Pāriet uz saturu

Bordo

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Å is raksts ir par pilsētu Francijā. Par citām jēdziena bordo nozÄ«mēm skatÄ«t nozÄ«mju atdalÄ«Å”anas lapu.
Bordo
pilsēta
Bordeaux
Karogs: Bordo
Karogs		Ģerbonis: Bordo
Ä¢erbonis
Bordo (Francija)
Bordo
Bordo
Bordo (Jaunakvitānija)
Bordo
Bordo
Bordo (Žironda)
Bordo
Bordo
Koordinātas: 44Ā°50ā€²19ā€³N 0Ā°34ā€²42ā€³Wļ»æ / ļ»æ44.83861Ā°N 0.57833Ā°Wļ»æ / 44.83861; -0.57833Koordinātas: 44Ā°50ā€²19ā€³N 0Ā°34ā€²42ā€³Wļ»æ / ļ»æ44.83861Ā°N 0.57833Ā°Wļ»æ / 44.83861; -0.57833
Valsts Karogs: FrancijaĀ Francija
Reģions Jaunakvitānija
Departaments Žironda
Pirmo reizi minēta 3. gadsimtā
Administrācija
Ā ā€¢Ā Mērs (2020ā€”2026) Pjērs Hurmiks
Platība
Ā ā€¢Ā pilsēta 49,36Ā km2
Iedzīvotāji (2023)[1]
Ā ā€¢Ā pilsēta 267Ā 991
Ā ā€¢Ā blÄ«vums 4Ā 779/kmĀ²
Ā ā€¢Ā urbānā teritorija 832Ā 605
Ā ā€¢Ā aglomerācija 1Ā 105Ā 000
Laika josla CET (UTC+1)
Mājaslapa www.bordeaux.fr
Bordo Vikikrātuvē

Bordo (franču: Bordeaux, oksitāņu: BordĆØu, basku: Bordele) ir ostas pilsēta Francijas dienvidrietumos, Garonnas upes grÄ«vā. ReÄ£iona un departamenta centrs. Ar vairāk kā 235 891 iedzÄ«votāju 2008. gadā, Bordo ir devÄ«tā lielākā pilsēta Francijā.

Pilsētas iesauka ir La Belle Endormie jeb Ā«Apburtā princeseĀ» tāpēc, ka agrāk liela daļa centra ēku bija noklātas ar melnu krāsu, kura radās no pilsētas lielā piesārņojuma. MÅ«sdienās ar to vairs nesastopas un lielākā daļa ēku ir restaurētas. Vēsturiskā pilsētas daļa ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ar 18. gadsimtā celtām ēkām.[2]

Bordo ir vÄ«na nozares galvaspilsēta. Pilsētas apkārtne ir pazÄ«stama kā bordo vÄ«na ražoÅ”anas apgabals. VÄ«nu reÄ£ionā gatavo jau kopÅ” 8. gadsimta.

Pilsēta ir militārās un kosmosa rūpniecības centrs, kā arī biotehnoloģijas un nanotehnoloģijas pētniecības centrs.

2013. gada martā pāri Garonnas upei atklāja Eiropā augstāko paceļamo tiltu Pont Jacques Chaban Delmas par godu pilsētas mēram, kurÅ” pilsētu vadÄ«ja 48 gadu garumā. Tilta centrālās daļas garums ir 117 metri un tas paceļas lÄ«dz 53 metru augstumam, lai dotu ceļu burukuÄ£iem. Kopējais tilta garums ir 575 metri un to izmanto automaŔīnu, gājēju, velosipēdistu un tramvaju satiksmei. Tilta kopējās izmaksas sasniedz 160 miljoni eiro.[3]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Ap 300. gadu p.m.ē. mÅ«sdienu Bordo bija gallu cilts apmetne Burdigala. 60. gadā p. m. ē. to ieņēma romieÅ”i. RomieÅ”u laikā Bordo bija ievērojama alvas un svina tirdzniecÄ«bas centrs un tā bija Romas Akvitānijas provinces galvaspilsēta. 276. un 409. gadā pilsētu izpostÄ«ja vandaļi, 414. gadā - vestgoti, 498. gadā - franki, kuru laikā pilsēta stipri panÄ«ka. Tomēr 6. gadsimtā Bordo kļuva par Merovingu Karalistes grāfistes un arhibÄ«skapijas centru. 732. gadā pilsētu izpostÄ«ja arābi Abdurahmana ibn Abdalaha vadÄ«bā.

No 12. gadsimta līdz 15. gadsimtam pilsētas nozīme palielinājās, jo Bordo kļuva par angļu ietekmes centru Francijā pēc Akvitānijas Eleonoras precībām ar nākamo Anglijas karali Henriju II. Pilsēta uzplauka arī kā vīna tirdzniecības centrs.

1453. gadā Bordo iekļāvās Francijas sastāvā. Frondas laikā Bordo bija viens no nemiernieku centriem, tomēr 1653. gadā Francijas karalis atguva kontroli pār Bordo.

Bordo pilsētas "zelta laikmets" bija 18. gadsimts, kad pilsēta iesaistījās koloniālajā tirdzniecībā un strauji attīstījās. Pilsētas centrā tika uzbūvēti apmēram 5000 jaunu namu.

Francijasā€”PrÅ«sijas kara, Pirmā un Otrā pasaules kara laikā Bordo, kādu laiku bija Francijas valdÄ«bas rezidences vieta.

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Bordo atrodas netālu no Atlantijas okeāna, Francijas dienvidaustrumos. Jaunakvitānijas reģionā tā atrodas centrālajā daļā. Pilsēta atrodas apmēram 500 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Parīzes, un Goronnes upes krastā. Bordo ir sadalīta divās daļās labajā krastā uz austrumiem un kreisajā krastā uz rietumiem. Vēsturiski kreisais krasts ir vairāk attīstīts, nekā labais.

Klimats

[labot | labot pirmkodu]

Bordo valda piejÅ«ras klimats ā€” vasaras mēdz bÅ«t siltas, bet ziemas ā€” vēsas un maigas. Dēļ lietusgāzēm Bordo klimats tiek attiecināts arÄ« uz VidusjÅ«ras klimatu.

Pateicoties rietumu vējiem, kas pÅ«Å” no Atlantijas okeāna, ziemas Bordo ir diezgan siltas. Vidējā temperatÅ«ra ziemā sasniedz 6,53Ā Ā°C, bet pēdējās ziemas ir bijuÅ”as siltākas nekā parasti. Reta parādÄ«ba ir sniegputeņi, tie notiek vidēji reizi trÄ«s gados.

Vasaras ir siltas, to ietekmē Biskajas lÄ«cis, kad temperatÅ«ra parasti sasniedz ne vairāk kā 21Ā Ā°C lÄ«dz 22Ā Ā°C. Vidējā vasaras sezonas temperatÅ«ra ir 19,51Ā Ā°C, bet ar katru gadu gaisa temperatÅ«ra kļūst arvien augstāka.

Bordo meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā temperatÅ«ra Ā°C (Ā°F) 20.2
(68.4)		 26.2
(79.2)		 29.8
(85.6)		 31.1
(88)		 35.4
(95.7)		 40.0
(104)		 39.2
(102.6)		 41.9
(107.4)		 37.6
(99.7)		 32.2
(90)		 25.1
(77.2)		 22.5
(72.5)		 41.9
(107.4)
Augstākā vidējā temperatÅ«ra Ā°C (Ā°F) 10.0
(50)		 11.7
(53.1)		 14.5
(58.1)		 16.5
(61.7)		 20.5
(68.9)		 23.5
(74.3)		 26.4
(79.5)		 26.6
(79.9)		 23.7
(74.7)		 18.8
(65.8)		 13.4
(56.1)		 10.7
(51.3)		 18.1
(64.6)
Dienas vidējā temperatÅ«ra Ā°C (Ā°F) 6.4
(43.5)		 7.6
(45.7)		 9.6
(49.3)		 11.6
(52.9)		 15.4
(59.7)		 18.3
(64.9)		 20.8
(69.4)		 20.9
(69.6)		 18.1
(64.6)		 14.2
(57.6)		 9.4
(48.9)		 7.3
(45.1)		 13.3
(55.9)
Zemākā vidējā temperatÅ«ra Ā°C (Ā°F) 2.8
(37)		 3.4
(38.1)		 4.6
(40.3)		 6.6
(43.9)		 10.3
(50.5)		 13.0
(55.4)		 15.1
(59.2)		 15.2
(59.4)		 12.5
(54.5)		 9.5
(49.1)		 5.5
(41.9)		 3.8
(38.8)		 8.5
(47.3)
Zemākā temperatÅ«ra Ā°C (Ā°F) āˆ’16.4
(2.5)		 āˆ’15.2
(4.6)		 āˆ’9.9
(14.2)		 āˆ’5.3
(22.5)		 āˆ’1.8
(28.8)		 2.5
(36.5)		 4.8
(40.6)		 1.5
(34.7)		 āˆ’1.8
(28.8)		 āˆ’5.3
(22.5)		 āˆ’12.3
(9.9)		 āˆ’13.4
(7.9)		 āˆ’16.4
(2.5)
NokriŔņu daudzums mm (collas) 92
(3.62)		 83
(3.27)		 70
(2.76)		 80
(3.15)		 84
(3.31)		 64
(2.52)		 55
(2.17)		 60
(2.36)		 90
(3.54)		 94
(3.7)		 107
(4.21)		 107
(4.21)		 984.2
(38.748)
Vidējais dienu skaits ar nokr. 12.5 11.3 11.2 12.0 11.5 8.9 7.0 7.8 9.6 11.3 12.5 12.6 128.2
Vidējais saulaino stundu skaits 107 114 180 177 222 225 243 243 183 134 91 72 1Ā 992
Avots: MƩtƩo France

Ekonomika

[labot | labot pirmkodu]

VÄ«ns

[labot | labot pirmkodu]

VÄ«nogulāji Bordo tika ieviesti romieÅ”u laikā, lai nodroÅ”inātu vÄ«nu vietējam patēriņam, un vÄ«na ražoÅ”ana Å”ajā reÄ£ionā ir nepārtraukta kopÅ” tā laika.

Bordo ir pasaules lielākā vÄ«na ražoÅ”anas apgabala centrs, katru gadu tiek izlaistas apmēram ap 960 miljoni vÄ«na pudeļu no visvienkārŔākajiem galda vÄ«niem lÄ«dz pasaules paÅ”iem dārgākajiem. Bordo mÅ«sdienās ir aptuveni ap 116 160 hektāri vÄ«na dārzu, ap 10 000 vÄ«nu ražotāju un ap 13 000 vÄ«nu audzētāju.

Citi

[labot | labot pirmkodu]

20 000 pilsētas iedzÄ«votāju ir nodarbināti kosmiskajā un militārajā rÅ«pniecÄ«bā. Å eit tiek ražotas sastāvdaļas lidmaŔīnām Airbus A380, nesējraÄ·etēm Ariane 5 un ballistiskajām raÄ·etēm M51 SLBM, iznÄ«cinātāji Dassault Rafale un Dassault Mirage 2000.

PaÅ”laik Bordo tiek bÅ«vēts viens no pasaules stiprākajiem lāzeriem - Laser MĆ©gajoule. Å o projektu ir pasÅ«tijusi Francijas AizsardzÄ«bas ministrija. Lāzera cena sastāda vairāk kā 2 miljardus eiro.

Viens no galvanajiem ekonomikas veicinātājiem pilsētā ir tūrisms, populārākais tūrisma nozarē ir vīna tūrisms.

Piekļuve ostai ir caur Žirondas grīvu. Ostā katru gadu tiek pārkrautas vairāk kā 9 tonnas graudaugu.

Sports

[labot | labot pirmkodu]

Pilsētas lielākais stadions ir Chaban-Delmas, tas var uzņemt 35 000 skatītāju.

Bordo ir Francijas augstākās futbola līgas komandas FC Girondins de Bordeaux mājvieta.

Populārs sporta veids ir arī regbijs, tomēr, lai arī Bordo pilsētai ir vairākas komandas, neviena no tām nespēlē augstākajā Francijas līgā.

Bordo ir mājvieta vienai no spēcÄ«gākajām kriketa komandām Francijā un ir paÅ”reizējie čempioni Dienvidrietumu lÄ«gā.

Izglītība

[labot | labot pirmkodu]

Bordo Universitāti 1441. gadā izveidoja arhibīskaps Pejs Berlands(Pey Berland). Universitāte pārtrauca savu darbību 1793. gadā, Franču revolūcijas laikā, to atkal atjaunoja 1808. gadā Napeleona I laikā. Universitātē mācās 70 000 studenti, un tā ir viena no lielākajām universitātēm Eiropā. Bordo Universitāte ir sadalīta četrās daļās:

  • Bordo I universitāte- matemātika, psiholoÄ£ija un tehnololoÄ£ijas
  • Bordo II universitāte - medicÄ«na un dabas zinÄ«bas
  • Bordo III universitāte - vēsture, valodas, huminitārās zinātnes un Liberālās mākslas zinÄ«bas
  • Bordo IV universitāte - ekonomika, menagements un tiesÄ«bu zinātne

Cilvēki

[labot | labot pirmkodu]

Bordo ir dzimuÅ”i tādi cilvēki kā:

Sadraudzības pilsētas

[labot | labot pirmkodu]

Bordo sadraudzÄ«bas pilsētas irĀ :[4]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ Populations de rĆ©fĆ©rence 2023.
  2. ā†‘ Ā«In pictures: New World Heritage sitesĀ». 2007. gada 28. jÅ«n. ā€“ caur news.bbc.co.uk.
  3. ā†‘ Ā«Arhivēta kopijaĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2013.Ā gada 31.Ā martā. SkatÄ«ts: 2013.Ā gada 28.Ā martā.
  4. ā†‘ https://web.archive.org/web/20130207154903/http://www.bordeaux.fr/p63778/europe%C2%A0et%C2%A0international

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Bordo&oldid=4367416"