ IAU oficiÄli pieÅÄma rezolÅ«ciju, kura noteica planÄtas definÄ«ciju Saules sistÄmÄ. Å Ä« definÄ«cija ir gan slavÄta, gan kritizÄta, un joprojÄm daļa zinÄtnieku diskutÄ par to.
Saules sistÄmÄ ir astoÅas planÄtas: Merkurs, Venera, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, UrÄns un NeptÅ«ns. Saules sistÄmas planÄtas pÄc fizikÄlajÄm Ä«paŔībÄm iedala Zemes grupas planÄtÄs un milzu planÄtÄs.
KopÅ” 1992. gada ir atklÄtas arÄ« vairÄkas citplanÄtas. LÄ«dz 2010. gada augustam "CitplanÄtu enciklopÄdijÄ" (Extrasolar Planets Encyclopaedia) bija uzskaitÄ«tas 473 citplanÄtas.[3]