Merva
- Å is raksts ir par senpilsÄtu. Par mÅ«sdienu pilsÄtu skatÄ«t rakstu Mari.
| Merva | |
|---|---|
| Merw | |
 Mervas drupas no putna lidojuma | |
  Merva  Merva | |
| AtraÅ”anÄs vieta |
 TurkmenistÄna, Mari velajets, Bairamali |
| KoordinÄtas | 37Ā°39ā²46ā³N 62Ā°11ā²33ā³Eļ»æ / ļ»æ37.662778Ā°N 62.1925Ā°EKoordinÄtas: 37Ā°39ā²46ā³N 62Ā°11ā²33ā³Eļ»æ / ļ»æ37.662778Ā°N 62.1925Ā°E |
| VÄsture | |
| DibinÄÅ”ana | pirms 30. gadsimta p.m.Ä. |
| PameÅ”ana | 13. gadsimtÄ nopostÄ«ta (19. gadsimta sÄkumÄ pamesta pilnÄ«bÄ) |
| Periodi | Senie laiki |
| Piezīmes | |
| StÄvoklis | arheoloÄ£isks piemineklis |
| OficiÄlais nosaukums: Valsts vÄstures un kultÅ«ras parks "SenÄ Merva"/State Historical and Cultural Park "Ancient Merv" | |
| Tips | Kultūra |
| KritÄrijs | ii, iii |
| Iekļauts | 1999 (23. sesija) |
| Aizsardzības nr. | 886 |
| Valsts |
Ā TurkmenistÄna |
| ReÄ£ions | Äzija un OkeÄnija |
Merva (turkmÄÅu: Merw, persieÅ”u: Ł Ų±Ł), dažÄdos vÄstures periodos arÄ« Aleksandrija, MargiÄnas Antiohija un Marvalsahidžana (Marw al-ShÄhijÄn) bija viena no vecÄkajÄm HorasÄnas pilsÄtÄm senajÄ ZÄ«da ceÄ¼Ä pie Murgapas upes iekÅ”ÄjÄs deltas. PilsÄtas drupas (faktiski vairÄku pilsÄtu drupas no dažÄdiem periodiem) mÅ«sdienÄs atrodas TurkmenistÄnÄ, 30 kilometrus uz austrumiem no mÅ«sdienu Mari pilsÄtas.
Mervas oÄzÄ cilvÄka apdzÄ«votÄ«bas pÄdas atklÄtas no 30. gadsimta p.m.Ä. AhemenÄ«du impÄrijas laikÄ tÄ bija MargiÄnas satrapijas centrs. VÄlÄkos gados to kontrolÄja arÄbi, seldžuki (no 1118. lÄ«dz 1153. gadam tÄ bija Seldžuku impÄrijas austrumu galvaspilsÄta) un SefevÄ«di. 12. un 13. gadsimtÄ Merva bija viena no lielÄkajÄm pilsÄtÄm pasaulÄ, tajÄ dzÄ«voja ap 500 000 tÅ«kstoÅ”iem iedzÄ«votÄju. 1221. gadÄ mongoļi Äingishana dÄla Toluja vadÄ«bÄ nopostÄ«ja pilsÄtu, sistemÄtiski nogalinot visus iedzÄ«votÄjus. PÄc dažu vÄsturnieku domÄm nogalinÄto skaits varÄtu bÅ«t ap miljons cilvÄku. Kaut arÄ« 15. gadsimtÄ pilsÄta tika atjaunota, tÄ nekad vairs neatguva iepriekÅ”Äjo ietekmi un lÄ«dz 19. gadsimta sÄkumam tika pilnÄ«bÄ pamesta.
1999. gadÄ Mervas pilsÄtas atliekas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstÄ.
AttÄlu galerija
[labot | labot pirmkodu]
SultÄna Sandžara mauzolejs
Ibn Zeida mauzolejs
Lielais Kizkala cietoksnis
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Merva.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
| ||||||||
|
