Pāriet uz saturu

Kabala

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Portae Lucis ("Gaismas vārti"), Jāzeps Gikatilla (1248-1305). Kabalists tur Dzīvības koku ar desmit garīgajām sfērām

Kabala (ivritā: קבלה, angļu: Kabbalah) ir garÄ«ga mācÄ«ba, kas radusies no ļoti senas mistiskas tradÄ«cijas, ko tās lietpratēji gadu tÅ«kstoÅ”iem mutiskā veidā nodeva nelielam skaitam Ä«paÅ”i izraudzÄ«tu mācekļu. Ebreju valodā ar jēdzienu קבלה sākotnēji tika saprasta "piegādāŔana, pārņemÅ”ana un tālāknodoÅ”ana". Ar laiku arÄ« ebreju svēto rakstu (Toras) apslēpto zināŔanu kopēji tika saukti par Baā€™ale Ha-Kabbalah (בעלה הקבלה) vai Mekuballim (מקובלים), no Å”iem vārdiem pakāpeniski izveidojās jauns vārds "Kabala".

Kabalas mērķis

[labot | labot pirmkodu]

Kabalas studiju mērķis ir panākt īstenības vienotību sajūtās un apziņā, dziļāk izprast dzīves un pasaules likumsakarības, kas ļautu cilvēkam, tautai un cilvēcei pareizi orientēties parādību norisēs.

Mācības apraksts

[labot | labot pirmkodu]

Kabalistiskās tradÄ«cijas pamatā ir nepastarpinātas Dieva izpratnes meklējumi. Pēc kabalistu uzskata Dievam piemÄ«t viss, ko tas ir radÄ«jis visumā un cilvēkā. No tā rodas uzskats par AugŔējā un ApakŔējā abpusējo atbilstÄ«bu, kas izpaužas kā Kabalas pamatideja par mikrokosmu un makrokosmu. Tātad visa "apakŔējā" pasaule ir veidota pēc "augŔējās" pasaules parauga un katrs cilvēks pats par sevi ir Visuma samazināts attēls. LÄ«dz ar to cilvēka Ä·ermenis iegÅ«st universālu nozÄ«mi, jo tā norises atspoguļo norises visuma radÄ«tājā. Cilvēks, kaut arÄ« nepilnÄ«gs, ir veidots pēc dieviŔķā pirmcilvēka Ādama Kadmona parauga. BezgalÄ«gajam un mūžīgajam Dievam ir nepiecieÅ”ams cilvēks kā starpnieks, lai tas ar desmit garÄ«go spēku palÄ«dzÄ«bu varētu Ä«stenot savu dieviŔķo varu. Å Ä«s desmit dieviŔķās izpausmes sauc par garÄ«gajām sfērām jeb cipariem (ivritā הְפ֓י×Øוֹ×Ŗ ā€“ ā€žsefirotā€œ). Tās sarežģītā mijiedarbē veido DzÄ«vÄ«bas koku (ivr.: Ez Chajim), kas citur tiek saukts arÄ« par Pasaules koku, cauraužot visus Ä«stenÄ«bas lÄ«meņus. Pasaules koks un ar to saistÄ«tais cilvēks atveido Visuma organismu. Å Ä« atbilstÄ«ba starp cilvēku un dieviŔķo universālo sistēmu veido pamatu dieviŔķā un cilvēciskā lÄ«meņa savstarpējās mijiedarbÄ«bas potenciālam ā€“ cilvēku nepārtraukti iespaido universālās norises, tomēr arÄ« viņŔ var tās iespaidot. Uz tā balstās kabaliskā vārdu maÄ£ija, kas apgalvo, ka vārdu izrunāŔana noteiktā veidā iespaido to, ko tie apzÄ«mē. Ar Ä«paÅ”as tehnikas palÄ«dzÄ«bu var apzināti un kontrolēti ieiet ekstāzes stāvoklÄ«, kad Es spēj iziet no Ä·ermeņa. Kabaliskajai pieredzei ir jānojauc robeža starp subjektu un objektu. Tiek teikts, ka kabalists izlaužas caur mÅ«ri, kas ir "cietāks par dimantu" un izdzÄ«vo vienotÄ«bas sajÅ«tu ar Visumu. Pastāv dažādas Kabalas skolas un daudzi pamatteksti, tomēr nav vienotas dogmatikas vai vispārÄ«gas kabaliskas mācÄ«bas. Kabala ir apzÄ«mējums vienotai metodei, kas ir adaptējama dažādiem laikmetiem un dažādām kultÅ«rām.

Garīgās sfēras (sefirot)

[labot | labot pirmkodu]

Sefirot ir daudzskaitļa forma ebreju vārdam ā€žsefiraā€, kura sākotnējā nozÄ«me ir bijusi ā€žciparsā€. Tajā var atrast arÄ« grieÄ·u vārda ā€žsfēraā€ izcelsmi, ar ko sākotnēji tika saprasts "Debesu jums" tā ezotēriskajā nozÄ«mē, t.i., kā dieviŔķo parādÄ«bu mājvieta. Å o Ŕķietami nesaistÄ«to jēdzienu kopÄ«gā izcelsme visticamāk ir saistÄ«ta ar Pitagora mācÄ«bu par ciparu un dabas parādÄ«bu maÄ£isko vienotÄ«bu. DzÄ«vÄ«bas koks tiek attēlots ar desmit sfērām un 22 savienojoŔām lÄ«nijām. Sfēras raksturo cipari un vārdi, bet savienojoŔās lÄ«nijas ā€“ 22 ebreju alfabēta burti. Pirmo reizi DzÄ«vÄ«bas koka un sfēru zÄ«mējumi un apraksti ir atrodami vienā no senākajām Kabalas grāmatām Sefer Jezirah (ivr.: ā€žVeidoÅ”anas grāmataā€œ), kas radusies vēl pirms mÅ«su ēras 6. gadsimta. DzÄ«vÄ«bas koka struktÅ«ras pamatā ir ciparu secÄ«ba no 1 lÄ«dz 10 (1 = Kether, 10 = Malchuth), ar kuriem saistÄ«tās sfēras veido pretējo parādÄ«bu saskarsmes dinamisku modeli, kas uz viduslÄ«nijas veido lÄ«dzsvaru. Å o pasaules modeli teorētiskie kabalisti lieto meditācijām, bet praktiskie kabalisti ā€“ maÄ£iskām darbÄ«bām. 10 sfērām tiek sistemātiski piekārtotas laicÄ«gās un garÄ«gās pasaules parādÄ«bas, ieskaitot krāsas, formas, burtus, Ä·ermeņa daļas, Toras jēdzienus, eņģeļus utt. Ar mērÄ·i padziļināt gara un dvēseles spējas, prasmÄ«gs kabalists spēj savienot Å”ajā modelÄ« visus iespējamos elementus, notikumus un pieredzējumus.

Garīgo sfēru nozīmes

[labot | labot pirmkodu]
  1. Kether (kronis)
  2. Chochmah (gudrība, viedums, izmanība)
  3. Binah (ieskats, sapratne, analītiskās spējas)
  4. Chesed (mīlestība, žēlastība, labvēlība)
  5. Gewurah (spēks, vara, uzvara, taisnīgums)
  6. Tiphereth (slava, greznība, skaistums)
  7. Nezach (ilgums, stabilitāte, uzvara; slava, spožums, asinis, sula)
  8. Hod (greznums, spožums, majestātiskums)
  9. Jesod (dibināŔana, pamats, pamatakmens, princips)
  10. Malchuth (karaļvalsts, valdÄ«Å”ana, karaliskā cieņa, valdÄ«ba).


10 garīgās sfēras, kas veido Pasaules koku
Ivrita alfabēta 22 burtu atbilstība latīņu alfabētam un to skaitliskā vērtība, ko izmanto Kabalas mācībā
Burts Izruna Simbols Atbilstība Vērtība Burts Izruna Simbols Atbilstība Vērtība
א 'Alef A A 1 ה SƔmej S S 60
ב Bet B B V 2 ×¢ 'Ɓyin O O 70
ג Gimel G G 3 פ Pe P P 80
ד DĆ”let D D 4 צ Tsadi Ts Ts 90
ה He' H H 5 ק Qof Q Q 100
ו Vau V U, W, F 6 ×Ø Reish R R 200
ז ZayĆ­n Z Z 7 ש Shin Sh Sh S 300
ח Jet J J 8 ×Ŗ Tau T T 400
ט Tet T T 9 ך K final 500
י Yod I Y, I 10 ם M final 600
כ Kaf K K 20 ן N final 700
ל LĆ”med L L 30 ×£ P final 800
מ Mem M M 40 ׄ Ts final 900
×  Nun N N 50 אā€ Alef' 1000

Kabalas pamatteksti

[labot | labot pirmkodu]
  • Heichalot ("Debesu pilis") ā€“ tekstu kopa, kas aptver Hekhalot Rabbati, Hekhalot Zutarti, Shiur Komah, trÄ«s Khanokh no 6. gadsimta un vēl simtiem mazāku dokumentu vai to fragmentu. Å Ä« žanra sacerējumi apraksta veidus, kā pacelties Dieva "debesu pilÄ«s" un saistÄ«ties ar eņģeļu gariem, iegÅ«stot to palÄ«dzÄ«bu.
  • Sefer Yetzirah (ā€žVeidoÅ”anas grāmataā€œ) ā€“ viens no Kabalas pamatavotiem, par tā autoru leÄ£endāri tiek uzskatÄ«ts ebreju ciltstēvs Ābrahams. Pirmie komentāri par to ir saglabājuÅ”ies no 10. gadsimta, tomēr teksta analÄ«ze liecina par daudz senāku tā izcelsmi no mÅ«su ēras 2.ā€“6. gadsimta. Grāmata ir pamatā veltÄ«ta Visuma struktÅ«rai, kas tiek sadalÄ«ts 32 "gudrÄ«bas jomās", ko raksturo 10 cipari jeb "sfēras" un 22 ebreju alfabēta burti. 10 sfēras ietver trÄ«s pamatelementus un septiņus Ä£eometriskus elementus ā€“ 6 telpiskos virzienus un centru. Alfabēta burti ietver 3 mātes burtus, 7 dubultburtus un 12 parastos burtus. Tādējādi izveidotā kompleksā ciparu-burtu struktÅ«ra ļauj kodētā veidā aprakstÄ«t dažādas dabas parādÄ«bas, sākot no kalendāra cikliem un beidzot ar intelektuālajiem fenomeniem.
  • Sefer Bahir ("ApgaismÄ«ba") ā€“ pirmo reizi Provansā 1176. gadā publicēts teksts, kas jau ietver bÅ«tiskākos Kabalas uzskatus. Kaut arÄ« tas tiek piedēvēts rabÄ«nam Nehunya ben Ha-Kana, 1. gadsimta TalmÅ«distam, tomēr galÄ«gais teksts ir sarakstÄ«ts viduslaiku Eiropā. Par tā autoru tiek uzskatÄ«ts rabÄ«ns ÄŖzaks Aklais (Ichaks Ha-Ivvers).
  • Sefer Chasidim ("DievbijÄ«go grāmata") ā€“ vācu ebreju hasÄ«du kustÄ«bas galvenais teksts no 12. gadsimta, par kura autoru tiek uzskatÄ«ts rabÄ«ns JÅ«da ben Zamuels no Rēgensburgas.
  • Ezrat Adonai ā€“ komentārs par BezgalÄ«go un par desmit sfērām, ko sarakstÄ«jis Azriēls no Žironas.
  • Sefer Raziel HaMalakh ("Eņģeļa Raciēla grāmata") ā€“ astroloÄ£isks un maÄ£isks teksts, ko piedēvē Eliazāram no Vormsas ā€“ vācu ebreju piētistam un kabalistam.
  • Sefer HaZohar (ā€žMirdzuma grāmataā€œ) ā€“ visslavenākais un pilnÄ«gākais Kabalas teksts, kuru sacerējis Mozus no Leonas viduslaiku Spānijā. Tas veidots kā komentārs Torai, kuru pats autors ir piedēvējis 2. gadsimtā dzÄ«vojuÅ”ajam rabÄ«nam Simonam bar Johai. Tajā jauÅ”ama ne tikai Toras, bet arÄ« TalmÅ«da, Sefer Yetzirah, Sefer Bahir un citu rabÄ«nisko tekstu elementi.
  • Pardes Rimonim ("Granātābolu dārzs") ā€“ apjomÄ«gs Mozus Kordovero sacerējums no 16. gadsimta, kas ietver Sefer HaZohar interpretāciju.
  • Etz Hayim ("DzÄ«vÄ«bas koks") ā€“ rabÄ«na ÄŖzaka Luria jeb Ari mācÄ«ba, ko sarakstÄ«juÅ”i viņa skolnieki 16. gadsimtā
  • Orot ā€“ rabÄ«na Ābrama ÄŖzaka KÅ«ka uzskatu apkopojums, kas blakus politiskajiem un ētiskajiem tekstiem ietver arÄ« viņa Kabalas mācÄ«bas elementus.
  • Sulam ("Kāpnes") ā€“ savā bÅ«tÄ«bā ir Sefer HaZohar tulkojums no aramieÅ”u valodas ebreju valodā, ko publicējis rabÄ«ns Jehuda Leibs AÅ”lags 1943. gadā, ietverot plaÅ”us komentārus.
  • Talmud Eser HaSfirot ("PētÄ«jums par desmit sfērām") ā€“ komentārs par Ari mācÄ«bu, ko sarakstÄ«jis rabÄ«ns Jehuda Leibs AÅ”lags.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kabala&oldid=4487046"