Saules sistÄma
| Saule | ||
|---|---|---|
| IekÅ”ÄjÄs planÄtas | ||
| 1. Merkurs | ||
| 2. Venera | ||
| 3. Zeme | MÄness | |
| 4. Marss | Foboss, Deimoss | |
| AsteroÄ«du josla | Cerera, PallÄda, JÅ«nona, Vesta | |
| ÄrÄjÄs planÄtas | 5. Jupiters | Jo, Eiropa, GanimÄds, Kallisto |
| 6. Saturns | TÄtija, Diona, Reja, TitÄns, Japets, Mimass, Hiperions, FÄbe,JÄnuss, EpimÄtejs, Prometejs | |
| 7. UrÄns | Miranda, Ariels, Umbriels, TitÄnija, Oberons | |
| 8. Neptūns | Tritons, Protejs, Nereīda | |
| Transneptūna objekti, Koipera josla | Plutino | Plutons (Harons) Iksions, Orks, Huija |
| Kvavars, Varuna, 2003 UB313 | ||
| Sedna | ||
| Orta mÄkonis | ||
Saules sistÄma ir Saule un ap to riÅÄ·ojoÅ”o debess Ä·ermeÅu kopumsĀ ā astoÅas planÄtas, kas veido planÄtu sistÄmas, kÄ arÄ« citi ievÄrojami mazÄki Ä·ermeÅi, piemÄram, pundurplanÄtas un Saules sistÄmas mazie Ä·ermeÅi, piemÄram, komÄtas un asteroÄ«di. Saules sistÄma atrodas Piena Ceļa spirÄlzarÄ "Oriona rokÄ" (Orion Arm), 26 000 gaismas gadu attÄlumÄ no galaktikas centra.
Saules sistÄmas veidoÅ”anÄs un evolÅ«cija ir sÄkusies pirms 4,6 miljardiem gadu, kad sÄkÄs milzÄ«ga molekulÄrÄ mÄkoÅa nelielas daļas gravitÄcijas sabrukums. LielÄkÄ daļa no sabrukuÅ”Äs masas sakoncentrÄjÄs mÄkoÅa centrÄ, tÄdÄ veidÄ izveidojoties Saulei, bet pÄrÄjais palika protoplanetÄrajÄ diskÄ, kur izveidojÄs planÄtas, pavadoÅi, asteroÄ«di un citi Saules sistÄmas mazie Ä·ermeÅi. Äetras iekÅ”ÄjÄs planÄtasĀ ā Merkurs, Venera, Zeme un MarssĀ ā tiek sauktas arÄ« par Zemes grupas planÄtÄm, jo tÄs sastÄv galvenokÄrt no iežiem un metÄla. Äetras ÄrÄjÄs planÄtas, milzu planÄtas, ir ievÄrojami lielÄkas nekÄ iekÅ”ÄjÄs planÄtas. Divi lielÄkie gÄzes giganti Jupiters un Saturns sastÄv galvenokÄrt no Å«deÅraža un hÄlija; paÅ”as tÄlÄkÄs planÄtas, ledus giganti UrÄns un NeptÅ«ns sastÄv galvenokÄrt no vielÄm ar relatÄ«vi augstu kuÅ”anas temperatÅ«ru, salÄ«dzinot ar Å«deÅradi un hÄliju, piemÄram, sasaluÅ”a Å«dens, amonjaka un metÄna. VisÄm planÄtÄm ir gandrÄ«z apļveida orbÄ«ta.
Saules sistÄmÄ ir arÄ« mazÄki Ä·ermeÅi. Starp Marsu un Jupiteru esoÅ”Ä asteroÄ«du josla galvenokÄrt sastÄv no vielÄm, kÄdas ir Zemes grupas planÄtu sastÄvÄ, piemÄram, akmens un metÄla. Aiz NeptÅ«na orbÄ«tas atrodas Koipera josla un izkliedÄtais disks. Å ie transneptÅ«na objekti sastÄv galvenokÄrt no ledus, bet aiz tiem ir atklÄti sednoidi. Ir arÄ« grupa ar vairÄkiem desmitiem, iespÄjams, pat desmitiem tÅ«kstoÅ”u objektu, kuri ir pietiekami lieli, lai riÅÄ·otu ap zvaigzni.[1] Å os objektus dÄvÄ par pundurplanÄtÄm. Dažas no identificÄtajÄm pundurplanÄtÄm ir asteroÄ«ds Cerera un transneptÅ«na objekti Plutons un ErÄ«da. DažÄdi citi mazi objekti, tostarp komÄtas, kentauri (asteroÄ«di no grupas starp Jupiteru un NeptÅ«nu) un kosmiskie putekļi brÄ«vi ceļo pa Saules sistÄmu. SeÅ”as planÄtas, vismaz trÄ«s pundurplanÄtas un daudzus mazÄkus objektus apriÅÄ·o dabiskie satelÄ«ti, kurus parasti sauc par "pavadoÅiem". Ap katru ÄrÄjo planÄtu riÅÄ·o planÄtas gredzens, kas sastÄv no putekļiem un citiem maziem objektiem.
Saule izstaro tÄ saukto Saules vÄju, kurÅ” izplatÄs pat lÄ«dz izkliedÄtÄ diska vidum, veidojot heliosfÄru. Tas ir punkts, kurÄ heliopauze no Saules vÄja spiediena ir vienÄda ar starpzvaigžÅu vÄja pretÄjo spiedienu. Orta mÄkonÄ« veidojas komÄtas ar lielu apriÅÄ·ojuma periodu.
Struktūra
[labot | labot pirmkodu]
Saules sistÄmas galvenÄ sastÄvdaļa ir Saule, G2 klases galvenÄs secÄ«bas zvaigzne, kas satur 99,86% no sistÄmas zinÄmÄs masas un dominÄ to gravitÄcijas.[2] Saules sistÄmas Äetri lielÄkie orbitÄlie Ä·ermeÅi, milzu planÄtas veido 99% no atlikuÅ”Äs masas. Jupiters un Saturns kopÄ sastÄda vairÄk nekÄ 90% no masas. LÄ«dz ar to Saules sistÄmas cietie Ä·ermeÅi (ieskaitot zemes grupas planÄtas, pavadoÅus, asteroÄ«dus un komÄtas) kopÄ veido 0,0001% no Saules sistÄmas kopÄjÄs masas.
LielÄkÄ daļa lielo Ä·ermeÅu orbÄ«tÄ apkÄrt Saulei atrodas netÄlu no Zemes orbÄ«tas plaknes, kas pazÄ«stama kÄ ekliptika. PlanÄtas ir ļoti tuvu ekliptikai, turpretim Koipera josla, komÄtas (un citi Orta mÄkoÅa Ä·ermeÅi) atrodas ļoti tÄlu no tÄs.[3][4] Visas planÄtas un daudzi citi Ä·ermeÅi apriÅÄ·o Sauli tÄdÄ paÅ”Ä virzienÄ, kÄ griežas Saule (pretÄji pulksteÅa rÄdÄ«tÄja virzienam).[5] Ir arÄ« izÅÄmumi, piemÄram, Haleja komÄta.
Saules sistÄmas sastÄvs
[labot | labot pirmkodu]IekÅ”ÄjÄ Saules sistÄma
[labot | labot pirmkodu]IekÅ”ÄjÄ Saules sistÄma ir nosaukums reÄ£ionam, kas ietver Zemes grupas planÄtas un asteroÄ«dus.[6] TÄ sastÄv galvenokÄrt no silikÄta un metÄliem. IekÅ”ÄjÄs Saules sistÄmas Ä·ermeÅi ir salÄ«dzinoÅ”i tuvu Saulei; visa Ŕī reÄ£iona rÄdiuss ir mazÄks nekÄ attÄlums starp Jupitera un Saturna orbÄ«tÄm. Å is reÄ£ions atrodas uz sala lÄ«nijas, kas atrodas nedaudz mazÄk nekÄ 5 AU (aptuveni 700 miljons km) no Saules.[7]
IekÅ”ÄjÄs planÄtas
[labot | labot pirmkodu]
ÄetrÄm iekÅ”ÄjÄm planÄtÄm jeb Zemes grupas planÄtÄm ir blÄ«va, akmeÅu kompozÄ«cija, ar dažiem vai nevienu pavadoni, un tiem nav gredzenu. Tie sastÄv galvenokÄrt no ugunsizturÄ«gÄm minerÄlvielÄm, piemÄram, silikÄta, kas veido garozu un mantiju, un metÄliem, piemÄram, dzelzs un niÄ·eļa, kas veido to kodolu. Trim no ÄetrÄm iekÅ”ÄjÄm planÄtÄm (Veneras, Zemes un Marsa) atmosfÄra ietekmÄ planÄtas pietiekami, lai radÄ«tu reljefu; visÄm planÄtÄm ir krÄteri un tektoniskÄs virsmas funkcijas, piemÄram, plaisu ielejas un vulkÄni. Terminu "iekÅ”ÄjÄs planÄtas" nedrÄ«kst jaukt ar zemÄkajÄm planÄtÄm, kas apzÄ«mÄ tÄs planÄtas, kas ir tuvÄk Saulei nekÄ Zeme (Merkurs un Venera).
Merkurs
[labot | labot pirmkodu]Merkurs (atrodas 0,4 AU no Saules) ir Saulei vistuvÄkÄ planÄta un mazÄkÄ planÄta Saules sistÄmÄ. Merkuram nav dabÄ«go pavadoÅu. Uz Merkura ir daudz krÄteru, kas izveidojuÅ”ies triecienu rezultÄtÄ. Merkura ļoti niecÄ«gÄ atmosfÄra sastÄv no atomiem, kurus atnesis Saules vÄjÅ”.[8] TÄ salÄ«dzinoÅ”i lielÄ dzelzs kodola un plÄnÄs mantijas izcelsme vÄl nav izskaidrota. Ir hipotÄzes, ka tÄ ÄrÄjÄs kÄrtas tika noÄrdÄ«tas ar milzÄ«gu triecienu; vai ka tÄs pilnÄ«gu saaugÅ”anu aizkavÄja jaunÄ Saules enerÄ£ija.[9][10]
Venera
[labot | labot pirmkodu]Venera (atrodas 0,7 AU no Saules) ir gandrÄ«z tikpat liela kÄ Zeme. Veneras mantija ir bieza un sastÄv no silikÄta. Mantija atrodas ap dzelzs kodolu. Venerai ir iespaidÄ«ga atmosfÄra, un uz tÄs ir atrasti pierÄdÄ«jumi par iekÅ”Äjo Ä£eoloÄ£isko aktivitÄti. TÄ ir daudz sausÄka nekÄ Zeme un tÄs atmosfÄra ir deviÅdesmit reižu blÄ«vÄka par Zemes atmosfÄru. Venerai nav dabisko pavadoÅu. TÄ ir karstÄkÄ Saules sistÄmas planÄta, tÄs virsmas temperatÅ«ra ir virs 400 °C, visticamÄk, sakarÄ ar siltumnÄ«cas efektu izraisoÅ”o gÄzu apjomu atmosfÄrÄ.[11] Nav pierÄdÄ«ts, kÄpÄc uz Veneras notiek paÅ”reizÄjÄ Ä£eoloÄ£iskÄ aktivitÄte, bet tai nav magnÄtiskÄ lauka, kas pasargÄtu tÄs atmosfÄru no sarukÅ”anas, kas liek domÄt, ka tÄs atmosfÄru bieži papildina vulkÄnu izvirdumi.[12]
Zeme
[labot | labot pirmkodu]Zeme (atrodas 1 AU no Saules) ir lielÄkÄ un blÄ«vÄkÄ iekÅ”ÄjÄ planÄta, vienÄ«gÄ zinÄmÄ planÄta ar paÅ”reizÄjo Ä£eoloÄ£isko aktivitÄti, un vienÄ«gÄ planÄta, uz kuras ir zinÄms, ka pastÄv dzÄ«vÄ«ba.[13] TÄs Ŕķidrumu hidrosfÄra ir unikÄla starp zemes grupas planÄtÄm, un tÄ ir vienÄ«gÄ planÄta, kur ir novÄrota plÄtÅu tektonika. Zemes atmosfÄra radikÄli atŔķiras no citu planÄtu atmosfÄrÄm, jo tÄs sastÄvÄ 21% ir skÄbeklis, tÄpÄc uz tÄs var pastÄvÄt dzÄ«vÄ«ba.[14] Zemei ir viens dabiskais pavadonis MÄness, kurÅ” ir zemes planÄtu grupas lielÄkais pavadonis.
Marss
[labot | labot pirmkodu]Marss (atrodas 1,5 AU no Saules) ir mazÄks par Zemi un Veneru. TÄ atmosfÄra sastÄv no oglekļa dioksÄ«da un tai ir 6,1 mbar virsmas spiediens.[15] Uz tÄ virsmas ir izveidojuÅ”ies daudz milzÄ«gu vulkÄnu, piemÄram, Olimpa kalns, un plaisu ielejas, piemÄram, Valles Marineris. TÄ sarkanÄ krÄsa rodas no dzelzs oksÄ«da (rÅ«sas), kas ir Marsa sastÄvÄ.[16] Marsam ir divi dabiskie pavadoÅi (Deimoss un Foboss).
Asteroīdu josla
[labot | labot pirmkodu]AsteroÄ«di ir objekti, kas ir mazÄki par planÄtÄm, pÄrsvarÄ uzturas orbÄ«tÄ starp Marsu un Jupiteru un sastÄv no negaistoÅ”Äm minerÄlvielÄm. Josla sastÄv no desmitiem tÅ«kstoÅ”u (iespÄjams, miljoniem) asteroÄ«du, kuru lielums svÄrstÄs no simts kilometriem lÄ«dz maziem putekļiem. AsteroÄ«dus, kuru diametrs ir mazÄks par 50 m, sauc par meteoroÄ«diem. LielÄkais asteroÄ«ds, Cerera, ir sfÄrisks un tÄdÄļ to var uzskatÄ«t par planÄtu. Tiek uzskatÄ«ts, ka asteroÄ«di ir paliekas no mazÄm zemes grupas planÄtÄm, kurÄm neizdevÄs saplÅ«st kopÄ Jupitera gravitÄcijas iejaukÅ”anÄs dÄļ. AsteroÄ«dus iedala asteroÄ«du grupÄs, pamatojoties uz to orbÄ«tas Ä«paŔībÄm. AsteroÄ«du pavadoÅi ir asteroÄ«di, kas riÅÄ·o ap lielÄkiem asteroÄ«diem. Tos nevar skaidri atŔķirt kÄ planÄtu pavadoÅus, jo reizÄm tie ir gandrÄ«z tikpat lieli kÄ to partneri.
ÄrÄjÄ Saules sistÄma
[labot | labot pirmkodu]ÄrÄjÄs planÄtas
[labot | labot pirmkodu]
Äetras ÄrÄjÄs planÄtas jeb gÄzes milži ir tik lielas, ka kopÄ aizÅem 99 procentus no orbÄ«tas ap Sauli. To lielie izmÄri un attÄlums no Saules nozÄ«mÄ, ka tÄs satur daudz Å«deÅraža un hÄlija, ko zemes grupas planÄtas nesatur.
Jupiters
[labot | labot pirmkodu]Jupitera virsmas temperatÅ«ra ir ap ā130 °C (140 K). ÄrÄjÄ gÄzveida atmosfÄra sastÄda 2% no Jupitera rÄdiusa, tÄ satur 77% Å«deÅraža un 20% hÄlija, pÄrÄjais ir amonjaks un metÄns. DziļÄk viela kļūst blÄ«vÄka, zinÄmÄ mÄrÄ lÄ«dzinoties Ŕķidrumam, Ŕī sfÄra aizÅem 22% no planÄtas rÄdiusa, bet apmÄram pusi no tÄĀ ā metalizÄtÄ Å«deÅraža slÄnis, kas rada spÄcÄ«go planÄtas magnÄtisko lauku. Kodols aizÅem 1/4 daļu no Jupitera rÄdiusa, tÄ temperatÅ«ra sasniedz 25 000 K, spiediens 5 miljoni MPa, uzskata, ka tas sastÄv no dzelzs un silikÄtiem.
Jupiteram ir vismaz 67 dabiskie pavadoÅi. Pirmos Äetrus Jupitera pavadoÅus atklÄja jau 1610. gadÄ Galileo Galilejs. StarpplanÄtu kosmiskÄs zondes atklÄja arÄ« Jupitera gredzenu sistÄmu, lÄ«dzÄ«gu tai, kÄda ir ap Saturnu, tikai mazÄku.
Saturns
[labot | labot pirmkodu]AtmosfÄras augÅ”Äjo slÄÅu temperatÅ«ra ir ā175 °C. Saturna virsmas vidÄjÄ temperatÅ«ra ir 143 kelvini. Saturnam ir ļoti blÄ«va atmosfÄra, kas sastÄv galvenokÄrt no Å«deÅraža un hÄlija. Saturna ekvatoriÄlais diametrs ir 120 536 km, tas ir 9,45 reizes lielÄks nekÄ Zemei. Saturns pÄrvietojas ap Sauli pa gandrÄ«z riÅÄ·veida orbÄ«tu, veicot vienu apriÅÄ·ojumu 29,9 Zemes gadu laikÄ. Vienu apgriezienu ap savu asi tas veic 10 stundÄs un 36 minÅ«tÄs. ÄtrÄs rotÄcijas dÄļ Saturns ir stipri saplacinÄts polu virzienÄ. Saturna Ä«paÅ”a pazÄ«me ir tÄ gredzens, kas sastÄv no ledus un putekļiem. Saturnam ir vismaz 61 pavadonis.
UrÄns
[labot | labot pirmkodu]UrÄna virsmas vidÄjÄ temperatÅ«ra ir 68 kelvini. UrÄnam ir ļoti blÄ«va atmosfÄra, kas sastÄv galvenokÄrt no Å«deÅraža un hÄlija. UrÄna ekvatoriÄlais diametrs ir aptuveni 51 118 km, tas ir 4 reizes lielÄks nekÄ Zemei. UrÄns pÄrvietojas ap Sauli pa gandrÄ«z riÅÄ·veida orbÄ«tu, veicot vienu apriÅÄ·ojumu 84 Zemes gadu laikÄ. UrÄna rotÄcijas ass gandrÄ«z sakrÄ«t ar orbÄ«tas plakni (nobÄ«dÄ«ta par 2°), tÄpÄc UrÄns it kÄ "ripo" pa orbÄ«tu. Vienu apgriezienu ap savu asi tas veic 17 stundÄs un 14 minÅ«tÄs. UrÄnam ir vismaz 27 pavadoÅi, kÄ arÄ« gredzenu sistÄma, kas sastÄv no vismaz deviÅiem Å”auriem gredzeniem.
Neptūns
[labot | labot pirmkodu]PlanÄtas vidÄjais attÄlums no Saules ir 30,1 AU. NeptÅ«ns pÄrvietojas ap Sauli pa gandrÄ«z riÅÄ·veida orbÄ«tu, veicot vienu apriÅÄ·ojumu vidÄji 165 Zemes gadu laikÄ. Vienu apgriezienu ap savu asi tas veic 16 stundÄs un 6 minÅ«tÄs. TemperatÅ«ra NeptÅ«na atmosfÄras augÅ”ÄjÄ slÄnÄ« ir 53 kelvini (ā215 °C). NeptÅ«nam ir ļoti blÄ«va atmosfÄra, kas sastÄv galvenokÄrt no Å«deÅraža un hÄlija. NeptÅ«na ekvatoriÄlais diametrs ir 49 528 km, tas ir 3,8 reizes lielÄks nekÄ Zemei. Lai arÄ« NeptÅ«ns izmÄra ziÅÄ ir mazÄks kÄ UrÄns, NeptÅ«na masa ir lielÄka par UrÄna masu. NeptÅ«nam ir 14 pavadoÅi. Tam ir arÄ« vismaz 3 planetÄrie gredzeni.
Koipera josla
[labot | labot pirmkodu]Koipera josla atrodas no aptuveni 30 AV lÄ«dz aptuveni 55 AV attÄlumÄ no Saules. Koipera josla sastÄv no maziem Ä·ermeÅiem, kuru sastÄvÄ ir sasaluÅ”i Ŕķidrumi un gÄzes, piemÄram, ledus, metÄns un amonjaks.
Koipera joslÄ atrodas pundurplanÄtas Plutons, ErÄ«da, Makemake, Haumeja, kÄ arÄ« pundurplanÄtu kandidÄti Sedna, Gunguns, Kvavars un Orks, kÄ arÄ« 19521 Haoss, Salacija, Varuna, MĆ”ni, 2012 VP113 un citi Ä·ermeÅi.
Orta mÄkonis
[labot | labot pirmkodu]EpikaāOrta mÄkonis ir hipotÄtisks apgabals Saules sistÄmÄ, kur pÄc zinÄtnieku domÄm veidojas komÄtas ar ilgu apriÅÄ·ojuma periodu. ZinÄtniski Orta mÄkoÅa eksistence nav apstiprinÄta, bet daudzi novÄrojumi netieÅ”i uz to norÄda. AttÄlums no Saules lÄ«dz Orta mÄkonim ir aptuveni no 50 000 lÄ«dz 100 000 astronomiskajÄm vienÄ«bÄm, kas atbilst gandrÄ«z vienam gaismas gadam.
VizuÄlais kopsavilkums
[labot | labot pirmkodu]Å ajÄ sadaÄ¼Ä ir attÄloti zinÄmie Saules sistÄmas Ä·ermeÅi, kas sakÄrtoti pÄc izmÄra (bez atmosfÄras vai gredzeniem, km).
| 1. Saule 696 342±65 km (zvaigzne) |
2. Jupiters 69 911±6 km (planÄta) |
3. Saturns 58 232±6 km (planÄta) |
4. UrÄns 25 362±7 km (planÄta) |
5. NeptÅ«ns 24 622±19 km (planÄta) |
6. Zeme 6 371,0±0,01 km (planÄta) |
7. Venera 6 051,8±1,0 km (planÄta) |
8. Marss 3 389,5±0,2 km (planÄta) |
| 9. GanimÄds 2 634,1±0,3 km (Jupitera pavadonis) |
10. TitÄns 2 576±2 km (Saturna pavadonis) |
11. Merkurs 2 439,7±1,0 km (planÄta) |
12. Kallisto 2 410,3±1,5 km (Jupitera pavadonis) |
13. Jo 1 821,6±0,5 km (Jupitera pavadonis) |
14. MÄness 1 737,1 km (Zemes pavadonis) |
15. Eiropa 1 560,8±0,5 km (Jupitera pavadonis) |
16. Tritons 1 353,4±0,9 km (Neptūna pavadonis) |
| 17. Plutons 1 186±2 km (pundurplanÄta) |
18. ErÄ«da 1 163±6 km (pundurplanÄta) |
19. TitÄnija 788,4±0,6 km (UrÄna pavadonis) |
20. Gunguns 767+38(ā113) (pundurplanÄta) |
21. Reja 763,8±1,0 km (Saturna pavadonis) |
22. Oberons 761,4±2,6 km (UrÄna pavadonis) |
23. Japets 734,5±2,8 km (Saturna pavadonis) |
24. Makemake 715+19(ā11) km (pundurplanÄta) |
| 25. Haumeja 620+34(ā29) km (pundurplanÄta) |
26. Harons 606±3 km (Plutona pavadonis) |
27. Umbriels 584,7±2,8 km (UrÄna pavadonis) |
28. Ariels 578,9±0,6 km (UrÄna pavadonis) |
29. Diona 561,4±0,4 km (Saturna pavadonis) |
30. Kvavars 555±3 km (pundurplanÄta) |
31. TÄtija 531,1±0,6 km (Saturna pavadonis) |
32. Sedna 500±80 km (pundurplanÄta) |
| 33. Cerera 473 km (pundurplanÄta) |
34. 307261 MĆ”ni 467±24 km (pundurplanÄta) |
35. Orks 458±13 km (pundurplanÄta) |
36. Salacija 425±23 km (pundurplanÄta) |
37.-50. Vesta 262,7±0,1 km (asteroīds) |
37.-50. Encelads 252,1±0,2 km (Saturna pavadonis) |
37.-50. Miranda 235,8±0,7 km (UrÄna pavadonis) |
37.-50. Protejs 210±7 km (Neptūna pavadonis) |
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces un piezīmes
[labot | labot pirmkodu]- ā "Today we know of more than a dozen dwarf planets in the solar system".The PI's Perspective ArhivÄts 2014.Ā gada 13.Ā novembrÄ«, Wayback Machine vietnÄ.
- ā M Woolfson (2000). "The origin and evolution of the solar system". Astronomy & Geophysics 41 (1): 1.12. Bibcode 2000A&G....41a..12W. doi:10.1046/j.1468-4004.2000.00012.x. ISSNĀ 1366-8781.
- ā Levison, H. F.; Morbidelli, A. (2003-11-27). "The formation of the Kuiper belt by the outward transport of bodies during Neptune's migration". Nature 426 (6965): 419ā421. Bibcode 2003Natur.426..419L. doi:10.1038/nature02120. PMIDĀ 14647375. AtjauninÄts: 2012-05-26.
- ā Harold F. Levison, Martin J Duncan (1997). "From the Kuiper Belt to Jupiter-Family Comets: The Spatial Distribution of Ecliptic Comets". Icarus 127 (1): 13ā32. Bibcode 1997Icar..127...13L. doi:10.1006/icar.1996.5637.
- ā Lisa Grossman. Ā«Planet found orbiting its star backwards for first timeĀ». NewScientist, 2009. gada 13. augusts. SkatÄ«ts: 2009. gada 10. oktobris.
- ā Ā«Inner Solar SystemĀ». NASA Science (Planets). ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2009-05-11. SkatÄ«ts: 2009-05-09.
- ā Ā«Frost line or snow line or ice line in the solar systemĀ ā AstronooĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2015.Ā gada 20.Ā martÄ. SkatÄ«ts: 2015.Ā gada 7.Ā martÄ.
- ā Bill Arnett. Ā«MercuryĀ». The Nine Planets, 2006. SkatÄ«ts: 2006-09-14.
- ā Benz, W., Slattery, W. L., Cameron, A. G. W. (1988), Collisional stripping of Mercury's mantle, Icarus, v. 74, p. 516ā528.
- ā Cameron, A. G. W. (1985), The partial volatilization of Mercury, Icarus, v. 64, p. 285ā294.
- ā Mark Alan Bullock (1997) (PDF). The Stability of Climate on Venus. Southwest Research Institute. ArhivÄts no oriÄ£inÄla 2007-06-14. AtjauninÄts: 2006-12-26.
- ā Paul Rincon. Ā«Climate Change as a Regulator of Tectonics on VenusĀ» (PDF). Johnson Space Center Houston, TX, Institute of Meteoritics, University of New Mexico, Albuquerque, NM, 1999. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2007-06-14. SkatÄ«ts: 2006-11-19.
- ā Ā«What are the characteristics of the Solar System that lead to the origins of life?Ā». NASA Science (Big Questions). ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2011-09-15. SkatÄ«ts: 2011-08-30.
- ā Anne E. Egger, M.A./M.S. Ā«Earth's Atmosphere: Composition and StructureĀ». VisionLearning.com. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2007-02-21. SkatÄ«ts: 2006-12-26.
- ā David C. Gatling, Conway Leovy. Ā«Mars Atmosphere: History and Surface InteractionsĀ». In Lucy-Ann McFadden et al. Encyclopaedia of the Solar System, 2007. 301ā314.Ā lpp.
- ā Ā«Mars: A Kid's Eye ViewĀ». NASA. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2014-10-20. SkatÄ«ts: 2009-05-14.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Saules sistÄma.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (krieviski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- ZinÄtniskÄs fantastikas enciklopÄdijas raksts (angliski)
- EnciklopÄdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Saules sistÄmas planÄtas (angliski)
- Saules sistÄmas karte reÄlÄs proporcijÄs, kur 1 pikselis atbilst MÄness diametram (angliski)
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|



































