Pāriet uz saturu

Havra

Vikipēdijas lapa
Havra
pilsēta
La Havre
Karogs: Havra
Karogs
Emblēma: Havra
Emblēma
Havra (Francija)
Havra
Havra
Havra (Normandijas reģions)
Havra
Havra
Havra (Piejūras Sēna)
Havra
Havra
Koordinātas: 49°29′24″N 0°06′00″E / 49.49000°N 0.10000°E / 49.49000; 0.10000Koordinātas: 49°29′24″N 0°06′00″E / 49.49000°N 0.10000°E / 49.49000; 0.10000
Valsts Karogs: FrancijaĀ Francija
Reģions Normandija
Departaments Piejūras Sēna
Dibināta 1517
Administrācija
 • Mērs Eduārs Filips (2020 — paÅ”laik)[1]
Platība
 • pilsēta 46,95Ā km2
 • urbānā teritorija 194,9Ā km2
 • aglomerācija 678,4Ā km2
Iedzīvotāji (2023)[2]
 • pilsēta 166Ā 687
 • blÄ«vums 3Ā 624/km²
 • urbānā teritorija 242Ā 474[3]
 • aglomerācija 293Ā 361[4]
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) +2 (UTC)
Mājaslapa www.ville-lehavre.fr
Havra Vikikrātuvē

Havra (franču: Le Havre) ir ostas pilsēta Francijas ziemeļrietumos, Normandijas reÄ£ionā, PiejÅ«ras Sēnas departamentā. Tā atrodas Sēnas upes grÄ«vā, LamanÅ”a krastā. Havra ir visapdzÄ«votākā AugÅ”normandijas pilsēta, lai gan lielākās Havras konurbācijas kopējais iedzÄ«votāju skaits ir mazāks nekā Ruānas. Pēc Reimsas tas ir arÄ« otra lielākā subprefektÅ«ra Francijā. Pilsētas nosaukums Le Havre nozÄ«mē osta.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Pilsētu 1517. gadā dibināja Francijas karalis Fransuā I. Ekonomisko attÄ«stÄ«bu pilsētai agrÄ«najā mÅ«sdienu periodā apgrÅ«tināja reliÄ£iskie kari, konflikti ar Angliju, epidēmijas un vētras. Sākot ar 18. gadsimta beigām Havra sāka attÄ«stÄ«ties, un osta vispirms sāka nodarboties ar vergu tirdzniecÄ«bu, bet pēc tam ar citu starptautisko tirdzniecÄ«bu. Pēc 1944. gada sprādzieniem Ogista Perrē firma sāka pārbÅ«vēt pilsētu. Naftas, Ä·Ä«miskās rÅ«pniecÄ«bas un automobiļu rÅ«pniecÄ«ba bija dinamiska Trente Glorieuses laikā (pēckara uzplaukums; 1945 — 1975), bet 1970. gadi iezÄ«mēja okeāna laineru zelta laikmeta beigas un ekonomiskās krÄ«zes sākumu: iedzÄ«votāju skaits samazinājās un pieauga bezdarba lÄ«menis.

No 1990. lÄ«dz 2000. gadam pilsēta piedzÄ«voja vairākais izmaiņas. PaÅ”valdÄ«bu vēlēŔanās uzvarēja labējie spēki, kuri centās attÄ«stÄ«t pakalpojumu nozari un iedibināt jaunas nozares. Port 2000 projekts palielināja kontenerostas ietilpÄ«bu, lai tā konkurētu ar Ziemeļeiropas ostām, pārveidoja pilsētas dievidu rajonus un ostā atgrieza okeāna lainerus. MÅ«sdienu Havru joprojām dziļi ietekmē tās nodarbinātÄ«ba un jÅ«rniecÄ«bas tradÄ«cijas. Havras osta ir otra lielākā Francijā pēc Marseļas ostas, taču tā ir lielākā Francijas konteinerosta.

2005. gadā Havras centrālo daļu iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā. Andrē Malro modernās mākslas muzejs ir otrais lielākais muzejs Francijā pēc impresionistu gleznu skaita.

1900. gada vasaras un 1924. gada vasaras olimpisko spēļu laikā, kad tās rÄ«koja Francijas galvaspilsēta ParÄ«ze. Havrā tika aizvadÄ«tas burāŔanas sacensÄ«bas.

Cilvēki

[labot | labot pirmkodu]

Havra reiz bija zināma kā auksta un drÅ«mi pelēka pilsēta. Pilsētas iedzÄ«votāji ir daudz mainÄ«juÅ”i, un tas ir atzÄ«mēts ar esoÅ”ajiem uzlabojumiem. Par pilsētu tagad runā kā Francijas BrazÄ«liju.

Havrā dzimuŔi:

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]