Pāriet uz saturu

Tokija

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Tokija
metropole
ę±äŗ¬
Karogs: Tokija
Karogs		Emblēma: Tokija
Emblēma
Logo: Tokija
Logo
Location of Tokija
Koordinātas: 35Ā°41ā€²23ā€³N 139Ā°41ā€²32ā€³Eļ»æ / ļ»æ35.68972Ā°N 139.69222Ā°Eļ»æ / 35.68972; 139.69222Koordinātas: 35Ā°41ā€²23ā€³N 139Ā°41ā€²32ā€³Eļ»æ / ļ»æ35.68972Ā°N 139.69222Ā°Eļ»æ / 35.68972; 139.69222
Valsts Karogs: JapānaĀ Japāna
Reģions Kanto
Centrs Tokija
Rajoni; pilsētas; miesti; ciemi
Platība
Ā ā€¢Ā metropole 2Ā 194,07Ā km2
Iedzīvotāji (2022)
Ā ā€¢Ā metropole 14Ā 264Ā 798
Ā ā€¢Ā blÄ«vums 6Ā 400,5/kmĀ²
Ā ā€¢Ā aglomerācija 37Ā 468Ā 000
Laika josla JST (UTC+9)
Mājaslapa www.metro.tokyo.lg.jp
Tokija Vikikrātuvē

Tokija (ę±äŗ¬, TōkyōĀ ā€” 'Austrumu galvaspilsēta'), formāli Tokijas metropole (ę±äŗ¬éƒ½, Tōkyō-to) ir viena no Japānas 47 prefektÅ«rām un ir Ä«paÅ”a starp pārējām prefektÅ«rām ar to, ka pēc valsts likumiem Tokija vienlaicÄ«gi ir arÄ« lielpilsēta.[1]

Tokija ir Japānas galvaspilsēta. Tokijā atrodas Japānas valdība, Imperatora pils, kā arī japāņu imperatoru ģimenes mājas.

Etimoloģija

[labot | labot pirmkodu]

Tokija sākotnēji bija pazÄ«stama kā "Edo" (ę±Ÿęˆø), kas ir kandži saliktenis no ę±Ÿ ("lÄ«cis") un ęˆø ("ieeja, vārti, durvis").[2] Nosaukums, ko var tulkot kā "estuārs" raksturo sākotnējo atraÅ”anās vietu Sumidas upes un Tokijas līča satekā. Meidži restaurācijas laikā 1868. gadā pilsētas nosaukums tika mainÄ«ts uz Tokiju (ę±äŗ¬, no ę± "austrumi" un äŗ¬ "galvaspilsēta"), kad tā kļuva par jauno impērijas galvaspilsētu,[3] saskaņā ar Austrumāzijas tradÄ«ciju galvaspilsētas nosaukumā iekļaut vārdu "galvaspilsēta" (äŗ¬).[2] AgrÄ«najā Meidži periodā pilsētu dažreiz sauca par "Tōkei", kas ir cita izruna tām paŔām rakstzÄ«mēm. Dažos saglabājuÅ”os oficiālajos angļu valodas dokumentos tiek izmantota rakstÄ«ba "Tokei";[4] tomēr Ŕī izruna tagad ir novecojusi.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Pilsēta dibināta 1457. gadā, kad daimjo (daimyō) Ota Dokans uzcēla Edo pili. 1590. gadā Edo pili sjoguns Tokugava Iejasu (Tokugawa Ieyasu) izvēlējās par savu rezidenci, un Edo kļuva par Japānas faktisko galvaspilsētu. Tomēr imperatora rezidence palika Kioto. Edo perioda laikā pilsēta vairākkārtÄ«gi gandrÄ«z pilnÄ«gi nodega. Jau 19. gadsimtā Edo iedzÄ«votāju skaits pārsniedza 1 miljonu. 1869. gadā Meidzi perioda sākumā 17 gadus vecais imperators Meidzi atjaunoja imperatora varu, pārcēlās uz Edo un pādēvēja to par Tokiju. Tomēr Tokija kļuva par galvaspilsētu tikai de facto, jo imperators formāli neakceptēja galvaspilsētas pārcelÅ”anu uz Tokiju. 1923. gada 1. septembrÄ« Tokiju skāra Lielā Kanto zemestrÄ«ce, kuras laikā, galvenokārt ugunsgrēku dēļ, lielu daļu pilsētas nopostÄ«ja un gāja bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku. Nākamajās desmitgadēs Tokiju pārbÅ«vēja, bet tai nācās ciest atkārtotus postÄ«jumus Otrā pasaules kara laikā. 1945. gadā Sabiedroto veiktajos gaisa uzlidojumos, Ä«paÅ”i degbumbu bombardÄ“Å”anas laikā, iznÄ«cināja dzÄ«vojamos rajonus un bojā gāja desmitiem tÅ«kstoÅ”u civiliedzÄ«votāju.

Pēc kara Tokiju atjaunoja un tā piedzÄ«voja strauju ekonomisko un demogrāfisko izaugsmi. 1964. gadā Tokijā notika vasaras olimpiskās spēles, kas simbolizēja Japānas, kā modernas, industrializētas valsts, atgrieÅ”anos starptautiskajā sabiedrÄ«bā. 1995. gada 20. martā Tokijas metro notika zarÄ«na gāzes uzbrukums, kuru veica reliÄ£iskā kulta Aum Å inrikjo locekļi. Uzbrukumā gāja bojā 13 cilvēki un vairāk nekā 5000 ievainoja, notikums izraisÄ«ja sabiedrÄ«bas Å”oku un izraisÄ«ja plaÅ”as pārmaiņas Japānas droŔības sistēmā. 2011. gadā, lai gan Tokija tieÅ”i necieta no Tohoku reÄ£iona zemestrÄ«ces un cunami, bija energoapgādes ierobežojumi, atcēla sabiedriskos pasākumus un pastiprināja gatavÄ«bu ārkārtas situācijām.

2021. gadā Tokija rÄ«koja COVID-19 pandēmijas dēļ pārceltās vasaras olimpiskās spēles. Spēles norisinājās bez skatÄ«tājiem un stingros droŔības apstākļos, kļūstot par simbolu globālajai pielāgoÅ”anās spējai un sabiedrÄ«bas izturÄ«bai.

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Tokija atrodas Japānas centrālajā daļā, Honsju salā pie Klusā okeāna Tokijas līča. Tokija ir nozÄ«mÄ«gākais Japānas politiskais, ekonomiskais, finanÅ”u un kultÅ«ras centrs. Tokija ir arÄ« viena no globālas nozÄ«mes pasaules pilsētām. Tokijas aglomerāciju var uzskatÄ«t par lielāko pilsētu pasaulē.

AdministratÄ«vi Tokija nav pilsēta, bet valsts prefektÅ«ra. Austrumtokija iedalās 23 speciālajos rajonos (tokubetsu-ku), katrs ar savu paÅ”valdÄ«bu, bet RietumtokijaĀ ā€” 26 atseviŔķās pilsētās (shi), pēc tiesÄ«bām pielÄ«dzinātām citām Japānas pilsētām. AdministratÄ«vi Tokijā ietilpst arÄ« piekrastes salas, pat 1850 km attālumā no piekrastes.

Tokijas panorāma

Klimats

[labot | labot pirmkodu]

Tokijai raksturÄ«gs mitrs subtropu klimats (Kepena klimata klasifikācijā: Cfa),[5] karstas, mitras vasaras un maigas, samērā sausas ziemas. VeÄ£etācijas periods Tokijā ilgst aptuveni 322 dienas, no februāra vidus lÄ«dz janvāra sākumam.[6] Vasaras mēneÅ”os gaisa temperatÅ«ra bieži pārsniedz 30 Ā°C, savukārt ziemā tā reti nokrÄ«tas zem 0 Ā°C. Siltākais mēnesis ir augusts, kurā vidējā temperatÅ«ra ir 26,9 Ā°C. Vēsākais mēnesis ir janvāris, kurā vidējā temperatÅ«ra ir 5,4 Ā°C. Rekordzemākā reÄ£istrētā temperatÅ«ra bija āˆ’9,2 Ā°C 1876. gada 13. janvārÄ«. Rekordaugstākā temperatÅ«ra bija novērota 2004. gada 20. jÅ«lijā, kad gaisa temperatÅ«ra sasniedza 39,5 Ā°C.[7]

Katru gadu ziemā Tokijā ir novērojami reti, nelieli sniega nokriŔņi. NokriŔņu daudzums sasniedz vidēji 1600 mm gadā, lielākais nokriŔņu daudzums novērojams jÅ«nijā un septembrÄ« ā€” lietus sezonas (tsuyu) un taifÅ«nu periodos. Mitrākais mēnesis kopÅ” uzskaites sākuma 1876. gadā bija 2004. gada oktobris, kad nolija 780 milimetri lietus, no kuriem 270,5 mm nolija vienā dienā ā€” 9. oktobrÄ«. Pēdējais mēnesis, kurā vispār nav novēroti nokriŔņi, ir 1995. gada decembris. Gada nokriŔņu daudzums ir svārstÄ«jies no 879,5 mm 1984. gadā lÄ«dz 2229,6 mm 1938. gadā.[7]

Tokijas klimats ir ievērojami sasilis kopÅ” temperatÅ«ras novērojumu sākuma 1876. gadā.

Tokijas piekrastes salās klimats ievērojami atŔķiras no pārējās pilsētas klimata. Čičidžimas klimats Ogasavaras ciematā atrodas uz robežas starp tropisko savannas klimatu (Kepena klasifikācija: Aw) un tropisko lietus mežu klimatu (Kepena klasifikācija: Af). Tā atrodas aptuveni 1000 km uz dienvidiem no Tokijas metropoles, tādēļ klimatiskie apstākļi ir ļoti atŔķirÄ«gi.

Tokijas vistālāk austrumos esoŔā teritorija, MinamitoriÅ”imas sala Ogasavaras ciematā, atrodas tropiskās savannas klimata joslā (Kepena klasifikācija: Aw). Tokijas Izu un Ogasavaras salas skar vidēji 5,4 taifÅ«ni gadā, salÄ«dzinot ar 3,1 taifÅ«nu Kanto kontinentālajā daļā.

Dabas katastrofas

[labot | labot pirmkodu]
Tokija no satelīta

Tokija atrodas Ä£eoloÄ£iski aktÄ«vā reÄ£ionā, kur tektonisko plātņu mijiedarbÄ«bas dēļ bieži notiek zemestrÄ«ces, un reÄ£ionu periodiski ietekmē arÄ« citas dabas katastrofas, tostarp plÅ«di un netieÅ”iĀ ā€” vulkānu aktivitāte.

Plūdi

Tokija atrodas Kanto lÄ«dzenumā ar piecām upju sistēmām un desmitiem upju, kas var izkāpt no krastiem.[8] IntensÄ«vas lietusgāzes, kas bieži notiek lietus sezonas laikā, rada plÅ«du draudus Tokijas zemākajās vietāsĀ ā€” Koto, Edogavā, Sumidā, KatsuÅ”ikā, Taito un Arakavā. Reaģējot uz Å”o apdraudējumu, ir izbÅ«vēta viena no pasaulē lielākajām pretplÅ«du aizsardzÄ«bas sistēmām, kas ļauj no pārplÅ«duÅ”ajām upēm savākt lieko Å«deni un to novadÄ«t uz Edo upi, tādējādi un aizsargājot pilsētu no plaÅ”iem plÅ«diem.[8][9]

Vulkāni

Tokija atrodas aptuveni 100 km uz ziemeļaustrumiem no Fudzi kalna, kuram ir zems izvirduma risks. Pēdējais Fudzi izvirdums notika 1707. gadā (Hoei izvirdums),[10] un eksperti brÄ«dina, ka nākamais izvirdums varētu bÅ«tiski ietekmēt Tokiju, izraisot traucējumus transporta un elektroapgādes sistēmās. Å o risku dēļ Tokija aktÄ«vi iegulda katastrofu novērÅ”anas un seku mazināŔanas infrastruktÅ«rā, kā arÄ« regulāri organizē sabiedrÄ«bas informÄ“Å”anas un sagatavotÄ«bas kampaņas.[11][12]

Zemestrīces

Tokija atrodas uz trÄ«s tektonisko plātņuĀ ā€” FilipÄ«nu jÅ«ras, Klusā okeāna un EirāzijasĀ ā€” saskares vietas, padarot reÄ£ionu par vienu no seismiski aktÄ«vākajiem pasaulē.[13] Metropoles reÄ£ionā viena gada laikā notiek simtiem nelielu zemestrīču (4ā€”6 magnitÅ«das). Vietējie iedzÄ«votāji tās ignorē, taču tās mēdz radÄ«t bažas ne tikai ārvalstu apmeklētājiem, bet arÄ« japāņiem, kas ir ieceļojuÅ”i no citiem valsts reÄ£ioniem. ZemestrÄ«ces Tokijā reti izraisa lielus postÄ«jumus, jo tās ir vai nu pārāk mazas, vai arÄ« to epicentrs atrodās tālu. ÄŖpaÅ”i aktÄ«vi ir piekrastes reÄ£ioni un mazākā mērā Čiba un Ibaraki.[14]

Tokiju ir skāruÅ”as spēcÄ«gas mega zemestrÄ«ces 1703., 1782., 1812., 1855., 1923. gadā un 2011. gadā;[15][16] tieÅ”as un lielas zemestrÄ«ces ir relatÄ«vi retas. 1923. gada zemestrÄ«ce, kuras stiprums tika lēsts 7,9 magnitÅ«dās, nogalināja vairāk nekā 100 000 cilvēku, un tā bija pēdējā reize, kad pilsētas teritorija tika tieÅ”i skarta.[17][18]

Ekonomika

[labot | labot pirmkodu]
Tokija naktī

Tokija ir pasaulē lielākā vienas pilsētas ekonomika, tās IKP ir lielāks kā Kanādai (8. ekonomika pasaulē).

Tokijā ir labi attÄ«stÄ«ta sabiedriskā transporta sistēma, kaut arÄ« maksimumstundās sabiedriskais transports parasti ir pārpildÄ«ts, jo ikdienas iedzÄ«votāju plÅ«sma ir ārkārtÄ«gi lielaĀ ā€” trijos centrālajos Tokijas rajonos iedzÄ«votāju skaits naktÄ« ir 300 000, bet dienāĀ ā€” virs 2 miljoniem.

2023. gadā Tokijā atradās 29 no "Fortune Global 500" kompāniju galvenajām mÄ«tnēm, kas bija otrs lielākais koncentrācijas rādÄ«tājs pasaulē pēc Pekinas.[19] No tām aptuveni 20 uzņēmumi bāzējas Marunouči rajonā, tostarp MUFG, Mitsubishi Corporation un Hitachi. Žurnāla The Economist pētniecÄ«bas nodaļa "Economist Intelligence Unit" ilgstoÅ”i vērtēja Tokiju kā pasaulē dārgāko pilsētu dzÄ«ves dārdzÄ«bas ziņā ā€” 14 gadus pēc kārtas lÄ«dz 2006. gadam, kad Tokiju apsteidza Oslo, vēlāk arÄ« ParÄ«ze.[20][21] Tomēr gadu ilga deflācija un ārkārtÄ«gi vāja jena, kas sākās 2022. gadā Japānas zemo procentu likmju dēļ, 2023. gadā padarÄ«ja dzÄ«ves dārdzÄ«bu Tokijā par 31% lētāku nekā Ņujorkā, kas saskaņā ar 2023. gada EIU reitingu ir aptuveni tāds pats kā Pekinā un Mančestrā.[22]

Cilvēki

[labot | labot pirmkodu]

Tokijā dzimuŔi:

  • Kobo Abe (安éƒØ公ęˆæ, Abe Kōbō) (1924ā€”1993)Ā ā€” rakstnieks;
  • Å idzuka Arakava (č’å· 静香, Arakawa Shizuka) (1981)Ā ā€” daiļslidotāja;
  • Džoana Fonteina (Joan Fontaine) (1917)Ā ā€” ASV aktrise;
  • OlÄ«vija de Hevilenda (Olivia de Havilland) (1916)Ā ā€” ASV aktrise;
  • Å igeru JoÅ”ida (吉ē”° 茂, Yoshida Shigeru) (1878ā€”1967)Ā ā€” politiÄ·is
  • Hideki Jukava (ę¹Æ川 ē§€ęع, Yukawa Hideki) (1907ā€”1981)Ā ā€” fiziÄ·is, Nobela prēmija
  • TakeÅ”i Kitano (北野 ę­¦, Kitano Takeshi) (1947)Ā ā€” televÄ«zijas komiÄ·is, kinorežisors
  • MasaÅ”i TaÅ”iro (ē”°ä»£ ć¾ć•ć—, Tashiro Masashi) (1956)Ā ā€” televÄ«zijas komiÄ·is
  • Akira Kurosava (é»’ę¾¤ ꘎, Kurosawa Akira) (1910ā€”1998)Ā ā€” kinorežisors
  • Masako (雅子ēš‡å¤Ŗ子妃ę®æäø‹, Masako kōtaishihi denka) (1963)Ā ā€” Japānas kroņprincese
  • Jukio MiÅ”ima (äø‰å³¶ē”±ē“€å¤«, Mishima Yukio) (1925ā€”1970)Ā ā€” rakstnieks
  • Nacume Soseki (夏ē›® ę¼±ēŸ³, Natsume Sōseki), (1867ā€”1916)Ā ā€” rakstnieks
  • Joko Ono (Yoko Ono Lennon) (1933)Ā ā€” ASV māksliniece
  • Jasudžiro Odzu (å°ę“„ 安äŗŒéƒŽ, Ozu Yasujirō) (1903ā€”1963)Ā ā€” kinorežisors
  • Rjuiči Sakamoto (å‚ęœ¬ 龍äø€, Sakamoto RyÅ«ichi) (1952)Ā ā€” mÅ«ziÄ·is
  • Aja Ueto (äøŠęˆø 彩, Ueto Aya) (1985)Ā ā€” aktrise
  • LÄ«va Ulmane (Liv Ullmann) (1938)Ā ā€” norvēģu aktrise

Kultūra

[labot | labot pirmkodu]

Muzeji, mākslas galerijas, bibliotēkas un zooloģiskie dārzi

[labot | labot pirmkodu]

Tokijā atrodas plaÅ”s muzeju, mākslas galeriju un bibliotēku klāsts. Ueno parkā atrodas Tokijas Nacionālais muzejs, valsts lielākais muzejs, kas specializējas tradicionālajā japāņu mākslā,[23] Nacionālais Rietumu mākslas muzejs, kura ēka, ko projektējis Lekorbizjē, ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā,[24] un Nacionālais dabas un zinātnes muzejs. Ueno parkā netālu no Å inobazu dÄ«Ä·a atrodas Ueno zooloÄ£iskais dārzs. Tas ir slavens ar to, ka ir viens no trim Japānas zooloÄ£iskajiem dārziem, kurā mÄ«t lielās pandas (2024. gada maijā tajā dzÄ«voja 4 pandas).[25]

Citi ievērojami muzeji ir Artizon muzejs, kas atrodas Čūo, Nacionālais jaunās zinātnes un inovāciju muzejs Odaibā un Edo-Tokyo muzejs Sumidā, kas sniedz ieskatu Tokijas vēsturē un kultÅ«rā. Edo-Tokyo brÄ«vdabas arhitektÅ«ras muzejā ir saglabātas dažādas ēkas, kas pastāvējuÅ”as visā Tokijas vēsturē. Netālu no Imperatora pils atrodas arÄ« Nacionālā diētas bibliotēka, Nacionālais arhÄ«vs un Nacionālais modernās mākslas muzejs. Turklāt Ropongi esoÅ”ais Mori mākslas muzejs un Sumidas rajonā esoÅ”ais Sumidas Hokusai muzejs ir ievērojami ar savām laikmetÄ«gās un ukijo mākslas kolekcijām. Sompo mākslas muzejs Å indžuku ir vislabāk pazÄ«stams ar to, ka tajā atrodas viena no Goga "Saulespuķēm". Tokijas Metropolitēna dārza mākslas muzejā Minato ir apskatāma bijusÄ« Tokijas Jasuhiko (prinča Asakas) māja, kas tika uzcelta greznā Art Deco stilā 1933. gadā. Dzelzceļa muzejs, kas agrāk atradās Kandā, ir pārcēlies uz lielāku ēku Omijā, Saitamā, un tajā glabājas 42 vēsturiski nozÄ«mÄ«gi vilciena vagoni un lokomotÄ«ves.[26] Tabakas un sāls muzejā Sumidā ir viena no pasaulē plaŔākajām dažādu tabakas un sāls veidu kolekcijām. Galvenie akvāriji Tokijā ir: Å inagavas akvārijs, Tokijas JÅ«ras dzÄ«vÄ«bas parks, Saules akvārijs un Sumidas akvārijs.

Atpūta un izklaide

[labot | labot pirmkodu]

Tokija atrodas vairāki nozīmīgi teātri, tostarp Kabuki-za, kas veltīts tradicionālajai kabuki dramaturģijai, un Jaunais Nacionālais teātris Šibujā, kur notiek operas, baleta un laikmetīgās dejas izrādes.[27] Koncertiem un teātra izrādēm tiek izmantotas arī tādas vietas kā Tokijas Operas pilsēta un Tokijas Starptautiskais forums.[28]

Tokijas naktsdzÄ«ve koncentrējas Å indžuku, Å ibujas un Roppongi rajonos, kur atrodas daudzi bāri, klubi un koncertvietas.[29] Starp populārākajiem festivāliem izceļami Sannō matsuri un Sanja matsuri, kā arÄ« biennālais Kanda matsuri. Haradžuku, kas atrodas Å ibujā, ir starptautiski pazÄ«stams jaunieÅ”u modes un ielu kultÅ«ras rajons ar moderniem veikaliem un kafejnÄ«cām.[30] Akihabara, pazÄ«stams arÄ« kā ā€œElektronikas pilsētaā€, ir elektronikas un otaku kultÅ«ras centrs, kur atrodami daudzi veikali ar plaÅ”u anime, mangu un datorspēļu preču piedāvājumu.[31]

Starp ievērojamākajiem apskates objektiem ir Tokijas Debesu koks ā€” augstākā celtne Japānā, no kuras paveras panorāmas skats uz pilsētu, kā arÄ« mākslÄ«gā sala Odaiba ar iepirkÅ”anās un izklaides centriem.

Daba un nacionālie parki

[labot | labot pirmkodu]
Ogasavaras nacionālais parks, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā

Populāri pārgājienu un ainavisko skatu galamērÄ·i ir Okutama un Takao kalns. Kasai piejÅ«ras parks ir populāra pludmale. Ueno parks ir pazÄ«stams ar vairākiem muzejiem, zooloÄ£isko dārzu un ir Ä«paÅ”i iecienÄ«ts Ä·irÅ”u ziedÄ“Å”anas sezonā. Å indžuku Gjoen nacionālais dārzs, KoiÅ”ikavas Korakuen dārzs, Rikugien dārzs, Hamarikju dārzi, Kijosumi dārzs, Kju Å iba Rikju dārzs, Čindzanso dārzs, Happo-en dārzs,[32] Mukodžimas Hjakaen dārzs un Meidži Džingu iekŔējais dārzs ir populāri tradicionālie japāņu dārzi Tokijā, no kuriem daži sākotnēji piederēja kazoku dzimtu pārstāvjiem. Botāniskie dārzi Tokijā ietver Tokijas Universitātes KoiÅ”ikavas botānisko dārzu, JumenoÅ”imas tropisko siltumnÄ«cu kupolu un Dabas pētÄ«jumu institÅ«ta dabas rezervātu.

2008. gadā 36% no prefektūras kopējās sauszemes platības bija noteikti kā dabas parki (otrais lielākais skaits aiz Šigas prefektūras), proti, Čičibu Tama Kai, Fudži-Hakone-Izu un Ogasavaras nacionālais parks (kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā); Meidži no Mori Takao kvazinacionālais parks; un Akikavas Kjūrjo, Hamuras Kusabanas Kjūrjo, Sajamas, Takao Džinbas, Takijamas un Tamakjūrjo prefektūru dabas parki.[33]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ Ā«The Structure of the Tokyo Metropolitan GovernmentĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2014-12-08. SkatÄ«ts: 2007-10-13.
  2. 1 2 Adrian Room. Placenames of the World. McFarland & Company. 360.Ā lpp.
  3. ā†‘ John Bassett Moore, United States. President, United States. Dept. of State, United States. Dept. of Justice, Francis Wharton. A digest of international law.. WashingtonĀ : Govt. print. off., 1906.
  4. ā†‘ FiĆ©vĆ©, Nicolas & Paul Waley (2003). Japanese Capitals in Historical Perspective: Place, Power and Memory in Kyoto, Edo and Tokyo. p. 253.
  5. ā†‘ Peel, M. C.; Finlayson, B. L.; McMahon, T. A. (2007-10-11). "Updated world map of the Kƶppen-Geiger climate classification" (English). Hydrology and Earth System Sciences 11 (5): 1633ā€“1644. doi:10.5194/hess-11-1633-2007. ISSNĀ 1027-5606.
  6. ā†‘ Ā«Tokyo Climate, Weather By Month, Average Temperature (Japan) - Weather SparkĀ». weatherspark.com (angļu). SkatÄ«ts: 2025-06-01.
  7. 1 2 Ā«ę°—č±”åŗļ½œéŽåŽ»ć®ę°—č±”ćƒ‡ćƒ¼ć‚æꤜē“¢Ā». www.data.jma.go.jp (japāņu valodā). SkatÄ«ts: 2025-06-01.
  8. 1 2 Diego Arguedas Ortiz. Ā«The underground cathedral protecting Tokyo from floodsĀ» (angļu). SkatÄ«ts: 2025-06-01.
  9. ā†‘ Plaza Homes Ltd. Ā«Floods in Tokyo and Safety Tips and Preparation - PLAZA HOMESĀ». PLAZA HOMES (en-US). SkatÄ«ts: 2025-06-01.
  10. ā†‘ Eli Wizevich. Ā«Itā€™s Been More Than 300 Years Since Japanā€™s Breathtaking Mount Fuji Last EruptedĀ». Smithsonian Magazine (angļu). SkatÄ«ts: 2025-06-01.
  11. ā†‘ Yukana Inoue. Ā«Stay at home if Mount Fuji erupts, government panel saysĀ». The Japan Times (angļu), 2025-03-21. SkatÄ«ts: 2025-06-01.
  12. ā†‘ Keiji Ohara, Kotaro Yaginuma / Yomiuri Shimbun Staff Writers. Ā«Tokyo Companies Prepare for Ashfall From Mt. Fuji Eruption; Disposal Of Ash, Possibly at Sea, A Major ChallengeĀ». japannews.yomiuri.co.jp (angļu), 2024-09-06. SkatÄ«ts: 2025-06-01.
  13. ā†‘ Temblor. Ā«Magnitude-5.9 quake is the latest and largest in Tokyo seismic swarmĀ». Temblor.net (en-US), 2020-06-29. SkatÄ«ts: 2025-06-01.
  14. ā†‘ Matsuā€™ura, Ritsuko S. (2017-12). "A short history of Japanese historical seismology: past and the present" (en). Geoscience Letters 4 (1). doi:10.1186/s40562-017-0069-4. ISSNĀ 2196-4092.
  15. ā†‘ Grunewald, Elliot D.; Stein, Ross S. (2006-12). "A new 1649ā€“1884 catalog of destructive earthquakes near Tokyo and implications for the longā€term seismic process" (en). Journal of Geophysical Research: Solid Earth 111 (B12). doi:10.1029/2005JB004059. ISSNĀ 0148-0227.
  16. ā†‘ Stein, Ross S; Toda, Shinji; Parsons, Tom; Grunewald, Elliot (2006-08-15). "A new probabilistic seismic hazard assessment for greater Tokyo" (en). Philosophical Transactions of the Royal Society A: Mathematical, Physical and Engineering Sciences 364 (1845): 1965ā€“1988. doi:10.1098/rsta.2006.1808. ISSNĀ 1364-503X.
  17. ā†‘ Ā«Japan marks 100 years since the devastating Great Kanto Quake, with disaster drills nationwideĀ». AP News (angļu). 2023-09-01. SkatÄ«ts: 2025-06-01.
  18. ā†‘ Justin McCurry. Ā«Tokyo braces for another ā€˜big oneā€™ on 100th anniversary of deadly quakeĀ». The Guardian (en-GB), 2023-08-31. ISSNĀ 0261-3077. SkatÄ«ts: 2025-06-01.
  19. ā†‘ Prarthana Prakash. Ā«Major European capital slips out of Fortune Global 500's top 5 cities for the first time in 5 yearsĀ». Fortune Europe (angļu). SkatÄ«ts: 2025-06-03.
  20. ā†‘ Jolene Ejmont. Ā«Top 3 Things To Do In Shibuya (Tokyo's Busiest District!)Ā». Wanderlust Storytellers - An Inspirational Family Travel Blog (en-US), 2017-04-13. SkatÄ«ts: 2025-06-03.
  21. ā†‘ Ā«The expenses of JapanĀ». The Economist. ISSNĀ 0013-0613. SkatÄ«ts: 2025-06-03.
  22. ā†‘ Ā«Worldwide Cost of Living 2023 - Economist Intelligence UnitĀ». Economist Intelligence Unit (en-GB). SkatÄ«ts: 2025-06-03.
  23. ā†‘ Ā«ę±äŗ¬å›½ē«‹åšē‰©é¤Ø - Tokyo National MuseumĀ». www.tnm.jp (japāņu). SkatÄ«ts: 2025-06-02.
  24. ā†‘ Ā«The National Museum of Western Art and World Heritage Status | Search DetailsĀ». Japan Tourism Agency,Japan Tourism Agency (angļu). SkatÄ«ts: 2025-06-02.
  25. ā†‘ Ā«ćƒ‘ćƒ³ćƒ€ć®ćć†ćŸć‚‰ćÆē”Ÿę…‹ēš„ē†ē”±ć‚ć‚Š 恘悃恂äŗŗćŒć‚ćć›ćåƒćć‚ć‘ćÆļ¼Ÿļ¼šęœę—„ꖰ聞Ā». ęœę—„ę–°čž (japāņu). 2024-04-02. SkatÄ«ts: 2025-06-02.
  26. ā†‘ Ā«THE RAILWAY MUSEUMĀ». www.railway-museum.jp. SkatÄ«ts: 2025-06-02.
  27. ā†‘ Ā«About UsĀ». NEW NATIONAL THEATRE, TOKYO (angļu). SkatÄ«ts: 2025-06-03.
  28. ā†‘ Ā«Apple Music Ā· Essential Tokyo Music VenuesĀ». maps.apple.com (en-US). SkatÄ«ts: 2025-06-03.
  29. ā†‘ Tokyo Convention & Visitors Bureau. Ā«NightlifeĀ». The Official Tokyo Travel Guide, GO TOKYO (angļu). SkatÄ«ts: 2025-06-03.
  30. ā†‘ Tokyo Convention & Visitors Bureau. Ā«Takeshita- StreetĀ». The Official Tokyo Travel Guide, GO TOKYO (angļu). SkatÄ«ts: 2025-06-03.
  31. ā†‘ Tokyo Convention & Visitors Bureau. Ā«A guide to Akihabara - Japan's pop culture paradiseĀ». The Official Tokyo Travel Guide, GO TOKYO (angļu). SkatÄ«ts: 2025-06-03.
  32. ā†‘ Tokyo Convention & Visitors Bureau. Ā«Happo-enĀ». The Official Tokyo Travel Guide, GO TOKYO (angļu). SkatÄ«ts: 2025-06-02.
  33. ā†‘ Ā«General overview of area figures for Natural Parks by prefectureĀ».

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Tokija&oldid=4416873"